Jelgavā šogad darbojas astoņi mentorpāri.
“Iemācījos uzklausīt citus, cienīt otru, ieguvu jaunas un pozitīvas emocijas”, “Esmu kļuvusi runātīgāka, nav kauns no cilvēkiem, un sāku saprast, kas ir pieaugušo dzīve”, “Kopš iepazinos ar savu mentori, manā dzīvē kaut kas mainījās. Es tagad zinu, ka uz šīs zemes ir kāds cilvēks, kuram esmu svarīga”, “Šī ir dzīves skola”. Tā pēc sadarbības ar saviem mentoriem organizācijas “Mentor Latvia” programmā teic jaunieši no visas Latvijas.
Piesakās arvien vairāk jelgavnieku
Starptautiskā mentoru organizācija ir bezpeļņas nevalstiska organizācija, kas dibināta 1994. gadā Šveicē. Tās vīzija ir pasaule, kurā bērni un jaunieši ir iedrošināti paši pieņemt apzinātu lēmumu par labu veselīgam dzīvesveidam un izvairīties no atkarības vielu lietošanas. Starptautiskās mentorprogrammas organizācijas prezidente ir Zviedrijas karaliene Viņas Majestāte Silvija.
Mentorprogrammas būtība ir pavisam vienkārša – tā dod iespēju ikvienam, kurš sasniedzis 25 gadu vecumu un nav iepriekš sodīts, brīvprātīgi kļūt par emocionāla un praktiska atbalsta personu jauniešiem, kuri bērnībā nav izjutuši ģimenes atbalstu un rūpes. Programmā piedalās ārpusģimenes aprūpē dzīvojoši jaunieši, kā arī jaunieši no ģimenēm, kurās vecākiem ir ierobežotas spējas sniegt viņiem nepieciešamo palīdzību. Mentors jeb padomdevējs sniedz atbalstu jaunietim, uzklausot viņu, pavadot kopā laiku dažādās aktivitātēs un palīdzot labāk sagatavoties patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
Latvijā organizācija darbojas kopš 2010. gada. Kā stāsta “Mentor Latvia” reģionālā koordinatore Ļubova Vasečko, šajā laikā palīdzēts ap diviem simtiem jauniešu. Šogad piecās pilsētās (Rīgā, Jelgavā, Tukumā, Saldū, Kuldīgā) kopā darbojas 57 mentorpāri.
Jelgavā programma darbojas otro gadu. Pērn tika izveidoti 16 mentorpāri, šogad – astoņi. Programma sadarbojas ar Elejas Jauniešu māju un Jelgavas SOS Jauniešu māju. “Jelgavas komanda ir brīnišķīga! Pagājušā gada pāri turpina satikties arī pēc programmas noslēguma, apmeklē kopīgus pasākumus. Arī paši mentori ir sadraudzējušies. Šogad arī komandā ir īpaši cilvēki, kas nav vienaldzīgi un kuriem rūp jaunieši. Priecē tas, ka programmā arvien vairāk iesaistās jelgavnieki. Pagājušajā gadā jauniešus Jelgavā lielākoties mentorēja rīdzinieki,” norāda L.Vasečko.
Motivē mācīties un palīdz nokārtot tiesības
Šo gadu laikā veidojušies daudzi veiksmes stāsti. Kāda jauniete, bijusī bērnunama audzēkne, pirms iepazīšanās ar savu mentori bija pametusi skolu, viņas motivācija mācīties bija ļoti zema. Iesaistīties mentorprogrammā meitenei ieteica sociālā darbiniece. Jauniete sākumā bija ļoti skeptiska, bet ātri vien sadraudzējās ar savu mentori. Abas ne tikai apmeklēja dažādus sabiedriskus pasākumus un programmas kopīgās aktivitātes, bet mentore motivēja jaunieti turpināt mācīties, palīdzēja atrast piemērotu mācību iestādi. Pašlaik jauniete veiksmīgi pabeigusi pirmo kursu vienā no Rīgas tehnikumiem, dzīvo kopmītnēs, iet praksē “Lido” un turklāt saņem arī “Mentor Latvia” sadarbības partnera “Dzīvesprieks” stipendiju. Ir augusi meitenes pašapziņa.
Citā gadījumā mentore motivēja savu jaunieti un palīdzēja sagatavoties velobraukšanas eksāmeniem. Puisim grūtības sagādā lasīšana, tāpēc mentore Ceļu satiksmes drošības direkcijā vienojās, ka jaunietim eksāmena jautājumus lasīs priekšā, lai viņš var atbildēt. Puisis pārbaudījumu nokārtoja ar pirmo reizi un tika pie tiesībām. Ir cēlusies jaunieša pašapziņa, un tagad ar velosipēdu viņš brauc droši.
Savukārt kāds precēts jelgavnieku pāris, kuri abi piedalījušies programmā kā mentori, mentorē vairākus jauniešus. Vienam no jauniešiem pēc bērnunama atstāšanas un patstāvīgas dzīves uzsākšanas bija un ir svarīgs uzticības personu atbalsts. Abi mentori atbalsta puisi kā ģimene. Piemēram, kad jaunietis bija slims, no kopmītnēm Rīgā tie viņu atveda uz savām mājām, lai palīdzētu atlabt.
Pozitīvu piemēru netrūkst, taču mentoriem un jauniešiem savas sadarbības laikā nākas arī mācīties pārvarēt dažādas grūtības. “Lielākās no tām ir zema jauniešu motivācija. Bieži vien mentori ir gatavi piedāvāt saviem jauniešiem daudz vairāk iespēju, bet jaunieši nav pieraduši cīnīties, pielikt pūles, lai sasniegtu vēlamo, peld pa straumi. Brīžiem izaicinājums mentoriem ir jauniešu dzīvesveids, pasivitāte, atkarības (alkohols, smēķēšana). Tad mentoram jāsamierinās ar to, ka viņš nespēj mainīt jaunieti bez paša iesaistīšanās. Daudziem mentoriem atklāsme ir ārpusģimenes aprūpes sistēma, deprivācija (sociālo saikņu zudums – red.) un tās sekas,” stāsta Ļ.Vasečko.
Sapratne, ko un kā mūsdienu jaunieši domā par pasauli, ir kāda mentora ieguvums no dalības programmā tāpat kā iespēja salīdzināt jaunieti ar sevi un padomāt, ko no saviem pusaudža sapņiem izdevies piepildīt. Kāds cits mentors programmas laikā paplašinājis redzesloku par to, cik dažāda var būt mūsu ikdiena, ieguvis jaunus draugus, pilnveidojies. Vēl kāds iemācījies pieņemt atšķirīgu pieredzi, dzīvesveidu, uzskatus un ieguvis spēju pielāgoties, pacietību.
Iesaistās visi
Mentore LLU docente un pētniece Daina Kanaška un viņas jaunietis Jānis Sproģis satikās pirms pusotra gada. Jau pirmajā telefonsarunā Dainu fascinēja Jāņa īpašais baritons, kādu nemaz nenākas tik bieži dzirdēt. Ilgi Daina centās Jāni pierunāt iestāties korī, un, šķiet, šoruden tas varētu rezultēties panākumiem.
Dainai šī nav pirmā mentorēšanas pieredze – ap 2005. gadu biedrības “Līdere” programmā viņa kopā ar vīru kļuva par mentoriem pārim, kas gribēja sākt savu ģimenes biznesu. Tāpēc mentora jēdziens un principi viņai bija zināmi. Viens no Dainas mentorējamiem reiz atzinās, ka arī pats ir mentors. Tad arī viņa uzzināja par “Mentor Latvia” organizāciju.
Mentorprogramma, veidojot jauniešu un mentoru pārus, ņem vērā viņu intereses, lai pāri izveidotos pēc iespējas saderīgāki. Dainai un Jānim patīk daba un dzīvnieki, māksla, kino, abi kopā ir apmeklējuši gan sabiedriskus, gan organizācijas rīkotus pasākumus. Kad Jānim bija jāpasaka, kādu atbalstu viņš sagaida no mentora, jaunietis vēlējās palīdzību mācībās. Dainai izglītības jomā ir ilgstoša pieredze, un viņa varēja palīdzēt. “Jānim bija jābeidz devītā klase. Tā kā strādāju šajā jomā, zinu, ka bez deviņām klasēm nevar dabūt pat vienkāršāko darbu. Tā bija sanācis, ka Jānis no saviem vienaudžiem mācībās atpalika par diviem gadiem. Taču Amatu vidusskolā esam pabeiguši 9. klasi, un viņš arī ieguvis zemāko profesionālo pavāra kvalifikāciju. Ķēriens viņam ir, ja pats centīsies, tas ceļš varētu būt pareizais,” spriež Daina. Līdz ar pilngadības sasniegšanu puisim radušās pašdisciplīnas problēmas. “Bet Jānim ir laba sirds, kas ir liela vērtība, tāpēc piedevu viņam daudzas lietas, ko principā nepiedotu,” atzīst mentore.
Lai Jānis pabeigtu skolu, bija iesaistīti ap 40 cilvēku – sākot ar skolas personālu un beidzot ar Dainas ģimeni un paziņām –, kas katrs kādā ziņā palīdzēja. “Mums tas bija komandas darbs, es viena to nevarētu. Tas radīja tādu labu sajūtu, ka labu cilvēku ir daudz,” teic Daina. Iepazinusi skolas programmu kopā ar saviem bērniem un tagad to izgājusi ar Jāni, viņa secina, ka bieži nav skaidri formulēts, kas no skolēna tiek sagaidīts. “Ir bērni, kas ātri attīstījušies, bet ir tādi, kam attīstība nāk vēlāk. Ja nav neviena, kas palīdz, bērns tā arī izaug savā sulā, un problēmas sakrājas. Ir viedokļi, ka viņš jau sliņķis, protams, bez tā arī neiztiek, bet, kamēr bērns mazs, viņš jau cenšas. Taču kādā brīdī viņš vienkārši atdalās no tā vilcieniņa un tajā sistēmā sāk justies slikti,” novērojusi Daina.
Strādā uz rezultātu
Mentorprogramma jaunieti un mentoru saved kopā uz gadu, pēc tam viss pašu ziņā – turpināt uzturēt kontaktus vai ne. Daina Jāni atbalsta jau otro gadu. Tā kā programma sākas ziemā, bet Jāņa mērķis bija pabeigt skolu, Daina brīvprātīgā līgumu pagarināja, lai kopīgi sasniegtu mērķi. Turklāt mēnesī noteikto divu tikšanās reižu vietā abi tiekas daudz biežāk. “Esmu pieradusi strādāt uz rezultātu, nevis tikai ķeksīša pēc, tāpēc arī ieguldīju tik daudz. Mūsu sabiedrībā ir ļoti svarīgi, ka esi beidzis skolu. Otrkārt, sapratu, ka jādomā, ko Jānim darīt pēc 9. klases,” teic Daina. Būdams 19 gadu vecs, jau gadu Jānis ir sācis patstāvīgu dzīvi. Kā bārenim pašvaldība, kurā viņš ir deklarējies, sedz maksājumus par dzīvokli, taču nauda citiem tēriņiem tāpat nepieciešama. Vieta ēdināšanas uzņēmumā viņam jau aizrunāta, atliek tikai sākt strādāt. Viņš arī apsver domu par dalību “Jauniešu garantijas” programmā.
Lai gan bijuši brīži, kad Dainas ģimene vēlējusies, lai viņas brīvais laiks vairāk tiktu veltīts viņiem, beigās arī meitas iesaistījās, lai palīdzētu puisim mācībās. Jānis ir gandarīts ar abu sadarbību un iesaka arī citiem jauniešiem pieteikties programmā. Savukārt Daina programmā aicina iesaistīties mentorus. “Tas ir vajadzīgi un interesanti – man ar Jāni bija gan interesanti, gan jautri. Iesaku piedalīties, nevis tikai runāt, ka tie jaunieši slikti uzvedas, bet mēģināt kaut ko mainīt. Tad arī attieksme mainās,” aicina Daina, kura iesaka padomāt par iespēju programmā iesaistīt jauniešus jau no 14 gadu vecuma.
