Ko Latvijā varēs veikt par Kohēzijas fonda līdzekļiem? Kohēzijas jeb izlīdzināšanas fonds ES izveidots 1993. gadā, lai finansētu vides un satiksmes projektus nabadzīgākajās valstīs.
Ko Latvijā varēs veikt par Kohēzijas fonda līdzekļiem?
Kohēzijas jeb izlīdzināšanas fonds ES izveidots 1993. gadā, lai finansētu vides un satiksmes projektus nabadzīgākajās valstīs. Pašlaik tas tiek izmantots, lai samazinātu atšķirības no pārējās ES tikai četrās trūcīgākajās dalībvalstīs (Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē). Lai saņemtu Kohēzijas fonda finansējumu, dalībvalsts nacionālajam kopproduktam uz vienu iedzīvotāju jābūt mazākam nekā 90 procentiem no ES vidējā.
Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē uzsvēris, ka Latvija ir to valstu skaitā, kurām visvairāk pienāktos Kohēzijas fonda līdzekļi, jo tās IKP ir zemākais starp topošajām dalībvalstīm. Latvijai tas ir tikai 33 procenti no ES vidējā. ES par nabadzīgu uzskata valsti, kuras IKP ir zemāks par 75 procentiem no ES līmeņa.
Izlīdzināšana nenozīmē, ka kohēzijas līdzekļus novirzīs pabalstiem. Šā fonda mērķis ir mazināt atšķirības starp ES reģioniem, veicinot Transeiropas transporta tīkla (TEN) attīstību, kā arī atbalstot ES mērķu sasniegšanu vides aizsardzībā. Kohēzijas fonda «priekšspēle» ir pašlaik Latvijā īstenotie ISPA projekti.
Puse no Latvijai paredzētā 461 miljona eiro 2004. līdz 2006. gadam ir paredzēta transportam, puse – vides projektiem.
Satiksmes ministrija, pēc Investīciju departamenta direktora Anduļa Židkova teiktā, Kohēzijas fonda finansējumu paredzējusi izmantot «Via Baltica» tālākai rekonstrukcijai (no Rīgas robežas līdz Ādažiem, ) 22 km gara Saulkrastu apvedceļa, Rēzeknes šķirošanas stacijas izbūvei, Eiropas platuma dzelzceļa sliežu līnijas celtniecībai (projekts «Rail Baltica» Tallina – Berlīne), pievedceļu izbūvei lielākajām ostām un lidostai «Rīga».
Savukārt Vides ministrija savu pusi plānojusi tērēt atbilstošas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai valsts lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā –, informē ministrijas Investīciju departamenta ES fondu nodaļas vadītājas vietniece Anita Bišofa. Līdz 2010. gadam jāsakārto to pilsētu ūdenssaimniecības, kurās dzīvo vairāk par desmit tūkstošiem iedzīvotāju, bet līdz 2015. gadam ūdenssaimniecības projekti jāpabeidz visās 72 Latvijas pilsētās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000. Līdz 2006. gadam ūdenssaimniecības projektu II kārta tiks īstenota Austrumlatvijas 19 pašvaldībās, bet III kārta – 15 pašvaldībās, kā arī 13 Kurzemes un 12 Zemgales pašvaldībās.
No vides sakārtošanai iedalītajiem 244 miljoniem eiro paredzēti līdzekļi arī reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidei (10 – 20 sistēmu), aptverot visu valsts teritoriju – Malienas, Piejūras, Zemgales un Vidusdaugavas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu projekti. No Kohēzijas fonda līdzekļiem Vides ministrija plāno veikt arī lielo piesārņoto teritoriju (piemēram, Olaines, Inčukalna, Liepājas karaostas) sanāciju.
