Desmitgadīgam bērnam vidēji jāguļ deviņas vai desmit stundas. Pat ja katru dienu guļ astoņas stundas, miegā iznāk pavadīt trešdaļu dzīves.
Desmitgadīgam bērnam vidēji jāguļ deviņas vai desmit stundas. Pat ja katru dienu guļ astoņas stundas, miegā iznāk pavadīt trešdaļu dzīves. Sapņus var redzēt pat piecas reizes naktī. Bet tos atcerēties iespējams tikai tad, ja cilvēks pamostas sapņošanas brīdī.
Nomodā labi apzināmies, ka domājam vai arī ka mums ir auksti vai karsti, bet kas notiek ar mūsu ķermeni, kad guļam?
Miegā ķermeņa muskuļi ir atslābuši. Ja paceļ aizmiguša cilvēka roku, tā ir gluži ļengana un neturas stāvus. Viens no iemesliem, kāpēc guļot ieņemam horizontālu stāvokli, ir tas, ka muskuļiem jāļauj atslābināties. Tomēr ir muskuļu grupa, kas miegā neatslābinās. Tie ir muskuļi ap acīm un plakstiņos, kas notur acis aizvērtas. Nakts miegā ķermenis izdara daudz kustību. Mēs varam mainīt vienas vai otras ķermeņa daļas stāvokli vai arī pagriežoties ieņemt citu pozīciju. Daži cilvēki miegā kustas vairāk, citi mazāk. Tas atkarīgs no noguruma pakāpes, no temperatūras, no tā, ko esam ēduši pirms gulētiešanas un daudz kā cita. Naktī cilvēks izdara no 20 līdz 40 kustībām. Tas aizņem 30 sekunžu stundā jeb dažas minūtes visas nakts laikā.
Daži uzskata, ka naktī noteiktā laikā miegs kļūstot dziļāks. Tas nav pareizi. Pat vienas nakts laikā vairākas reizes notiek pāreja no dziļas miega stadijas uz mazāk dziļo miega stadiju.
Enciklopēdiju «Jautājumi un atbildes» un enciklopēdiju lieliem un maziem «Kas? Kur? Kad?» studēja Edgars
