Šosestdien plkst.16 Jelgavas Sv.Annas baznīcā gaidāms mazliet neparasts, ļoti interesants koncerts, kurā līdzās burvīgajām ērģeļskaņām jums būs iespēja ieklausīties maigajās mežraga melodijās.
Šosestdien plkst.16 Jelgavas Sv.Annas baznīcā gaidāms mazliet neparasts, ļoti interesants koncerts, kurā līdzās burvīgajām ērģeļskaņām jums būs iespēja ieklausīties maigajās mežraga melodijās.
Pie ērģelēm sēdīsies Mūzikas akadēmijas students (mācās ērģeļspēli pie Tālivalža Dekšņa), Sv.Annas baznīcas kantors (muzikālās dzīves vadītājs) un Jelgavas mūzikas koledžas koncertmeistars Aigars Reinis. Otrs solists, mežradznieks Ingus Novicāns, pašlaik maģistratūras students (mācās pie latviešu slavenākā šā instrumenta pārvaldītāja Arvīda Klišāna), arī pūtēju orķestra «Rīga» dalībnieks. Mūziķis ļoti daudz koncertē Latvijā un ārzemēs.
Programmā: J.S.Baha (1685 1750) «Prelūdija un fūga» (mi-mažorā). Skaņdarbs pieskaitāms pie komponista agrīnajiem darbiem, kad Bahs vēl atradās stiprā Bukstehūdes (Dītrihs Bukstehūde (16371707) sava laika (17.gs) lielākais ērģelnieks un improvizators, it īpaši bija slavens ar svētajiem vakarmūzikas koncertiem, kas tika rīkoti garajos ziemas mēnešos Svētās Marijas baznīcā) iespaidā.
Mūsdienās šis varenais dānis (lai gan visu dzīvi pavadījis Vācijā, Lībekā) vairāk gan slavens ar to, ka tieši viņš ir bijis tas cilvēks, kura dēļ jaunais Johans Sebastiāns mērojis 200 (pēc citiem avotiem 280) jūdžu, lai tikai klausītos slavenā meistara spēlē un improvizācijās. Pats skaņdarbs ir ļoti rotaļīgs, gaišs, dzīvespriecīgs un saulains. Šī «Prelūdija un fūga» nav bieži atskaņota, lai gan pieder pie ģeniālā vācieša lielajiem darbiem.
Nikolā de Grinjī (1672 1703) pieder pie franču baroka komponistiem. Skaņdarbs «Veni Creator Spiritu», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «Nāc, svētais gars» ir veltīts tuvojošos vasaras svētku tematikai, kurus svin 31. maijā. «Veni Creator Spiritu» demonstrē tālaika franču reliģiskās mūzikas tradīcijas. Toreizējai franču mūzikai raksturīga bagāta ornamentika, kas to dara rotaļīgu, dzīvīgu un galantu kā viss franciskais.
No slavenā ungāru izcelsmes romantiķa diriģenta, komponista un pianista Ferenca Lista (1811-1886) arī dzirdēsim «Prelūdiju un fūgu», šoreiz par tēmu «B.A.C.H.» (par to ir ļoti daudz skaņdarbu romantiskajā mūzikā). Skaņdarbs pieder pie Lista dzīves beigu posma darbiem, kad viņš kļuva par abatu. Tas ir unikāls ar to, ka Ferencs Lists vispār nav sacerējis daudz mūzikas ērģelēm, jo, kā zināms, pats bijis virtuozs pianists, un līdz ar to šis arī ir pats populārākais no viņa ērģeļdarbiem, kas tiek ietverts ērģeļkonkursu un koncertu programmās.
Jans Stamics (17171757), pirmsklasicisma perioda komponists, vijolnieks, arī galma kapelmeistars Manheimā. Stamics arī uzskatāms par Manheimas skolas izveidotāju (par Manheimas skolu sauc komponēšanas virzienu). Viņš viens no pirmajiem ievieš savā orķestrī mežragu, ko vēlāk klasicismā izmanto ļoti bieži, un klarnetes. «Koncerts mežragam mi-bemol mažorā» ir gaiša, klasicistika mūzika ar raksturīgiem kontrastiem, rotaļīgumu un muzikālu saspēli (instrumentu dialogu).
N.Koetslers «Korāļu fantāzija». N.Koetslers ir mūsu gs. otrās puses komponists. Skaņdarbs tapis 80. gados Vācijā un ir paredzēts mežragam un ērģelēm. Tā ir romantiskā stilā ieturēta mūzika, kurā parādās korāļu dažādie aspekti sākot no dramatisma līdz sapņainam lirismam un mieram.
