«Zemgales Ziņās» 5. septembra numurā ir Annas Afanasjevas informācija, ka STU administrators apstiprināšanai Energoapgādes regulēšanas padomei iesniedzis jaunos tarifus.
«Zemgales Ziņās» 5. septembra numurā ir Annas Afanasjevas informācija, ka STU administrators apstiprināšanai Energoapgādes regulēšanas padomei iesniedzis jaunos tarifus. Tie faktiski palielināsies par veseliem 46 %. Kāda var veidoties situācija Jelgavā!? Zinot mazo maksātspēju un ievērojot jau pašreizējo lielo parādnieku skaitu, nemaksātāju, ļoti iespējams, strauji kļūs vairāk. Tātad visa slodze atkal būs uz godīgo maksātāju pleciem. Domei vajadzēs subsidēt maznodrošinātos, bet naudas tai nav. Viss tiek darīts, lai STU it kā atdzīvinātu. Es negribu ticēt, ka tas izdosies jaunajam administratoram Aigaram Lūsim. Kāpēc? Lai produktīvi strādātu, jābūt pilnīgi noslogotam ar viena uzņēmuma lietām, bet ko var izdarīt A.Lūsis ar STU, ja viņš (pēc paša izteikumiem) ir daudzu uzņēmumu administrators. Tātad nedaudz pastrādā vienā vietā, tad nākamajā un atkal citā. Faktiski vajadzētu būt tā – ja gada laikā administrators neatdzīvina uzņēmumu, viņam vajadzētu atmaksāt visu saņemto samaksu, norēķināties tikai pēc minimālā atalgojuma.
Tas, ka STU var nonākt līdz tādam galam, sen bija skaidrs. Pēc manām domām, pirmām kārtām bija nepieciešams veikt pilnu finansiālās darbības pārbaudi, pārbaudīt līgumu atbilstību, naudas plūsmu, izmaksas. Visu vasaru faktiski STU nestrādāja – algas saņēma visi. Iespējams, pat prēmijas. Izrādās, STU iegādājušies datorus, bet darbi tiek veikti «ar rokām». Kam vajadzīgi tādi darbinieki? Dupužs ir galvenais vaininieks, kas tādā situācijā novedis STU, bet A.Lūsis viņam piedāvāšot padomnieka vietu. Vai nav izsmiekls?
Par «Dalkia». Tagad, kad ieguldīti drausmīgi līdzekļi STU rehabilitācijā, kad sakārtotas katlumājas, nomainītas trases un faktiski var teikt, ka viss jauns, kurš muļķis neņemtu tādu kumosu uz 15 gadiem, kā to gribētu «Dalkia». 15 gados nodzenās sistēmu līdz sabrukumam un atdos atpakaļ pašvaldībai. Optimāls risinājums manā skatījumā bija meklēt variantus, savienojot abus Lielupes krastus, vienoties par apkuri ar Cukurfabriku.Bet tagad – gatavojiet makus! Visnepatīkamākais šajā situācijā ir tas, ka tie, kas nemaksāja, arī tagad nemaksās – bet dzīvos siltos dzīvokļos uz maksātāju rēķina. Kā var būt, ka, piemēram, P.Lejiņa ielā 5 no 78 dzīvokļiem 24 ir ar lieliem parādiem? Cik gadus var nemaksāt Ivans Volkovs no 51. dzīvokļa un gozēties siltumā, ja var sakrāt parādu par apkuri 783 latus? Mājas iemītnieki par apkuri nav samaksājusi veselus 12391,98 latus! Lūk, no kurienes vajadzēja sākt! Piedzīt visiem līdzekļiem, piedzīt no šādiem nemaksātājiem vai izlikt viņus no dzīvokļiem. Viņi atklāti ņirgājas.
Kā var sakrāties nemaksātāju parāds miljonos latu? Otra nelaime – vairāk nekā 30 % ir atslēgušies no centralizētās apkures. Tātad uz atlikušajiem 70 % gulstas viss Pasaules Bankas parādu smagums. Arī to nedrīkstēja pieļaut. Visā pasaulē centralizētā apkure ir viens no lētākajiem siltumapgādes veidiem. Jelgavā – otrādi.
