Atzīmējot mākslinieka, koktēlnieka un autodidakta 115. jubileju, Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā Jelgavā skatāma viņam veltīta izstāde.
Krišjānis Kugra (līdz 1940. gadam Krišjānis Zolbergs) dzimis 1904. gada 23. martā Jelgavas apriņķa Emburgas pagasta Lielzaimos, mūžībā devies 1979. gadā. “Jubilāra dzīve bijusi pierādījums tam, ka ar uzcītīgu darbu, neatlaidību un nenogurstošu mīlestību iespējams sasniegt, kā dažam var šķist, neiespējamo – no vienkārša lauku zēna kļūt par tautā cienītu mākslas meistaru. K.Kugra nav Mākslas akadēmijas audzēknis, visu, ko sasniedzis, viņš paveicis pats. Tādus māksliniekus mēs dēvējam par autodidaktiem. Tiesa gan, K.Kugra konsultējies pie Anša Cīruļa,” pirms 15 gadiem, kad Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā bija skatāma plaša mākslinieka piemiņas izstāde, “Ziņu” lapās rakstīja mākslas zinātnieks Māris Brancis.
Biogrāfiskie dati liecina, ka bērnībā mākslinieks braukājis līdzi tēvam gaļas uzpircējam. Iegriežoties no sētas sētā, sastapti dažādi ļaudis, kolorītas personības. Zēns bijis vērīgs un ar labu atmiņu, no redzētā un piedzīvotā izgriezdams kokā savdabīgus tipus un smieklīgus notikumus. “Krišjānis Kugra bija apveltīts ne vien ar talantu, bet arī ar lielisku humora izjūtu, taču pats galvenais – ar spēju to devīgi izdāļāt skatītājiem. Mākslinieka parupjie koka tēli ir pilni labestības. Viņš ļauni neizsmej aprobežotus vīrus un sievas, vienīgi pasmaida par cilvēku vājībām. Pat padomju režīmā viņš prata pazoboties par partijniekiem, pirmrindniekiem. Izstāžu apmeklētāji saprata,” tā M.Brancis.
Tuvas K.Kugram bijušas arī literāro darbu tēmas. Daudz darināti Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa un Ādolfa Alunāna grāmatu varoņi. Plašāk K.Kugra kļuva pazīstams, kad sāka veidot satīrisko darbu sēriju pēc brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” motīviem. Priecājoties par Lutausi, Sprīdīti, Annelēm un Meža ķēniņu Tērvetes dabas parkā, kā arī par Ķenci un Pāvulu Vecpiebalgas Kalna Kaibēnos, ir izaugušas vairākas paaudzes. “Meistars tos darinājis ar lielu mīlestību, atklādams tautas garu un dvēseli,” vērtē M.Brancis. Koka skulptūrām savulaik izgatavoti vairāki atlējumi bronzā.
Izstāde Ā.Alunāna memoriālajā muzejā skatāma līdz 12. janvārim.
