Ir brīži, kad prātojam – kaut kas dzīvē nav tā, kā vajadzētu. Ir tāda kā nedrošības izjūta, kā neziņa par rītdienu.
Ir brīži, kad prātojam – kaut kas dzīvē nav tā, kā vajadzētu. Ir tāda kā nedrošības izjūta, kā neziņa par rītdienu. Ko darīt, ja ieraksti pasē vēsta, ka jaunība jau garām, bet savā CV nevaram ierakstīt «augstākā izglītība»? Vai varbūt esam sākuši savu mazo biznesu un atskārstam, ka pietrūkst ekonomisko zināšanu?
Četrus gadus studēt diezin vai varēsim. Turklāt itin bieži arī tiem, kas nupat kā aizvēruši skolas durvis, nav īstas pārliecības, ka pietiks izturības un arī naudas nepārtrauktām studijām četru gadu garumā.
Tad viens no risinājumiem ir koledža. Divu līdz trīs gadu laikā iegūta pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ļauj cilvēkam sevi piedāvāt darba tirgū jau ar praktiskām zināšanām un koledžas programmā apgūtu praksi. Izglītību var turpināt, ja ir vēlme un iespējas, bet jāpapildina tā būs visa mūža garumā. Tomēr jaunietis pēc koledžas beigšanas ir spējīgs strādāt un veidot savu dzīvi tālāk.
Koledžas Latvijā tikai sāk veidoties. Iepriekšējos gados ir radušies nepareizi priekšstati par to, kas ir koledža. Tā nav vidusskola, nav arī profesionāli tehniskā skola vai tehnikums. Koledža ir augstskola. Divi gadi, un – iegūta pirmā līmeņa augstākā izglītība.
Izglītības sistēma mūsu valstī veidojas divos virzienos. Akadēmiskā izglītība – tās ir universitāšu akadēmiskās studiju programmas, kad pēc četru gadu studijām tiek iegūts bakalaura grāds, tālāk var sekot maģistrantūra un doktorantūra. Otrs virziens – profesionālā augstākā izglītība. Tās pirmais līmenis – koledža, otrais – mācību turpinājums augstskolu profesionālo studiju programmās 3. kursā. Pēc tam var iegūt akadēmisko vai profesionālo maģistra grādu. Koledžas izglītība nav uzskatāma par sākumu pilnas četrgadīgas augstākās izglītības ieguvei, tā ir patstāvīga, pilnvērtīga izglītība. Turklāt koledžas programmas tiek veidotas ar īsāku studiju ciklu un ir elastīgāk piemērojamas darba tirgus prasībām.
Koledžās veidojas cieša sadarbība ar dažādām darba devēju asociācijām un uzņēmumiem – to prasa gan studiju programmu izveide, gan akreditācijas nosacījumi. Šī sadarbība veicina tādu speciālistu veidošanu, kādus pieprasa darba tirgus.
