Vakar LLU Lauksaimniecības enerģētikas institūts interesentiem demonstrēja eksperimentālās koģenerācijas iekārtas, kas vienlaikus spēj ražot siltumu un elektrību.
Vakar LLU Lauksaimniecības enerģētikas institūts interesentiem demonstrēja eksperimentālās koģenerācijas iekārtas, kas vienlaikus spēj ražot siltumu un elektrību.
Institūta direktors Ansis Grundulis minēja, ka šādas eksperimentālas iekārtas Latvijā ir vairākas, taču viņu veidotā esot pati nopietnākā. Koģenerācijas iekārtas daudzviet pasaulē izmanto jau sen, taču mūsu zemei tā ir tikai nākotne.
Kurtuvēs izmantotās zāģu skaidas, nomaļi vai krūmi spēj dot tikai siltumu, bet iespēja iegūt elektrību netiek izmantota.
Ar šādas iekārtas palīdzību ir iespējams papildus nopelnīt, pārdodot saražoto elektrību elektrotīklam.
Piemēram, Zviedrijā jau sen kokaudzētāji nodarbojas ar enerģētisko mežu audzēšanu. Viņi apstāda laukus ar ātraugošajiem kārkliem un pēc trīs gadiem novāc ražu.
Šajā laikā kārkli jau ir sasnieguši četru metru garumu un ir lielisks kurināmais koģenerācijas iekārtām.
Direktors atzīst, ka Latvijas mežiniekiem sākumā nevajadzētu aizrauties ar jaunu mežu stādīšanu, bet gan izmantot līdz šim novārtā atstātās koksnes – nejēdzīgi sakrautās zāģu skaidu kaudzes, dedzināšanai paredzētos krūmus. Bieži redzam, ka, tīrot mežu, turpat mežmalās tiek sadedzinātas lielas kaudzes ar zariem, bet, ja tiktu saimniekots racionāli, tad arī šo koksni varētu izmantot.
Eksperimenti LLU notiek profesora Vilņa Gulbja vadībā. Ārzemju eksperti nelabprāt daloties savā pieredzē par šo tēmu, tādēļ profesors spriež, ka Latvijā eksperimenti vēl varētu turpināties ilgi.
