«Tā ir 21. gadsimta tehnoloģija, kas ievērojami pārvērtīs mūsu līdzšinējos priekšstatus par meža apsaimniekošanu un kuras attīstībā saskatu revolūciju meža inventarizācijā un meža apsaimniekošanas plānošanā,» pārliecināts LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Šoruden fakultātes īpašumā nonācis ar sensoriem aprīkots bezpilota helikopters jeb drons, kas ļaus sasniegt jaunas virsotnes meža nozares pētniecībā.
Atšķirībā no tiem bezpilota lidaparātiem, kas Latvijā kļuvuši populāri pēdējos gados un tiek izmantoti pasākumu fotografēšanai un filmēšanai, šis aprīkots ar vairākiem sensoriem, stāsta Meža fakultātes prodekāns Jānis Krūmiņš. Viens no svarīgākajiem ir infrasarkanais sensors, kurš ļauj no gaisa mežā konstatēt siltuma objektus, – nākotnē bezpilota lidaparāts varētu tikt izmantots dzīvnieku migrācijas pētījumos. Savukārt multispektrālais sensors tiks izmantots pētījumos, kas saistīti ar augu veselības stāvokli. Atkarībā no koka vai zāles veselības stāvokļa tie iekrāsojas atšķirīgās krāsās – šādi no gaisa iespējams noteikt, piemēram, slimību izplatību egļu audzē.
Saskata potenciālu mežsaimniecībā
Par lielāko vērtību J.Krūmiņš sauc LiDAR (saīsinājums no angļu valodas «light detection and ranging») jeb lāzerskenēšanas sensoru, ar kuru no augšas var iegūt dažādu objektu trīsdimensionālu attēlu. Ar šo sensoru plānots veikt pētījumus, kas saistīti pamatā ar mežu uzmērīšanu. Nolidojot virs mežu masīva vai nogabala, tiek nomērīts, kādā augstumā ir koki, un, izmantojot konkrētus algoritmus, iespējams noteikt, kādu sugu koki noteiktā teritorijā aug. «Meža apsaimniekošanā svarīgi saprast, kas kurā meža nogabalā atrodas. Pašlaik tradicionāli cilvēks iet mežā ar rokas mērinstrumentiem un vizuāli novērtē koku izmēru. Mēs plānojam, ka ar laiku vajadzēs tikai iegūt informāciju par mežaudzi no augšas, un tad varēs noteikt, kādas sugas un kāda vecuma koki tajā aug. Cilvēku darbam kļūstot arvien dārgākam, jāmeklē jaunas metodes, ar ko mēs varētu iegūt informāciju par vienu vai otru mežaudzi,» norāda J.Krūmiņš.
Arī līdz šim Meža fakultātes pētniekiem bija pieejama šāda informācija. Tā iegūta no lāzerskenera, kas pievienots lidmašīnām, vai no pašiem sava skenera, kas atrodas uz zemes. Pirmajā gadījumā informācija par lielu naudu vienmēr pirkta no citiem, jo vienu lidojumu iespējams veikt, tikai aptverot vairākus simtus meža hektāru. Tagad ar savu lidaparātu pētnieki var operatīvi izbraukt uz vienu vai otru meža nostūri un iegūt paši savus datus. «Mēs redzam milzīgu šo tehnoloģiju potenciālu mežsaimniecībā, jo pašlaik veikt meža inventarizāciju, izdarīt to precīzi, izvairīties no nejaušības kļūdām un subjektivitātes, kas piemīt cilvēkiem, ir ļoti dārgs un sarežģīts process,» norāda dekāns. Jaunā ierīce nodrošinās ātru informācijas ieguvi, turklāt kopā ar kolēģiem no Informācijas tehnoloģiju fakultātes top risinājumi, kā informāciju apstrādāt un izmantot mežsaimniecībā.
Pirmais projekts – Langervaldes mežs
Jau šoruden jaunais lidaparāts dosies savā pirmajā uzdevumā uz Pārlielupes Langervaldes mežu. Tajā pašlaik notiek darbi, lai meža masīvu izveidotu par piepilsētas jeb urbānu meža apsaimniekošanas etalonu. Tāpat tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, kā labāk apsaimniekot šādus mežus. Pēc darbu pabeigšanas meža masīvs tiks skenēts ar lidaparātu, lai novērtētu koksnes krāju pēc mežizstrādes, pārbaudītu jauno meža inventarizācijas metodi, ko veic ar lidaparātu, un iepazīstinātu ar to ieinteresētās puses.
Lidaparātu pētnieki plāno izmantot zinātniskās izpētes nolūkiem, tai skaitā studentu pētnieciskajos darbos. J.Krūmiņš teic, ka tas varētu būt noderīgs arī citu fakultāšu pētījumos, piemēram, Lauksaimniecības fakultātes pētījumos par lauksaimniecības platību veselības stāvokli. Meža fakultāte lidaparātu kopā ar pilotu drīkst izīrēt citām zinātniskām organizācijām un nelielā apjomā sniegt pakalpojumus privātuzņēmējiem. Lidaparāta vadīšanu apguvuši Meža fakultātes pētnieks Mārtiņš Krūmiņš un maģistrantūras 2. kursa students Toms Dandens. To vadīt nav grūti, tomēr ražotājs noteicis, ka aparāts drīkst pacelties ne augstāk par 120 metriem no zemes, jo augstāk tas var traucēt gaisa satiksmei, turklāt vēlams, lai vēja ātrums nebūtu lielāks par astoņiem metriem sekundē.
Bezpilota lidaparāts iegādāts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Pats aparāts izmaksājis ap sešiem tūkstošiem eiro, taču klāt nāk izmaksas par tā aprīkojumu. «Tā kā mūsu mērķis ir to izmantot zinātniskiem pētījumiem, tas ir vairāk kā instruments, ar ko attīstīt šīs tehnoloģijas. Tāpēc strādājam, lai nākotnē tās būtu daudz lētākas un tautsaimniecībā plaši izmantojamas,» skaidro dekāns D.Dubrovskis. ◆
