Lielās ielas 41. nama īrnieces Jadvigas Leonavičienes attiecības ar mājas apsaimniekotājiem – Nekustamā īpašuma pārvaldi – var dēvēt dažādi, taču par draudzīgām gan noteikti ne.
Lielās ielas 41. nama īrnieces Jadvigas Leonavičienes attiecības ar mājas apsaimniekotājiem – Nekustamā īpašuma pārvaldi (NĪP) – var dēvēt dažādi, taču par
draudzīgām gan noteikti ne. Un tas arī saprotams, jo patiesībā māja tiek atstāta iznīcībai.
Īrnieki jau astoņdesmito gadu beigās atklājuši, ka ēkas grīdu bojā koka sēnīte. Taču toreizējie apsaimniekotāji – 1. namu pārvalde – iedzīvotāju sūdzības ignorējusi. Pirms trim gadiem īrnieki nomainījuši visu grīdas segumu un grunti zem tā, cenšoties visu saglābt saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem. Diemžēl sēnīte pilnībā nav iznīcināta un koka daļas joprojām bojājas.
– Toreiz nezinājām, ka viss jāapstrādā ar speciālām ķimikālijām,– stāsta īrniece Valentīna Gorodņickaite. – Acīmredzot sēnīte kaut kur tomēr saglabājās, un pašlaik grīdu trupēšana atsākusies ar jaunu sparu.
Jau kopš pagājušā gada īrnieki aktīvi sākuši apmeklēt NĪP. Decembra vidū apsekošanas aktu sastādījuši šīs iestādes inženieri N.Mamonova un N.Kovaļenko. Tajā atzīts, ka dzīvojamajā istabā grīdas segums bojāts apmēram sešu kvadrātmetru platībā. Par bojājuma iemeslu minēta kanalizācijas nopludināšana zem grīdas. Jūnija beigās dzīvokļa apsekošanas aktu sastādījusi NĪP komisija trīs cilvēku sastāvā. N.Mamonova, S.Romāne un G.Ūbelis atzinuši, ka vienā dzīvojamajā istabā grīdas segums no KSP un KŠP bojāts apmēram desmit kvadrātmetru platībā, konstatēts, ka uz grīdlīstēm pie starpsienas aug sēne (koka ēde). Tā uz grīdlīstēm pie ārsienas atrasta arī otrajā dzīvojamajā istabā. «Grīdas koka konstrukcijām ir pazīmes par inficēšanos ar sēnīti. Grīdas bojājums izveidojies otra dzīvokļa kanalizācijas noplūdes rezultātā,» teikts aktā.
10. augustā NĪP tehniskā direktora J.Mateiko parakstītajā vēstulē sacīts, ka NĪP Remontu un avārijas daļas darbinieki konstatējuši: lai sēnīti likvidētu, jānomaina grīdas segums un grunts zem grīdas ķīmiski jāapstrādā. «Minētie darbi tiks veikti līdz 1999. gada 30. septembrim,» tik optimistisks ir vēstules noslēgums.
Diemžēl tie izrādījušies tikai solījumi. NĪP direktors Edijs Putnieks pieņemšanas reizē cieti noteicis, ka nekādi remonti mājā netiks veikti, jo NĪP nav naudas. Jau iepriekš februārī parakstītajā vēstulē direktors īrniekiem norādījis, ka saskaņā ar dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumiem līdzekļi namu uzturēšanai un remontiem atvēlami no dzīvojamo telpu īres un nedzīvojamo telpu nomas maksām. Iznomāto telpu Lielajā ielā 41 nav. Bet mājas īrnieku parāds februārī nedaudz pārsniedz 78 latus. E.Putnieks īrniekiem arī licis saprast, ka īres maksa ir pārāk maza, lai NĪP ar tādām problēmām ķēpātos. Proti, lai nomainītu grīdu, saskaņā ar tāmi vajadzīgi 164,80 lati. Bet dzīvokļa īres maksa mēnesī ir tikai 6,37 lati. «Izdarot nesarežģītus aprēķinus, var redzēt, ka grīdas nomaiņu dzīvoklī jūs apmaksāsiet tikai pēc diviem gadiem,» iedzīvotājiem raksta E.Putnieks. Tā kā šāda situācija NĪP neapmierina, direktors norāda, ka uzņēmuma grūtā finansiālā stāvokļa dēļ grīdu nomainīt nevarēs.
Spriežot pēc līdzšinējām norisēm, pašvaldības uzņēmumam līdzekļu pietiek vienīgi komisiju pārbaudēm, aktu sastādītājiem un solījumu devējiem nelaimē nonākušajiem īrniekiem. Uz praktiskiem lūgumiem atbilde ir viena un tā pati – nav naudas.
Grīdu maiņa ir kas vairāk nekā kārtējais remonts, kas jāizdara pašiem īrniekiem. Turklāt iemītnieki, nesagaidījuši apsaimniekotāju atsaucību, vienreiz jau grīdas nopietni remontējuši. Arī viņiem līdzekļu resursi ir ierobežoti, arī viņi bez naudas nevar pašvaldības mājā sākt gandrīz kapitālo remontu.
– Kad pērnā rudens sākumā gribējām atteikties no centrālās apkures un pāriet uz lētāku dzīvokļa apsildīšanu, NĪP kategoriski atteicās piekrist, jo tas, lūk, nozīmēšot mājas bojāšanu. Bet mājas pakļaušana trupei nozīmē vēl lielāku bojāšanu, – spriež iedzīvotāji.
Mājai no koka ir ne vien grīdas, bet arī sienas un griesti. Koka ēde dzīvokli pārņēmusi samērā īsā laikā, un tās pēdas redzamas arī uz sienām. Vienīgi tur neveidojas izaugumi. Acīmredzot tie virzās uz iekšpusi, un vairs nav tālu laiks, kad būs sabojāta ne vien grīda, bet arī sienas. Tad jau arī viss nams aizies postā. Katrā ziņā sapostītas mājas labošana prasīs ievērojami lielākus līdzekļus nekā pašlaik. Bet visa šī situācija nozīmē apzinātu īpašuma aizlaišanu postā.
