Imants Parfenovičs, Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Aptiekas» īpašnieks, bija pirmais, kas no mūsu rajona iesaistījās Nodarbinātības Valsts dienesta programmā «Algotie pagaidu sabiedriskie darbi».
Imants Parfenovičs, Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Aptiekas» īpašnieks, bija
pirmais, kas no mūsu rajona iesaistījās Nodarbinātības Valsts dienesta programmā «Algotie pagaidu sabiedriskie darbi».
Kokaudzētavas saimnieks atzīst, ka viss noticis nejauši. Tā kā «Aptiekas» ir specifisks uzņēmums, kur ir liels roku darba īpatsvars, nemaz nezinot par programmu, viņš nonācis pie domas par vietējo bezdarbnieku izmantošanu.
Trāpļts desmitniekā
Ar ideju I.Parfenovičs devies uz nodarbinātības dienestu. Tur izrādījies, ka «trāpīts desmitniekā». Tā konkursam tapis Zaļenieku kokaudzētavas projekts, kas guvis vērtētāju akceptu.
Projekta būtība ir saistīta ar jaunu darba vietu radīšanu laukos. Tā kā Zemgalē lauksaimnieciskās tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās, šajā nozarē tiek nodarbināts minimāls cilvēku skaits. Daļa kādreizējās lielsaimniecības strādnieku, jo sevišķi daudzdzīvokļu namu iemītnieku, izjūt nodarbinātības grūtības, kas savukārt negatīvi ietekmē pagasta attīstību kā tādu.
Situāciju par labu var vērst ražošanas dažādošana. Viena no iespējām darba vietu izveide kokaudzētavā. Projekts neprasa īpašu cilvēku pārkvalificēšanu, jo ar tiem pašiem lauku darbiem vien ir saistīts.
Apjoms divkārņojies
Šobrīd rit projekta sestais mēnesis. Sākumā I.Parfenovičs plānojis nodrošināt darbu sešiem cilvēkiem. Pēc pirmo mēnešu rezultātu apkopošanas rudenī projektu ļauts paplašināt, un nodarbināto skaits divkāršojies. Darbs kokaudzētavā saistīts ar augu iepodošanu konteineros, substrāta sagatavošanu, ravēšanu, kokaugu apkopšanu laukā un siltumnīcās, veģetatīvo pavairošanu un tamlīdzīgi.
Nepieciešamās iemaņas strādājošie apguvuši kokaudzētavas saimnieka vadībā. Viegli nav bijis, un zināms laiks pagājis, kamēr cilvēks no tīra lauksaimnieka pārorientējies uz specifiskākiem pienākumiem. Reizēm izpildāmos darbus nācies vairākkārt burtiski ar pirkstu ierādīt. Kopumā nodarbinātie šajā laikā apliecinājuši apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un darba disciplīnu.
I.Parfenovičs nobriedis arī turpmāk izmantot šā projekta piedāvātās iespējas. Protams, kokaudzētava ir saimniekošanas veids, kur kapitāla aprite ir lēna. Piemēram, visātraudzīgākajiem lapukoku stādiem bērziem līdz realizācijai paiet divi gadi. Citām kultūrām nepieciešams vēl lielāks laiks. Taču kas neriskē, tas arī nevinnē.
Abpusēji izdevļga lieta
Nodarbinātības Valsts dienesta Jelgavas nodaļas darbiniece Silvija Veite «Ziņām» uzsvēra, ka algoto pagaidu sabiedrisko darbu programma esot izdevīga kā darba devējiem, tā nodarbinātajiem. Maksimālais projekta ilgums ir desmit mēnešu tik ilgi bezdarbnieku iespējams iesaistīt pagaidu darbos. Finansējums atkarīgs no katra projekta mērķa. Taču pamatā no programmas līdzekļiem katram pagaidu darbos iesaistītajam tiek maksāti 42 lati, savukārt sociālo nodokli pilnā apmērā maksā darba devējs. Ja darbā iesaistīti vismaz desmit bezdarbnieki, līdzekļi tiek atvēlēti arī darbu vadītāja algošanai.
Dalļbnieki vairojas
Rudens konkursā iesaistījies jau krietni lielāks uzņēmēju skaits, un turpmāk mūsu rajonā darbosies vēl trīs projekti. Amatu skola trīs mēnešus telpu remontā nodarbinās 20 bezdarbnieku. Projekta realizācijas gaitā būs ierīkotas arī klases bezdarbnieku apmācībai.
SIA «Bite» projekts paredz 30 cilvēku iesaistīšanu darbā un šūšanas ražotnes izveidi Kalnciemā. Pagaidām par tā gaitu grūti spriest, taču nodarbinātības dienestā teic, ka projekta izdošanās būtu ļoti nepieciešama, jo Kalnciemā situācija ar bezdarbu ir visai smaga.
Apjomīgākais ir SIA «MRT» projekts, kas uz desmit mēnešiem paredz 46 bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos un jauniešu atpūtas kluba izveidi kādreizējās kafejnīcas «Perpetuum mobile» telpās. Projekta beigās tā autoriem ar darbu būs jānodrošina 42 cilvēki. Darba vietu radīšana attiecināma arī uz pārējiem projektiem.
