Cilvēks sava zinātkārā rakstura un baudkārās dabas dēļ ir atklājis un iemācījies izmantot visus dabā sastopamos augus, kuru sastāvā ietilpst kofeīns. Kafijas pupiņas, tējas koka lapiņas, kakao pupiņas, matē un guarana – visos šajos un vēl citos augos ir atrodams kofeīns.Tāpat cilvēks ir iemācījies iegūt kofeīnu tīrā veidā, tādējādi to var izmantot gan medicīnā zāļu sastāvā, gan kā piedevu pārtikas produktu ražošanā, piemēram, atspirdzinošos dzērienos vai šokolādē.Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs lietojam kofeīnu saturošus dzērienus ir tā uzmundrinošā, tonizējošā ietekme uz centrālo nervu sistēmu. Nelielās devās (100 – 150 miligramu) kofeīns uzlabo fiziskās un garīgās darbaspējas, mazina nogurumu. Tā ietekmē pastiprinās sirdsdarbība un elpošana, tiek kavēti noguruma procesi muskuļos. Kofeīnu saturoši dzērieni ir pat ieteicami pazemināta asinsspiediena gadījumos. Turklāt kofeīns nedaudz stimulē nieru darbību, tātad veicina urīna izdali.Kafijas pupiņas satur vienu līdz divus procentus kofeīna, no kura ap 80 procentiem pāriet kafijā tās pagatavošanas procesā. Parasti vienas porcijas pagatavošanai ņem 5 – 15 gramus kafijas. Tātad viena krūze stipras kafijas satur iepriekš pieminētos 100 – 150 miligramus kofeīna, kas diezgan strauji pēc izdzeršanas uzsūcas no gremošanas trakta un dod savu iedarbību. Savukārt tējā esošais kofeīns uzsūcas lēnāk un tā iedarbība ir maigāka un ilgstošāka. Uzsūkšanos kavē tējā esošie tanīni. Tādēļ nereti saka, ka tējas lietošana veicina domāšanas un spriešanas spējas, turpretī kafija uzlabo reakcijas asumu un fantāziju.Protams, mūs interesē arī īpašās garšas nianses, ko sniedz kafijas vai tējas tase. Patiesību sakot, garša pamatā ir rūgteni sīva – gan tēja, gan kafija, gan tīrs kakao pulveris ir rūgts. Protams, cilvēks ir pamanījies salikt vairākas garšas kopā, piemēram, tēja ar medu, kafija ar cukuru, kakao ar pienu un cukuru. Rezultātā rūgtums paslēpjas zem salduma garšas un tādējādi nedod dabisko «stop» sajūtu. Līdz ar to var sanākt situācija, ka mēs kādu kofeīnu saturošu produktu varam nejauši vai apzināti uzņemt lielākās devās. Kas notiek, ja kofeīnu lieto vairāk?Lielākās devās (400 – 1000 miligramu) kofeīns jau darbojas toksiski. Tas var radīt pārlieku uzbudinājumu, apjukumu, galvassāpes, bezmiegu. Parādās sirdsklauves, sausums mutē, pat vemšana vai krampji. Nāvējoša kofeīna deva ir 10 grami. Tādu gan ar pārtikas produktiem (tēju, kafiju, atspirdzinošiem dzērieniem utt.) ir neiespējami sasniegt, bet ar kofeīnu saturošiem medikamentiem tas ir iespējams.Kofeīna saturs: 50 mililitros espresso kafijas – 50 miligramu, 150 mililitros filtrētas kafijas – 80 – 120 miligramu, 200 mililitros tējas – 30 – 60 miligramu, bet vienā glāzē (250 mililitru) kolas tipa dzērienos – 20 – 50 miligramu.Tā nu lieku reizi varam pārliecināties, ka, rīkojoties saprātīgi, mēs varam iegūt gan baudījumu, gan optimālākas darbaspējas, gan labāku rezultātu sportojot, bet nepārdomāta rīcība var radīt pāruzbudinājumu, kas nedos gaidīto ne strādājot, ne sportojot.
