Dažādas pārmaiņas – jauna kārtība, jauni noteikumi, likumi un nolikumi, rīkojumi un pavēles – sākumā arvien rada neskaidrības, pārpratumus un arī kļūdas.
Dažādas pārmaiņas – jauna kārtība, jauni noteikumi, likumi un nolikumi, rīkojumi un pavēles – sākumā arvien rada neskaidrības, pārpratumus un arī kļūdas. Lai to būtu pēc iespējas mazāk, Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļa sagatavojusi metodiskos materiālus par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību un ar to saistītajiem jautājumiem.
* Ko darīt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbības forma neatbilst Komerclikuma noteikumiem?
Šie uzņēmumi līdz 2004. gada 31. decembrim ir vai nu jāpārveido, mainot uzņēmējdarbības formu uz tādu, kas atbilst Komerclikumam, un jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā, vai arī jālikvidē. Pārejas posmā (līdz 2004. gada 31. decembrim), kamēr uzņēmums vēl nav pārveidots un ierakstīts komercreģistrā un nav arī likvidēts, tas turpina darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem ir dibināts.
Šiem nosacījumiem ir vairāki izņēmumi. Proti, obligātā prasība par pārveidošanos vai likvidāciju neattiecas uz kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām – tās bez termiņa ierobežojuma turpina darboties atbilstoši likumam par kooperatīvajām sabiedrībām. Nosacījumi neattiecas arī uz individuālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar amatniecību likuma par amatniecību izpratnē vai kuru darbība neatbilst Komerclikuma kritērijiem. Proti, gada apgrozījums no saimnieciskās darbības nepārsniedz 200 tūkstošus latu vai arī saimnieciskā darbība neatbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:
– gada apgrozījums no darbības pārsniedz 20 tūkstošus latu;
– saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtota pastāvīga pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vieta;
– saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki.
Ar pārejas perioda termiņu nav ierobežotas arī zemnieku un zvejnieku saimniecības. Tās var turpināt strādāt atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem tās dibinātas, līdz brīdim, kad tiks pieņemts aroddarbību regulējošs likums.
Valsts uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi pārveidojami par kapitālsabiedrībām līdz 2003. gada 31. decembrim, tos ir iespējams pārveidot arī par valsts vai pašvaldības iestādēm. Uzņēmumu reģistrā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības, kas dibinātas kā bezpeļņas organizācijas, līdz attiecīgu likumu pieņemšanai turpina darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem dibinātas.
* Kā Komerclikuma spēkā stāšanās ietekmē uzņēmējsabiedrības, kuru statuss atbilst Komerclikumam?
Uzņēmējsabiedrības, kuru uzņēmējdarbības forma atbilst Komerclikuma noteikumiem (sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, pilnsabiedrības, komandītsabiedrības), līdz 2004. gada 31. decembrim ir jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai arī jālikvidē. Pārejas periodā, kamēr uzņēmējsabiedrība nav ierakstīta komercreģistrā vai likvidēta, tā turpina darboties atbilstoši likumiem, uz kuru pamata ir nodibināta.
Jāņem vērā, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību var strādāt atbilstoši likumam par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību līdz 2004. gada 31. decembrim, taču statūtu grozījumus tās Uzņēmumu reģistrā varēs reģistrēt vienīgi tad, ja lēmums par grozījumu izdarīšanu pieņemts līdz 2003. gada 31. decembrim. Pēc šā datuma pieņemtos statūtu grozījumus varēs reģistrēt vienīgi pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.
* Kas notiek, ja lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibināšanu ir pieņemts pirms Komerclikuma spēkā stāšanās dienas, bet pieteikums Uzņēmumu reģistrā ir iesniegts pēc Komerclikuma spēkā stāšanās?
Ja pieteikums par šāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibināšanu Uzņēmumu reģistrā tiek iesniegts mēneša laikā kopš Komerclikuma spēkā stāšanās, divu mēnešu laikā kopš Komerclikuma spēkā stāšanās šis uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiek reģistrēts uzņēmumu reģistrā atbilstoši likumiem, uz kuru pamata tas dibināts.
* Vai pēc Komerclikuma spēkā stāšanās būs iespējams reorganizēt Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)?
Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un to savienības, bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības, kā arī privatizējamie valsts uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi, kas privatizācijas rezultātā apvienojas ar privāto kapitālu, līdz attiecīgu likumu pieņemšanai drīkst reorganizēties bez ierobežojumiem. Pārējie var reorganizēties, vienīgi pārveidojot uzņēmumu par komercsabiedrību atbilstoši Komerclikuma prasībām. Cita veida reorganizāciju šiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) veikt nav atļauts.
* Saskaņā ar kādiem likumiem varēs reorganizēt Uzņēmumu reģistrā reģistrētus individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības un kooperatīvās sabiedrības?
Šos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) varēs reorganizēt saskaņā ar likumiem, kas bija spēkā to dibināšanas laikā, izņemot gadījumus, ja pēc reorganizācijas rodas subjekts, kas ierakstāms komercreģistrā, šādā gadījumā tiek piemēroti Komerclikuma noteikumi.
* Vai pēc Komerclikuma spēkā stāšanās Uzņēmumu reģistrā tiks reģistrēti jauni uzņēmumi (uzņēmēsabiedrības)?
Jā. Līdz attiecīgu likumu pieņemšanai Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti jaundibinātie individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un to savienības, bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības, kā arī privatizējamie valsts uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi, kas privatizācijas rezultātā apvienojas ar privāto kapitālu.
