Jelgavas atbrīvošanas dienā kultūras namā būs jaunās mūzikas svētki kopā ar grupu «Altera veritas».
Jelgavas atbrīvošanas dienā kultūras namā būs jaunās mūzikas svētki kopā ar grupu “Altera veritas”.
Vai domājat, ka iespējams atrast daudz spāņu, kas visā nopietnībā jums censtos iegalvot, ka akustiskās ģitāras vienīgais “īstais” lietojums ir… viņu tautas mūzika? Šaubos. Pavisam citādi ir ar latviešiem un kokli, kas vairuma apziņā tomēr vēl joprojām, šķiet, itin cieši saaugusi ar izpratni par tādu kā folkloristu “monopolu” un tās izmantošanu.
Grupa “Altera veritas” (latīniski – “cita (otra) patiesība”), kas par spilgtām, radošām mūsdienu latviešu mūzikas interpretācijām gada sākumā saņēma Lielo mūzikas balvu, jau piecus gadus pierāda pretējo, paužot savu “alternatīvo patiesību” par kokles kā tautas mūzikas instrumenta šodienīgumu – paplašinot tā izpratni daudz tālāk par folkloras mantojuma “apskaņotājas” lomu.
“Altera veritas” repertuārā ir mūsdienīga akadēmiskā mūzika, – spēlēta gan grupas pamatsastāvā – divas koklētājas, akordeonists un flautists –, gan pieaicinot citu akustisko instrumentu spēlmaņus, gan iesaistoties elektronisku darbu atskaņojumos un, starp citu, no ekstravagantākajiem atskaņotājmāksliniekiem laikabiedriem neatpaliekot ne spēles ekspresijā, ne neordinaritātē – nesmādējot gan no kolēģiem patapinātus, gan pašu izdomātus “skaņas trikus” (pūst… virzienā, kas nedaudz atšķiras no skolā un akadēmijā mācītajiem “tradicionālajiem” flautas spēles paņēmieniem; stīgu “apstrādē” izmantot piederumus, ko parasti lieto citā instrumentu grupā).
Tā kā šādam instrumentu salikumam rakstītu darbu pirms “Altera veritas” rašanās latviešu mūzikas arhīvos nebija, katra jauna programma top, skaņražiem rakstot darbus grupai īpaši. Savas pastāvēšanas laikā “Altera veritas” darījuši pazīstamāku Gundegas Šmites – Mežraupas vārdu, īpaši tuva un abpusējas izpratnes pilna sadarbība viņiem izveidojusies ar Valdi Zilveri.
Jaunā programma to vēl nedzirdējušajiem atkal ir kas pilnīgi neparedzams – ne tikai tāpēc, ka arī it kā pazīstams un tāpēc ar zināmu nolūku izraudzīts komponists partitūras neierastības dēļ mēdz sagādāt pamatīgu pārsteigumu gan mūziķiem, gan, iespējams, arī sev, bet šoreiz jo īpaši tāpēc, ka jaunās programmas autoru vidū tikpat kā nav tādu, ar ko “Altera veritas” jau sadarbojušies. Izņēmums ir Imants Mežaraups, kura jaundarbs “Meditācijas par Laiku un Mūžību” ir veltījums šovasar traģiski bojāgājušajam “Altera veritas” akordeonistam Aldim Jurisonam (tagad kopā ar koklētājām Ievu Lapiņu un Andu Zabarovsku un flautistu Andi Klučnieku akordeonu spēlē Latvijā dzīvojošs soms Marko Ojala; pagājušomēnes sāktā koncertu sērija ir “Altera veritas” pirmā publiskā kopmuzicēšana pašreizējā sastāvā). Pārējos skaņdarbus sarakstījuši A.Klučnieks, Niks Gothams, Marina Gribinčika. Atšķirībā no Latvijas Somijas un nu arī Igaunijas mūzikas apritē “Altera veritas” radniecīgam sastāvam vai tā daļām komponēti skaņdarbi ieņem redzamāku vietu, tāpēc latviešu mūziķi nereti iedvesmu mēdz smelties kaimiņu notīs. Tāpēc šoreiz skanēs arī Mirjamas Tallijas un Jovankas Trobjevičas – Lento darbi.
