Ķeroties pie būvēšanas darbiem, dažbrīd to veicējam nav skaidrs, kā pareizi saukt to, ko viņš grasās būvēt, – par ēku, būvi vai inženierkomunikācijām.
Ķeroties pie būvēšanas darbiem, dažbrīd to veicējam nav skaidrs, kā pareizi saukt to, ko viņš grasās būvēt, – par ēku, būvi vai inženierkomunikācijām. To reglamentē speciāls būvju klasifikators.
Būvju klasifikācija izstrādāta, par pamatu ņemot pagaidu Centrālo produkcijas klasifikāciju, ko 1991. gadā publicēja Apvienoto Nāciju Organizācija. Šajā klasifikācijā sadaļā “Būves” tiek izšķirtas divas galvenās kategorijas: ēkas un inženierbūves. Tās tiek izmantotas kā klasifikācijas pamatgrupas. Tajā pašā laikā klasifikatorā tiek ievērotas definīcijas, kas attiecas uz mājokļu un būvniecības statistiku ES. Parasti šis klasifikators kalpo būvniecības statistikai un pārskatiem, ēku, būvju un mājokļu uzskaitei, būvdarbu cenu statistikai, kā arī nacionālo kodu sastādīšanai. To var izmantot arī ES ierosināto publisko pasūtījumu, konkursu un izsoļu līgumos.
Klasifikatorā būves tiek diferencētas galvenokārt pēc to specifiskā lietojuma. Piemēram, komercēkas, ceļu būves, hidrobūves un cauruļvadi. Tās var klasificēt arī atkarībā no lietošanas veida, piemēram, dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas, no kā ir atkarīgs būvju tehniskais projekts. Būves izvietojums, īpašuma tiesības un institūcija, kurai tā pieder, parasti netiek uzskatīti par kritērijiem, pēc kuriem tā būtu klasificējama, un šie kritēriji netiek ņemti vērā, izņemot atsevišķus gadījumus. Inženierbūves parasti tiek klasificētas galvenokārt pēc to tehniskā projekta, ko nosaka to izmantošanas mērķis.
Būve. Ar zemi savienots veidojums, kas darināts no būvmateriāliem un būvelementiem un/vai kas tapuši būvdarbos. (Lauksaimnieciskiem mērķiem veikto augsnes sagatavošanu, kultūraugu sēšanu un audzēšanu nevar uzskatīt par būvi.)
Ēka. Atsevišķi, ilglaicīgi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai. Nav obligātas sienas, pietiek ar jumtu. Jābūt iezīmētai robežai, kas nosaka patstāvīgi izmantojamas ēkas individuālo raksturu.
Patstāvīga ēka. Jebkura brīvi stāvoša ēka, saistītās ēkas (piemēram, dvīņu vai terašu tipa mājās). Par patstāvīgu ēku uzskata jebkuru sekciju, kas atdalīta no citām sekcijām ar ugunsdrošu sienu un sniedzas no jumta līdz pagrabam. Ja nav ugunsdrošas sienas, savstarpēji savienotas ēku sekcijas tiek uzskatītas par patstāvīgām ēkām, ja tām ir atsevišķa ieeja, kā arī sava labierīcību sistēma, un tās ir patstāvīgi izmantojamas.
Dzīvojamā māja. Būve, no kuras platības vismaz puse tiek izmantota dzīvošanai. Ja šim nolūkam izmantots mazāk par pusi ēkas platības, tā tiek klasificēta kā nedzīvojamā ēka saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas mērķi.
Nedzīvojamā ēka. Būve, kas netiek izmantota vai nav paredzēta dzīvošanai. Ja vismaz puse no ēkas kopējās izmantojamās platības tiek lietota dzīvošanai, tā tiek klasificēta kā dzīvojamā māja.
Ēkas kopējā izmantojamā platība. Platība, kas tiek izmantota tādiem pašiem mērķiem kā ēka kopumā neatkarīgi no tās izvietojuma būves ietvaros. Tajā neietilpst platības, ko aizņem būvkonstrukciju elementi, funkcionālie elementi (apsildes un gaisa kondicionēšanas ietaises), caurstaigājamās platības (kāpņu telpas, lifti, eskalatori).
Dzīvojamo māju kopējā izmantojamā platība. Virtuves, dzīvojamās telpas, guļamtelpas un palīgtelpas, pagrabi un dzīvojamo vienību īpašnieku koplietojumu telpas.
Inženierbūves. Būves, kas netiek klasificētas kā ēkas. Piemēram, sliežu ceļi, ceļi, tilti, šosejas, lidostu skrejceļi, dambji u.tml.
