Savdabīgu kolekciju, kuru savās jūrnieka gaitās savācis jelgavnieks Dainis Matīss, vēl divus mēnešus varēs aplūkot Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Pirmā stāva zālē atvērta izstāde «Uzpirksteņi stāsta». Kolekciju veidojot 15 gadu, savākti 1055 uzpirksteņi.
Pašu pirmo kolekcionārs atvedis no Kostarikas, tālākie atceļojuši no Latīņamerikas un Japānas, bet vērtīgākie izstādē ir trīs sudraba uzpirksteņi, kuru katra cena ir ap 60 latiem. «Mēs jau Latvijā esam pa vidu, tā nemaz nevar pateikt, kuri mērojuši tālāko ceļu, taču sirdij tuvākie vienmēr ir tie, ko draugi atved un uzdāvina, tos es visus atceros,» stāsta D.Matīss.Vēsturiski visvecākie uzpirksteņi esot atrasti Krievijā. Arheoloģiskajos izrakumos Maskavā uzieti kauli, kurus mamutu mednieki pirms 30 tūkstošiem gadu izmantoja, lai šūtu un izrotātu darinājumus no ādas.Pirms 10 tūkstošiem gadu ādas šūšanai lietoja speciālus akmeņus, bet pirms 2500 gadiem Vidusjūras valstīs jau bronzas uzpirksteņus.Izstādē vairāk nekā tūkstoti lielā uzpirksteņu kolekcija sagrupēta pa valstīm, lai sniegtu ieskatu katram reģionam raksturīgajās uzpirksteņu izgatavošanas īpatnībās. Kopumā pārstāvētas 55 valstis, un, kā atzīst muzeja pārstāvji, šī ir «starptautiskākā» izstāde Jelgavas muzeja vēsturē, ņemot vērā valstis, no kurām eksponāti atceļojuši.Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere atzīst, ka pati gan uzpirksteņus īpaši nelieto, toties māksliniecei Mārītei Leimanet tie lieti noder. Nu jau gan uzpirkstenis no darbarīka daļēji pārvērties arī par greznumlietu un juvelierizstrādājumu, bet kopš 16. gadsimta uzpirkstenis ticis uzskatīts arī par ļoti vērtīgu dāvanu dāmai. ◆
