«Ziņas» jau rakstīja par pēdējiem vidusskolu centralizētajiem eksāmeniem pilsētas skolās, tagad kārta palūkoties, kā gāja sešām rajona vidusskolām.
«Ziņas» jau rakstīja par pēdējiem vidusskolu centralizētajiem eksāmeniem pilsētas skolās, tagad kārta palūkoties, kā gāja sešām rajona vidusskolām.
Centralizēto eksāmenu darbi tika vērtēti anonīmi Izglītības un zinātnes ministrijā, un šos rezultātus var uzskatīt par diezgan objektīviem. Vērtējuma gradācija bija sešos līmeņos: visaugstākais – A līmenis, kas atbilst atzīmei «10», viszemākais – F līmenis, kad, iespējams, eksāmena licējs ir atdevis, kā saka, «baltu lapu».
Jelgavas rajonā ir sešas vidusskolas – Elejas, Kalnciema, Ozolnieku, Kaigu, Vircavas un Neklātienes. Rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Māra Pūre saka: «Priecē tas, ka labas sekmes krievu skolu absolventiem bijušas valsts valodas eksāmenā. Pirmajos trīs augstākajos līmeņos (A, B, C) tika novērtēti 76 procenti audzēkņu. Vislabākās sekmes uzrādīja Kaigu vidusskola Kalnciemā. Pārējos eksāmenos šāds novērtējums ir apmēram piektajai daļai absolventu. Sliktāki rezultāti ir matemātikā. Tajā A, B, C līmenī bija tikai viens darbs Vircavas vidusskolā (tas ir tikai četri procenti no kopējā eksāmena kārtotāju skaita). Pastāv uzskats, ka vidusskolai vajadzētu sagatavot jauniešus augstskolai, un sekmes matemātikā varētu būt viens no būtiskākajiem rādītājiem. Diemžēl skolēni šo nopietno priekšmetu izvēlas maz. Lauku skolu labākie matemātiķi vidusskolas klasēs mēdz aiziet mācīties uz Jelgavas vai Rīgas skolām. Kārtojot matemātikas eksāmenu, jūtams, ka daudziem skolēniem ir zemas vispārējās lasīšanas un izpratnes spējas, kas sevišķi redzams teksta uzdevumos. Viņi līdz galam kārtīgi neizlasa uzdevumu, kaut ko paķer un sāk rēķināt, līdz galu galā iznāk «čiks». Fiziku šogad nebija izvēlējies neviens. Arī eksāmenu ķīmijā kārtoja tikai pieci absolventi (labākās sekmes bija Kalnciema vidusskolā).
Lielā mērā kopējo sekmju līmeni uz leju velk Neklātienes vidusskolas rezultāti (rajonā ir astoņi konsultāciju punkti, kur var šo izglītību iegūt). Tajā mācās lielākā daļa (52 procenti) visu rajona vidusskolēnu. Tomēr mēs Neklātienes vidusskolas darbu vērtējam pozitīvi. Ne jau vienmēr tik svarīgas ir sekmes, galvenais, ka jaunietis tomēr mācās. Patīkami, ka par savu jauniešu sekmēm interesējas pagasti un mēs šeit, skolu pārvaldē, neesam kā uz vientuļas salas.»
