Svētdien pulksten 18 Alunāna Jelgavas teātrī režisores Lūcijas Ņefedovas jaunākā iestudējuma «Sievietes, sievietes» pirmizrāde.
Izrādē piedalās gan labi pazīstamas aktrises, kā Skaidrīte Rāta-Adamoviča vai Vija Šulca, kas Alunāna Jelgavas teātrī darbojas gandrīz kopš pirmsākumiem, tā arī jaunās, kurām izrādē «Sievietes, sievietes» būs pirmā loma uz skatuves. «Ieskaitot mazās studijas meitenes, pavisam mēs esam vairāk nekā divdesmit,» stāsta «Ziņu» sarunu biedrenes Baiba Zaķevica (atveido Mēriju, kas, citējot aktrišu teikto, izrādē ir «labā»), Elita Majevska (Silvija – «ne tik labā») un Zane Bulderberga (Pegija – «naivā un nesamaitātā»).– Ko varat teikt par Klēras Būzas lugu «Sievietes, sievietes»? Tā taču nav tikko sarakstīta?Zane: Ir skatītāji, kuri vēl atceras brīnišķīgo Dailes teātra iestudējumu ar Viju Artmani, Olgu Dreģi, Ausmu Kantāni un citām latviešu skatuves prīmām. Jau krietni mazāk, bet būs arī tādi, kuri redzējuši pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Holivudas filmu.Baiba: Domāju, ka tēmas ir ļoti aktuālas un iet visiem laikiem cauri – mīlestība, skaudība, nodevība, neuzticība, nauda. Iestudējums ir pilnīgi mūsdienīgs, lai gan nav pārcelts ne laikā, ne telpā. Tādi teksti ir pilnīgi iespējami arī tagad un šeit.Elita: Stāsts ir par attiecībām, galvenokārt vīrieša un sievietes attiecībām, kaut uz skatuves būs tikai sievietes. Turklāt sievietes ar noteiktu stāvokli sabiedrībā, kuru dzīvē arī naudai ir nozīmīga loma, varētu pat teikt – tādas kā nedaudz izlutinātas. Tāpēc jau Baibas atveidotā Mērija ir pozitīvā varone, ka iestājas par attiecību saglabāšanu, ģimenes vērtībām. Mums, pārējām, brīžiem kļūst garlaicīgi, tad arī uzrodas mīļākie un vēl visādas intrigas.– Ja pareizi sapratu, jūs esat draudzenes?(«Lugā vai dzīvē?» izskan aktrišu draudzīgs pretjautājums – red.)Baiba: Lugā – it kā draudzenes, bet uzsverot šo «it kā». Vai kā saka mana varone – sievietei nav vajadzīgs psihoanalītiķis, lai viņa apjēgtu, ka nevar uzticēties citām sievietēm. «Es uzklausīju visus un visas, izņemot pati savu sirdi,» tāds ir manas varones Mērijas atzinums. To tikpat labi var attiecināt uz jebkuru situāciju mūsu pašu dzīvē.– Cik sapratu, jums tur veidojas dažādi attiecību trijstūri un tamlīdzīgas figūras, vai tur ir lugas sāls?Zane: Sāls ir veca kā pati pasaule – galvenās varones (Mērijas) vīrs ir iegādājies mīļāko. Silvija to atklāj un mēģina panākt, lai Mērija šo faktu uzzinātu, bet ne no viņas pašas. Tālāk jau skan padomi no visām pusēm, kā lugas varonei šajā situācijā rīkoties.Elita: Trijstūri tur ir visu laiku, bet lai taču paliek arī kāda intriga skatītājiem.– Kā jums pašām patīk spēlēt izrādē, kurā uz skatuves nav vīriešu?Zane: Jāatklāj priekšvēsture – lugas izvēli noteica arī tas, ka mūsu teātrī ir daudz aktrišu. Iepriekšējais režisores Lūcijas Ņefedovas iestudējums bija Šekspīra «Jautrās vindzorietes», kurā bija daudz vīriešu lomu, bet šajā izrādē viņa ļauj izspēlēties mums, sievietēm.Baiba: Man jau gan, teikšu atklāti, vīriešu uz skatuves nedaudz pietrūkst. Lai gan būs arī vīrieši – mūsu muzikālās daļas vadītājai Guntrai Minkevicai palīdzēs budzinieks Saša un ģitārists Saša. Abus gan skatītāji neredzēs, ja nu vienīgi beigās, kad iznāks paklanīties…Zane: Jā, noteikti jāatzīmē, ka izrāde būs arī mazliet muzikāla – komponists Juris Karlsons, tekstu autors Kaspars Dimiters. – Atšķirībā no sarunas sākumā minētajām jaunajām aktrisēm jums trijām šī noteikti nebūs pirmā loma.Baiba: Šajā trijotnē esmu vispieredzējušākā – teātrī jau septiņpadsmito sezonu. Zanīte ar Elitiņu pievienojās vēlāk.Elita: Es pat īsti nepateikšu, kurš gads tas bija, kad beidzām studiju.Zane: Studijā mācījāmies abas kopā – no 2004. līdz 2006. gadam.– Vai jums kā sievietēm teātris dzīvē palīdz vai traucē?Visas: Dzīvē vairs nav jāspēlē, jo varam izspēlēties uz skatuves. Tomēr katrai sievietei arī dzīvē vismaz nedaudz jābūt aktrisei. Bet teātris – tas ir kā narkotikas: ja reiz esi iesācis, veidojas sava veida atkarība. No malas droši vien izskatāmies nedaudz ķertas.– Varbūt atklāsiet noslēpumu, ko tādas «ķertās» dara savā ārpusskatuves dzīvē?Zane: Esmu pasniedzēja LLU Ekonomikas fakultātē, pasniedzu tik «pragmatisku» priekšmetu kā ekonomikas teorija.Elita: Es esmu šuvēja, vienkārši šuvēja. Tagad vajadzētu reklāmu – mani var atrast… Nē, man nevajag reklāmu, vesela rinda klientu nevar vien sagaidīt, kad nospēlēšu pirmizrādes.Zane: Elita ir mūsu labais gariņš, kas, ja vajag, mūsu tērpiem (kostīmu māksliniece, tāpat kā daudzām citām Alunāna teātra izrādēm, ir Valentīna Romanovska – red.) kaut ko atšuj, pāršuj, pielabo.Baiba: Mana profesija – plaša profila kultūras darbiniece.– Vai uz lomām teātrī ikdienas profesija atstāj savu iespaidu? Piemēram, varbūt Zanei gribas citus mācīt.Elita: Zanei vienmēr gribas citus mācīt, ne tikai teātrī!Zane: Ja nopietni, tad kaut kādi profesionālie štampi varētu būt. Arī režisore Lūcija Ņefedova ir teikusi, lai, kāpjot uz skatuves, tos mēģinot aizmirst.– Alunāna teātrī esat ne pirmo gadu, un tas vien jau liecina par iespējamo atbildi, tomēr – vai nav nedaudz žēl šeit pavadītā laika? Vai dažreiz nerodas sajūta, ka amatieru teātris netiek pienācīgi novērtēts?Baiba: Noteikti ne. Pašdarbība jau ir tieši tas mākslas veids, ko cilvēks dara nevis kāda dēļ, bet priekš sevis.Zane: Tas, ko mēs mēģinājumu procesā uzzinām ne tikai par citiem cilvēkiem, bet arī pašas par sevi un dzīvi kā tādu, ir nenovērtējams ieguvums. Protams, ir patīkami, ja ir pilnas zāles. Teātris bez skatītāja, kaut vai viena, pastāvēt nevar.– Kā jums šķiet, vai «Sievietes, sievietes» būs interesanti skatīties ne tikai sievietēm?Zane: Vīriešiem šī būs lieliska iespēja uzzināt, ko sievietes runā tad, kad viņu nav klāt.Elita: Par sabiedrības slāni, kas attēlots lugā, seriālus taču mēdz skatīties neatkarīgi no dzimuma.Baiba: Amerikāniskais daudzus piesaista.– Beidzas taču viss laimīgi?Zane: Jā, tā taču ir komēdija. Lai gan paredzēts arī kautiņš. Vīriešus varam pievilināt arī citādi – būs skats ar dāmu vannā…Elita un Baiba: Ja vien izdosies dabūt vannu.– Tādā gadījumā esiet drošas, ka vismaz viens skatītājs jūsu izrādei garantēts.
