Vēl atlicis pavisam nedaudz laika, līdz jaunajai Saeimai būs jāpieņem likums «Par valsts budžetu 2003. gadam», pie kura tagad aktīvi strādā Repšes stūrētā valdība.
Vēl atlicis pavisam nedaudz laika, līdz jaunajai Saeimai būs jāpieņem likums «Par valsts budžetu 2003. gadam», pie kura tagad aktīvi strādā Repšes stūrētā valdība. Nav šaubu, ka tieši budžeta veidošana būs pirmais nopietnais jaunās valdības eksāmens, kas solās būt gana sarežģīts, jo naudas lietas, sākot ar individuālā budžetu un beidzot ar valsts pārvaldi, allaž bijušas diskusiju degpunktā.
Arī šoreiz Saeimas deputātiem neklājas viegli, jo vajag visiem un jo vairāk, jo labāk, tādēļ vienmēr jāizvēlas prioritātes, kuras līdz šim, par spīti spārnotajai partijas programmai, valdības vadītājs tā arī nav apstiprinājis, ja nu vienīgi NATO un ES. Arī valdības deklarācija šajā ziņā nekādu lielo skaidrību nevieš, jo tajā varam lasīt vairāk deklaratīvu paziņojumu un nodomu nekā konkrētas apņemšanās.
Protams, nevar aizmirst, ka jaunā valdība mantojumā no priekšvēlēšanu orģijām saņēmusi daudz dažādu saistību, kaut vai paaugstināt skolotāju, mediķu, ierēdņu algas, bērnu pabalstus utt. Taču nav korekti apgalvot, ka tām nav nekāda finansiāla pamata, jo kur tad paliek mūsu augošā ekonomika un budžeta palielinājums par 8,3 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu? Katrā ziņā uz inflācijas rēķina to norakstīt nevaram, jo tad iznāks elementāra matemātiska pretruna.
Nenoliegsim acīmredzamo – valdības uzsāktā ekstrēmā taupības politika nav nekas cits kā klajš populisms un saimnieciskuma imitācija. Tā vietā, lai domātu, kā uzlabot nodokļu iekasēšanu un palielināt valsts budžeta ieņēmumus, valdība meklē grēkāžus, uz kuriem novelt vainu par valsts izsaimniekošanu, un sociālās grupas, uz kuru rēķina reorganizēt «jaunlaicisko» valsts pārvaldi, veidojot jaunas ministrijas un kantorus. Katrā ziņā pamatotas šaubas ir par īpašu uzdevumu ministra posteņu izveidošanu bērnu un ģimenes, kā arī sabiedrības integrācijas lietās. Nav arī īsti skaidrs, ar ko nodarbosies Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, reorganizējot Latvijas attīstības aģentūru un demonstratīvi dodoties komandējumā uz ASV par personīgajiem līdzekļiem.
Postulētās taupības politikas rezultātus izjuta jau kinematogrāfisti, bet tuvākajā laikā tos uz savs ādas izbaudīs arī daudz plašākas sociālās grupas, kaut vai ierēdņi, invalīdi un jaunās māmiņas. Varam tikai minēt, kādu rezonansi šie pasākumi izvērsīs sabiedrībā, taču ir skaidrs, ka valdība, ja tā vispār spēs izveidot sabalansētu budžetu, kļūs arvien nepopulārāka. Kaut vai tāpēc, ka Repšes kunga valdībai ir tendence saskatīt problēmas arī tur, kur to nav, turklāt tās tiek pasniegtas nevis kā jaunas iespējas uzlabot situāciju, bet gan kā kārtējie draudi kādam atkal kaut ko «piegriezt». Tomēr diezin vai Repši satrauc šī popularitāte, jo to pašu taupības apsvērumu dēļ valdība ir atteikusies no sabiedriskās domas pētījumiem.
Arī Saeima, sekojot ministriju paraugam, apsver iespēju samazināt izdevumus no 8,6 miljoniem latu līdz 8 miljoniem latu. It kā tikšot samazināts komandējumu skaits, kā arī ierobežoti ikdienišķie administratīvie un kafijošanas tēriņi. Tomēr, kaut arī deklarēta taupības politika, Saeimas vajadzībām tiks iegādātas desmit jaunas «Volvo» automašīnas, katra par 12 tūkstošiem latu parlamenta komisiju un frakciju vajadzībām.
Vēl nesaprotamāku situāciju padara tas, ka iepriekšējā valdība norādīja uz veiksmīgajiem finansu rādītājiem un budžeta deficīts tika plānots 2% robežās līdzšinējo 3% jeb 166 miljonu latu vietā, kas piedāvā tagadējā budžeta projekts. Turklāt bijušais finansu ministrs Gundars Bērziņš publiski atzinis, ka arī ar pašreizējo finansējuma ir iespējams izveidot valsts budžetu, neatsakoties no iepriekšējās valdības pieņemtajiem lēmumiem un saglabājot budžeta deficītu zem 2%. Kuram šajā gadījumā taisnība, pateikt grūti, taču negribētos ticēt, ka iepriekšējās valdības visu laiku mums ir tik nekaunīgi melojušas. Tādēļ jāapšauba paša valdības vadītāja spēja piedāvāt sabalansētu budžeta likumprojektu.
