Trīs dienas «Liepājas dzintarā» tiem, kas neieslīga bohēmas baudīšanā, varēja noderēt arī, lai iepazītu šo pilsētu, kurā aplūkojamu objektu ir daudz.
Trīs dienas «Liepājas dzintarā» tiem, kas neieslīga bohēmas baudīšanā, varēja noderēt arī, lai iepazītu šo pilsētu, kurā aplūkojamu objektu ir daudz.
Staigājot pa Liepāju, var «pāriet» no viena laika otrā, pēc tam trešajā: ielās mijas cara laika, Staļina un mūslaiku celtnes. Drūmi nostaļģiskas izjūtas pārņem, raugoties padomju gadu atstātajās piemiņas veltēs – daudzajos fabriku dūmeņos un sērkociņkastīšu veida mājās.
Īpaši savdabīgi laiks kopā saplūdis pie Sv.Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāles, kur ap 1900. – 1903. gadu celto baznīcu padomju laikā apbūvētas daudzdzīvokļu mājas, lai iebraucēji šo ēku neredzētu. Tagad lielākā daļa namu ir pamesti un rada pamatīgu kontrastu blakus baznīcai. Pirmo akmeni šīs ēkas būvniecībā ielicis Nikolajs II. Baznīca celta bez atbalsta kolonnām, un viss smagums balstās tikai uz sienām. Katedrāle ir augstākā kupolu celtne Baltijā.
Vēl viens uzmanības vērts dievnams Liepājā ir Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca. Tās ērģeles līdz 1912. gadam bija lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. Šīs ēkas tornī iespējams uzkāpt un no augšas pavērot Liepājas panorāmu. Skatoties uz leju, redzams, kā ap pilsētu izveidojies ūdens loks – no vienas puses ir ezers, kanāls, bet no otras puses – jūra.
Iespaidīgs ir arī Liepājas Vēstures un mākslas muzejs, kas celts 1912. gadā. To projektējis M.P.Berči eklektisma manierē ar gotikas elementiem. Arī tajā izvietotās ekspozīcijas ir plašas un interesantas.
Visas Liepājā apskatāmās vietas aprakstīt, protams, nevar, bet pilsētas viesiem iespējams apskatīt vairākas baznīcas, Jūras virsnieku saieta namu, Arestantu namu, izgriežamo tiltu, kara ostu un citus tikpat interesantus objektus, kas ir gandrīz uz katra stūra. «Liepājas dzintara» laiks ir izdevība atbraucējiem trīs dienas justies kā jūras un vēja pilsētas iedzīvotājiem.