Dziedātājs Juris Vizbulis Ziemassvētku koncertu gūzmā sestdien būs «noķerams» arī kokļu festivālā Jelgavas Sv.Annas baznīcā.
Ar Juri Vizbuli iepriekš sarunājāmies apmēram pirms pusotra gada, kad Pilsētas svētkos Uzvaras parkā, tikko atgriezies no Londonas, Juris dziedāja kopā ar Jelgavas jauniešu kopkori. Pēc Britu Karaliskās mūzikas akadēmijas absolvēšanas 2012. gadā viņš darbojas pēc tā saucamās projektu sistēmas un ik pa brīdim dzirdams gan ārzemēs, gan Jelgavā un citur Latvijā. Uzzinot par Jura dalību nule aktuālajā sešu latviešu komponistu «Kartupeļu operā», vispirms gan sarunas tēma loģiski novirzījās uz iepriekš padarītajiem darbiem.
«Pavisam nesen biju Šveicē ar lielu operas projektu, ko organizēja aģentūra «Gare du Nord». Projekts liels tādā nozīmē, ka starptautisks, jo pats skaņdarbs – kameropera «Līsistrate» – veidots pēc Aristofāna tāda paša nosaukuma lugas, sacerētas 411. gadā pirms mūsu ēras, motīviem. Izrādes notika Bāzelē un Cīrihē, un divas nedēļas pavadīju, dziedot šajā tūrē. Tas bija milzīgs darbs, jo izrādes tika spēlētas praktiski «nonstopā»,» stāsta J.Vizbulis. «Man tika uzticēta Hēroda loma, pēc autoru ieceres – komiska.»
– Parasti gan Hērods tiek raksturots kā nežēlīgs bezprincipu ķēniņš, nevis komisks personāžs.
Pēc autoru ieceres kameropera sastāvēja no divām daļām, gandrīz var teikt, ka vienā vakarā tika izrādītas divas operas – komiskā un dramatiskā. Pirmo daļu sacerējis Eiropā pazīstams šveiciešu džeza mūzikas komponists Kaspars Evalds, bet otrās autors ir mūsu pašu Jēkabs Nīmanis, librets tapis sadarbībā ar latviešu režisori Zani Kreicbergu (pirmā daļa) un pazīstamo dzejnieci Inesi Zanderi (otrā daļa).
Darbs tiešām bija ļoti atbildīgs un ne no vieglajiem, jo Šveices «Gare du Nord» ir augsta līmeņa aģentūra, kur tiek prasīts maksimāli augstvērtīgs izpildījums un atkāpes vokālajā ziņā nedrīkstēja pieļaut ne mirkli.
Tā ka gribot negribot biju sasniedzis labu vokālo formu, un laimīgā kārtā sagadījās tā, ka to varēju likt lietā, oktobra beigās atgriežoties Latvijā.
– Tu domā «Kartupeļu operu»?
Vispirms piedalījos 18. novembra lielkoncertā ar «Raxtu raxtiem». (Jauna muzikālā apvienība, kas sākotnēji radās kā vairāku grupas «Autobuss debesīs» mūziķu eksperiments, apvienojoties vienā kolektīvā ar pazīstamiem etnomūziķiem. Sākotnēji kolektīva repertuārā bija tikai Imanta Kalniņa kompozīcijas tautas mūzikas skanējumā, bet, laikam ritot, repertuārs kļuvis daudz plašāks – red.) Latvijas svētku lielkoncertā «Raxtu raxtu» mūziķiem piebiedrojās pazīstamais saksofonists Oskars Petrauskis, kas šoreiz saksofona vietā spēlēja armēņu tautas mūzikas instrumentu duduku, dūdu un bungu grupa «Auļi». Solisti Santa Stalidzāne un es, Juris Vizbulis, ar «Raxtu raxtiem» sadarbojamies jau kopš Līgosvētkiem. Vēl bija arī vairākas rokoperas «Lāčplēša» izrādes un paralēli visam gatavojos jauniestudējumam. «Kartupeļu opera» nu jau ir piedzīvojusi pirmizrādi Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē un divas izrādes nesen apgūtajā koncertzālē «Rīga» (Zinātņu akadēmijas augstceltnē). Nākamā gada sākumā brauksim apgūt Latviju – Ventspili, Rēzekni, Liepāju, Cēsis.
– Droši vien tagad priekšā daudzas Ziemassvētku programmas?
Koncertzālē «Rīga» 21. decembrī jādzied klasiskās mūzikas koncertā kopā ar Sonoru Vaici, Rīgas Doma zēnu kori un Jāņa Liepiņa vadīto kamerorķestri.
Tai pašā dienā vēl paredzēts liels labdarības koncerts vājredzīgiem bērniņiem Rīgas Latviešu biedrības namā. Ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas simfonisko orķestri «Armonico» un diriģentu izpildīsim pasaulē populāru Ziemassvētku mūziku. Ar Normundu Dreģi tā nav pirmā sadarbība – pavasarī piedalījos lielā un skaistā projektā sakarā ar Rīgas pilsētas svētkiem, uzvedot Mocarta operu «Bastiēns un Bastiēna». Bastiēnas partiju dziedāja nu jau arvien pazīstamākā Jolanta Strikaite.
– Tā taču nav, ka, uzstājoties tikai ārzemēs un Rīgā, esi pavisam piemirsis Jelgavu.
Cenšos, lai mani neaizmirstu arī vietējā publika. Pirms dažām dienām dziedāju Jelgavas novada rīkotajā sarīkojumā labāko vecmāmiņu un vectētiņu konkursa uzvarētājiem, bet 13. decembrī dziedāšu «Kokļu mūzikas ziemas festivāla 2014» koncertā, kas notiks Jelgavas Sv.Annas baznīcā.
– Tu un kokles – vai tas nav tāds visai neparasts salikums?
Domāju, ka nē. Varbūt kādu laiciņu, kad biju aizbraucis uz Angliju, manā sadarbībā ar koklēm bija iestājusies pauze, bet, kamēr vēl studēju Latvijas Mūzikas akadēmijā, labprāt dziedāju Birutas Derumas vadītajā ansamblī «Rūta». Tā ka par šo uzaicinājumu uz kokļu ziemas festivālu, kur līdzās viesu ansambļiem piedalīsies arī Jelgavas «Rūta» un «Zelta stīdziņas», tikai priecājos. It sevišķi tāpēc, ka dziedāšu Alvila Altmaņa (pēc būtības arī jelgavnieka) «Ave Maria». Ļoti skaistu un tieši adventei piemērotu skaņdarbu.
– Un bez klasikas un kokļu mūzikas, kā dzirdēju, netiks aizmirsts arī džezs.
Jā, 26. decembra vakarā Lielajā ģildē piedalīšos koncertā «Riga Jazz Ziemassvētkos». Būs profesionālā pūtēju orķestra «Rīga» bigbends Raita Ašmaņa vadībā un solisti. Manuprāt, tam jābūt skaistam pasākumam, kur džeza harmonijas un pazīstamas Ziemassvētku melodijas ieskandinās tuvojošos gadumiju. Man uzticēti skaņdarbi galvenokārt no džeza klasikas. Domāts arī par to, lai skatītājam būtu interesanti – tiek veidoti tādi kā nosacīti dueti: Rūta Dūduma vairāk dziedās kopā ar Robertu Memmēnu, savukārt es ar Anniju Putniņu (ar kuru veiksmīgi sadarbojos arī «Kartupeļu operā»).
– Nu tad par tiem «Kartupeļiem…»!
Šā projekta iniciatore un virzītāja ir Aira Birziņa. Operas librets tapis pēc Ineses Zanderes pasakas par Kartupeļa ceļojumu uz Eiropu, tātad arī uz Latviju. Es šajā divcēlienu operā izpildu tādu ārkārtīgi skaistu lomu ar milzīgi plašu diapazonu – mūku Jeronīmu. Muzikāli tā ir tiešām pamatīga tenora partija, bet sižetiski mans varonis ir tāds kā ceļvedis un hronists, kas visu šo Kartupeļa ceļojumu pāri okeānam fiksē. Ar Kartupeli tiek iepazīstināts gan Romas pāvests, gan franču galms, līdz tas nonāk Kurzemē pie hercoga Jēkaba.
Mūziku šim ceļojumam sarakstījuši seši latviešu komponisti – Lolita Ritmane, Evija Skuķe, Rihards Dubra, Mārtiņš Brauns, Andris Sējāns un mums labi pazīstamā Līga Celma-Kursiete. Mūzika sanāca ļoti krāšņa un apjomīga, tā ka nācās diezgan daudz kupēt, lai opera neizstieptos trīs stundu garumā un būtu baudāma arī bērniem. Tomēr skaņdarbi, kas neiekļuva operā, neies zudumā – daļu no tiem vēl šovakar varēs dzirdēt Rīgas Domā.
Projekts tapa ļoti īsā laika posmā, un par to, ka vispār bija iespējams, jāpateicas režisorei Margo Zālītei. Viņas piegājiens ir ļoti novatorisks un vienlaicīgi profesionāls, jo viņa Berlīnē studējusi tieši operas režiju, Latvijā ienesot svaigu skatījumu uz daudzām lietām.
Lieli komplimenti jāizsaka Rīgas Doma kora «Tiara» meitenēm, kas, manuprāt, šajā darbā ir galvenās mākslinieces, būdamas uz skatuves praktiski bez pārtraukuma. Muzikālo stāstu izpilda īpaši šim uzvedumam aicināta komanda – solisti Evita Zālīte, Antra Bigača, Annija Putniņa, Ivars Cinkuss, Kārlis Rūtentāls, ar mūsu pilsētu vismaz agrāk saistītais Jānis Strazdiņš, kā arī tagadējais kora «Skali» vadītājs Rūdolfs Bērtiņš. Par savu apjomīgo partiju jau stāstīju. Un spēlē īpašs «Kartupeļu operas» orķestris (kurā gan var atpazīt «Sinfonietta Rīga» mūziķus). Scenogrāfiju veidojuši Ineta Sipunova un Oskars Dreģis, tērpu māksliniece – Liene Dobrāja, horeogrāfs – Alberts Kivlenieks, diriģente – Aira Birziņa.
– Žēl, ka jelgavniekiem šī opera ies secen, laikam tāpēc, ka mums nav atbilstošas koncertzāles.
Man pat grūti komentēt, jo principā Jelgavas kultūras namā ir orķestra bedre, tā ka teorētiski tas nebūtu neiespējami. Bet šis jautājums lai nu paliek menedžmenta ziņā, mans uzdevums ir dziedāt.
Varbūt mums neveicas vienkārši tāpēc, ka esam pārāk tuvu Rīgai. ◆
