Uldis Ivans, Jelgavas domes priekšsēdētājs rezumē, ka 1997. gadā izdevās: pārvarēt problēmas un nodrošināt pilsētā apkuri.
Sakops pilsētu
Uldis Ivans, Jelgavas domes priekšsēdētājs rezumē, ka 1997. gadā izdevās:
pārvarēt problēmas un nodrošināt pilsētā apkuri, uzlabot autobusu satiksmi;
atlicināt nedaudz naudas, lai piešķirtu Ziemassvētkos pabalstu politiski represētajiem un invalīdiem;
sakārtot Blaumaņa ielu;
privatizācijas procesā iegūt saimnieku aerodromam;
izveidot skolās datorklases un pieslēgt Internetam;
neizdevās:
sakārtot vairākas ielas, kurām remonts ļoti vajadzīgs;
sakārtot pilsētas saimniecību tā, lai katrs maksātu par to, ko viņš patērē;
panākt valdībā atbalstu Jelgavas ražotājiem.
1998. gada cerības:
ka valdība pašvaldībām ne tikai uzvels problēmas, bet arī palīdzēs tās risināt;
ka pilsētā izdosies sakārtot dažas galvenās ielas;
ka valsts proklamēšanas 80. gadā mēs varbūt visi kopīgi centīsimies pilsētu sakopt.
Trūkst naudas
Vilces pagasta un Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs Daumants Olte bilst, ka aizvadītais gads finansiālā ziņā bijis ļoti grūts.
Starp priecīgākajām lietām priekšsēdētājs min Vilces skolā par pagasta līdzekļiem izveidoto datorklasi. Arī to, ka Vilce atzīta par īpaši atbalstāmu reģionu un tas dos iespēju šogad sākt divus nopietnus projektus: veidot pieaugušo izglītības centru un uz pamatskolas bāzes ierīkot vasaras tūrisma nometni.
Gada nogalē Daumants Olte ievēlēts par visa rajona vadītāju.
Valdībā un Saeimā ir uzskats, ka pašvaldības ir iestādes, kas tērē naudu. Bet pašvaldību nauda atšķirībā no ministrijām iedalītajiem līdzekļiem taču aiziet tieši cilvēkam. No tām pabirām, kas valsts budžetā paliks pāri, nekādu stabilu pašvaldību budžetu nevarēs izveidot. Bēdīgi, ka veselība un izglītība mūsu valstī nav prioritātes. Veselības aprūpes finansējums Jelgavas rajonam šogad ir mazāks nekā pērn. Veselības aprūpe kļūst par bagāto privilēģiju.
Cerības jaunajam rajona vadītājam saistās ar komunālās saimniecības sakārtošanas projektu, kam pagastos paredzēts ES valstu atbalsts. Cerīgi ir dziesmu svētki, kuriem gan vajadzēs naudu, taču tie radīs lielāku rosību lauku kultūras dzīvē.
Rūpēsies par vecīšiem Andris Elksnītis,
Dobeles domes un rajona padomes priekšsēdētājs:
Pērn atjaunota nodegusī ģimnāzijas ēka, pabeigta centra apvedceļa asfaltēšana, noslēgts sadarbības līgums ar zviedriem, sadarbībā ar «Latvijas gāzi» gazificēta Pārupes teritorija.
Šogad jāizveido dienas aprūpes centrs vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem, kas negrib dzīvot pansionātā. Turpināsim ēku siltināšanu.
Gādā par laukiem
No sabrukšanas izdevās izglābt rajona pasažieru pārvadājumus, ar pagājušā gada labāko notikumu atbildi uz «Ziņu» jautājumiem sāk Jelgavas autobusu parka direktore Viktorija Ļubļinska. 1996. gadā izstrādājām sadarbības projektu ar rajona padomi, pērn tas sekmīgi sāka realizēties un šogad turpinās. Ekspluatācijā nodots daudz jaunu autobusu. Gada nogalē atvedām pirmo lielākas ietilpības «Otoyol-Iveco» autobusu, šogad jau atvests otrs. Nākamajā nedēļā klāt būs divi jauni ikarusi, kas gatavi braukšanai. Pagājušajā gadā valsts reāli sāka maksāt dotācijas pārvadājumiem lauku rajonos, un prieks, ka mums šī nauda nav jāiztērē veco automašīnu milzīgajam degvielas patēriņam, bet varam braukt ar jaunām un laikā atmaksāt to iegādei ņemtos kredītus.
Pilsētā autobusi ir nolietojušies, taču domnieki, lemjot par tarifu paaugstinājumu, vispirms prātojot, vai tikai direktore ar to negrib sev lielāku algu. Nepamatoti, viņasprāt, ir vēlēties, lai pilsētā pārvadājumi uzlabotos uz rajona rēķina.
Iekasēs parādus
«Jelgavas siltumtīklu» direktoram Genādijam Dupužam prieks, ka aizvadītajā gadā izdevies izpildīt uzņēmuma galveno uzdevumu piegādāt iedzīvotājiem siltumu. Arī siltumtīklu kompleksajā rekonstrukcijā izpildīti vismaz 85 procenti plānotā.
Prieks arī par to, ka liela daļa agrāko siltumparādnieku noslēguši līgumus un pēc attiecīgas vienošanās savus parādus deldē.
Diemžēl ir grūtības padarīt līdz galam pērn sākto, jo trūkst apgrozāmo līdzekļu, «Siltumtīklu» direktors raizējas.
Genādijs Dupužs cer, ka ekonomiskā situācija šogad uzlabosies, un iedzīvotājiem būs ar maksājumiem vieglāk tikt galā.
Skaitīs, cik ūdens izlieto
Ūdensvada un kanalizācijas uzņēmuma direktoru Jāni Laizānu pērn apbēdinājis fakts, ka domes budžets atvēlējis ļoti maz līdzekļu un par tiem varēts tikai izbūvēt ūdensvadu Parka ielā un kolektora posmu Platones ielā. Lai nebūtu plīsušu cauruļu dēļ katru dienu jārok, naudas nepieciešams gandrīz desmit reižu vairāk. 105 tūkstošu zaudējumus uzņēmumam radījis tas, ka pilsētā iedzīvotājiem vasarā nav dots karstais ūdens. Tomēr ar visu nabadzību uzņēmumam izdevies iegādāties ekspluatācijas ziņā ekonomiskākus sūkņus visām artēziskajām akām, arī divus sūkņus un frekvenču pārveidotāju otrās pakāpes sūkņu stacijā Jaunajā ceļā. Tā mēnesī maksājumos par elektroenerģiju var ietaupīt 1500 latu, un elektrības tarifu paaugstināšanu uzņēmums nav jutis.
Šāgada cerības:
ka domnieki domās par ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošanu un budžetā atvēlēs prasītos 200 tūkstošus latu;
ka maksas tarifi sasniegs tādu līmeni, lai uzņēmums neciestu zaudējumus;
ka izdosies uzstādīt aukstā ūdens skaitītājus dzīvojamām mājām
un iedzīvotāji iegūs pārliecību, ka viņi maksā par to, ko patērējuši.
Pulciņi dvēselei
Dace Reinika, Annas Brigaderes pamatskolas direktore:
Pērn es sekmīgi nokārtoju atestāciju un tagad esmu direktore eksperte. Labs direktors, manuprāt, var būt tikai tad, ja ir laba komanda. Man tāda ir. Mēs atbalstām katru bērnu, kam ir kāda aizraušanās, skolā darbojas 22 pulciņi. No visiem 288 skolēniem vismaz vienā darbojas 228 bērni. Grupa «Sveiks» patlaban ieraksta jaunas dziesmas aptaujai «Mazais patskanis».
Pērn esmu paveikusi visu, kas bija iecerēts un pat mazdrusciņ vairāk. Iegādājāmies jaudīgu kopētāju, sporta inventāru, iekārtojām literatūras kabinetu, izremontējām meiteņu tualeti. Šogad jāsāk darbs datoru klasei, skolas otrā stāva gaitenī izvietosim materiālus par Annas Brigaderes dzīvi un darbu, piedalīsimies olimpiādēs.
Atbalsta izglītību
Mārīte Zvejniece, Auru pagasta padomes priekšsēdētāja:
Pērn sāka strādāt jaunā pagasta padome, un ieguvām īpaši atbalstāmā reģiona statusu.
Pašvaldībām līdzekļi netiek palielināti, toties darbu apjoms gan. Pērn 65,6 procentus pagasta budžeta izlietojām izglītībai. Mums ir gan pamatskola, gan vidusskola, taču daudzi vecāki bērnus skolo pilsētā, un pagastam jāmaksā rēķini par viņu izglītošanu. Līdzīgi ir ar bērnudārzu. Ja mūsējā dārziņā nepietiks bērnu, mēs neapmaksāsim pagasta mazuļu uzturēšanu pilsētas bērnudārzos.
Iespēju robežās palīdzam pagastļaudīm segt ārstēšanās izdevumus 50 procentus strādājošajiem, 100 procentus pensionāriem.
Raizes pagastam sagādā Gardene. Pērn dabūjām 10 tūkstošus latu, ko samaksājām par elektroapgādes sakārtošanu. Ceru, ka šogad izdosies atrisināt arī apkures problēmas.
