Kāda ir Jelgavas rajona slimnīcas vieta un plāni tuvākai nākotnei, šim gadam?
Kāda ir Jelgavas rajona slimnīcas vieta un plāni tuvākai nākotnei, šim gadam? Līdzīgus jautājumus netieši izsaka daudzi iedzīvotāji un arī mediķi, it īpaši tie, kas pagājušā gada nogalē ar neuzticību uzņēma šīs dziedniecības iestādes nodošanu koncesijā.
Toreiz un, nav ko slēpt, vēl arī pašlaik viens otrs slimnīcai pareģo drīzu galu. Tomēr tā domāt ir ne vien pārsteidzīgi, bet gluži nepareizi: pārņemot kādu uzņēmumu privātās rokās, parasti tas tiek darīts ar skaidru galvu un gana vēsi rēķinot – lai saimniecība nevis grimtu, bet attīstītos.
Par koncesijas mehānisma būtību “Ziņas” pērnruden rakstīja samērā plaši, bet jau kopš 29. decembra mums ir “dzīvs piemērs”, lai teoriju varētu salīdzināt ar praksi.
Slimnīcas privātie apsaimniekotāji, apvienojot savus līdzekļus, jau ir iesaistījušies Zemgales reģiona veselības aprūpes struktūrplānā un infrastruktūras sakārtošanai saņēmuši valsts investīcijas 20 000 latu, kas piešķirti, pamatojoties uz jaunā uzņēmuma vadības precīzi motivēto pārprofilēšanos par visa Zemgales reģiona (izņemot Jēkabpils rajonu) gerantoloģijas un rehabilitācijas centru.
Trīs “apdalītie”
Liela problēma ir insulta slimnieku ārstēšana. Ar moderniem paņēmieniem viņi var rehabilitēties, atgūt veselību 30 dienu laikā. Tāda “insulta vienība” paredzēta Jelgavas pilsētas slimnīcā, kur veiks intensīvo terapiju, lai glābtu pacientu dzīvību un stabilizētu veselības stāvokli. Rajona slimnīcā paredzēts sniegt pilnu rehabilitācijas kursu, jo pēc insulta vajadzīga īpaša aprūpe. Tādējādi tiks harmonizēta insulta slimnieku intensīvā ārstēšana pilsētas slimnīcā ar vēlāk nozīmētu rehabilitācijas kursu rajona slimnīcā. Tā uzņemsies arī insulta slimnieku ambulatoro ārstēšanu, jo atveseļošanās ir ilgstoša.
Diemžēl joprojām ir medicīnas jomas, kas Jelgavā un rajonā nav pietiekami attīstītas. Apzinot tās, samērojot ar iespējām un iecerēm, rajona slimnīcas vadība atklājusi līdz šim brīvās jomas, vienlaikus gan izvairoties no Jelgavā jau pieejamo medicīnas pakalpojumu dublēšanas, gan pilnveidojot veselības aprūpes spektru un kvalitāti reģionā. Piemēram, līdz šim novārtā atstāta bijusi jau minētā pacientu rehabilitācija pēc insulta.
“Šaurā vieta” ir arī diagnostika: vairākas metodes, ko plaši izmanto Rīgā, Jelgavā līdz šim nebija pieejamas, īpaši terapeitiskā profila slimniekiem. Tādēļ rajona slimnīcā paredzēts gan pilnveidot tādus daudziem jau ierastos diagnostikas kabinetus kā rentgena, fluorogrāfijas, ultrasonogrāfijas, gan arī atvērt pavisam jaunus.
Trešā līdz šim joprojām tukšā niša ir gerantoloģija – veco ļaužu medicīniskā (nevajag jaukt ar sociālo!) aprūpe. Mūsu valstī un tajā skaitā Zemgalē hronisko gados veco slimnieku ārstēšanas problēma ir akūta. Ar dažādām vainām sirgstošie vecākās paaudzes cilvēki ir pelnījuši pienācīgu aprūpi un gādību, taču ne vienmēr to iespējams nodrošināt mājas apstākļos, it īpaši laukos. Gādāt par slimiem veciem cilvēkiem nav viegli, tomēr tas ir jādara, turklāt profesionāli, jo vecu ļaužu organisms prasa īpašu pieeju un ārstēšanas metodes. Jelgavas rajona slimnīca to apņēmusies nodrošināt.
Slimnīcas vadība turpmāk pievērsīsies minētajiem virzieniem. Un tomēr daži kolēģi no citām veselības aprūpes iestādēm koncesijā nodoto rajona slimnīcu neuzticīgi uzlūko kā apdraudējumu savai tradicionālajai darbībai, savukārt daļai iedzīvotāju nav īsti skaidrs, ko īsti viņi tuvākajā nākotnē varēs sagaidīt no rajona slimnīcas tādu, kas nav “dabūjams” citur.
Piemēram, Jelgavas pilsētas slimnīca 80 procentu apmērā jau specializējusies neatliekamās palīdzības sniegšanai, arī 80 procentu gultu stacionārā tur par paredzētas tieši šim nolūkam. Tāpēc rajona slimnīca sniegt šādus pakalpojumus nepretendē: kādēļ gan nevajadzīgi dublēt jau labi strādājošu mehānismu? Līdztekus rajona slimnīcā tiek attīstīta ambulatorā sekundārā palīdzība (piemēram, neiroloģiskajiem slimniekiem), piedāvātas speciālistu konsultācijas. Augsti kvalificēti speciālisti jau ir pieaicināti, un iedzīvotājiem tiek piedāvātas, piemēram, neirologa, okulista, ginekologa, dermatologa, kardiologa, ķirurga, arodslimību ārsta, LOR, ārsta rehabitologa, stomatologu, ģimenes ārstu un zobu protēzistu konsultācijas.
Privātā iniciatīva ir dzenulis
Vai pēc trīs mēnešu darbības jau var runāt par koncesijas priekšrocībām? Jelgavas rajona slimnīcas vadības nostāja ir apstiprinoša: svarīgākais esot tas dzinulis, ko darbina privātā iniciatīva. Tieši iniciatīva (nevis komandas “no augšas”) mudina attīstīties. Protams, tiek cerēts arī uz peļņu, dividendēm, taču tās nebūs ātrāk kā pēc gadiem pieciem, jo jaunas aparatūras iegāde, ārstēšanas nodrošināšana izmaksā ļoti dārgi, turklāt medicīnas tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka rīt jau jāmet laukā tas, kas šodien ir progresīvs.
Kur tiek ņemta nauda?
Pirmkārt, koncesionāri piesaista finansējumu no valsts un pašvaldībām, kas, gādājot par savu iedzīvotāju veselību un maksājot par tās aprūpi, var būt droši, ka līdzekļi nebūs “ierakstāmi skurstenī”, jo koncesijas līgumā paredzēts, ka īpašuma forma nemainīsies vismaz 20 gadu. Tas nozīmē: ja koncesionāri savas saistības pret pašvaldībām un valsts nepildīs, viņi tiks padzīti. Turklāt līgums paredz, ka koncesionāriem jānodrošina, pašvaldībām jāsaglabā pamatkapitāla daļu vērtība.
Otrkārt, tiek piesaistīts privātais kapitāls, jo koncesija ir piemērots instruments, kas ļauj tam ienākt; investējot, piemēram, var tikt palielināts pamatkapitāls, investoram tādējādi kļūstot par līdzīpašnieku. Līdz ar to koncesija nav primitīva privatizācija šā termina vulgārā izpratnē.
Ko iegūst iedzīvotāji?
Noteikti kvalitatīvākus pakalpojumus. Jo rajona slimnīca mēģina piesaistīt investīcijas tur, kur pašvaldība neinvestē. Piemēram, jau minētajā pacientu rehabilitācijā, ko nevar atraut no ārstēšanas. Neiroloģiskās ārstēšanas kurss ilgst apmēram 11 dienu, pēc tam pacientam stacionārs jāatstāj, lai gan vairumā gadījumu viņiem nepieciešama samērā ilgstoša rehabilitācija, ko mājas apstākļos nevar nodrošināt. Līdz šim tas diemžēl nozīmēja, ka slimnieks gan tika izglābts no kapa, taču… kļuva par invalīdu. No tā iespējams izvairīties, ārstēšanas komponentam pievienojot stacionārās rehabilitācijas posmu. Virzība uz to rajona slimnīcā ir uzsākta: jau tiek projektēta rehabilitācijas nodaļa, veikta cenu aptauja, un, iestājoties siltākam laikam, sāksies pārbūve, lai, kā iecerēts, jau no 1. jūnija nodaļa varētu sākt strādāt. Vēl jānoslēdz līgums ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru par rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Turpmāk, visticamāk, no perifērijas uz Jelgavas pilsētas slimnīcu tiks nogādāti ne tikai insulta slimnieki, bet arī pacienti ar galvas traumām, kardioloģiskām un citām, galvenokārt neiroloģiskām, kaitēm, lai saņemtu intensīvās ārstēšanas kursu, bet pēc tam viņi varēs turpināt veseļošanos rehabilitācijas nodaļā rajona slimnīcā.
Tā kā valstī finansiālā palīdzība veselības aprūpē ir kvotēta, rajona slimnīcai uzreiz un pilnībā attīstīties kavē naudas trūkums. Tomēr tā plāno saņemt valsts finansējumu 50 rehabilitācijas pacientu gultām. Taču atšķirībā, piemēram, no Vaivariem (tur atrodas viena no vadošajām rehabilitācijas slimnīcām Latvijā, tā ir specializējusies to pacientu rehabilitācijā, kam ir kustību traucējumi, taču tur pacienti netiek ārstēti) Jelgavas rajona slimnīcā būs pieejams arī ārstnieciskais komponents. Līdz šim Latvijā ārstēšana un rehabilitācija nav attīstīta kompleksi, Jelgavas rajona slimnīca šai ziņā būs pioniere.
Kas attiecas uz valsts pasūtījumu, slimniekiem būs jāmaksā tikai valsts noteiktā pacientu iemaksa. Taču, tā kā visi pakalpojumi pie mums ir kvotēti, rajona slimnīca piedāvās pakalpojumus arī par pilnu samaksu, taču tikai tos, kas ir ārpus valsts pieprasījuma “groza”. Piemēram, rajona slimnīca varēs palīdzēt visiem, kam sāp mugura, jo tur būs iespējams veikt masāžu.
Tāda ir situācija Jelgavas rajona slimnīcā, un tādi ir tās saimnieku nodomi. Koncesionāri iecerējuši šogad piesaistīt apmēram 50 000 latu gan, lai iedzīvotājiem piedāvātu tādu pakalpojumu paketi, kas pašlaik pieejama vienīgi Rīgā un varbūt vēl Dobelē, gan, lai veiktu slimnīcas ēkas remontu. Paredzēts izveidot arī ambulatoro nodaļu, kur telpas iecerēts izīrēt dažādiem medicīnas speciālistiem. Tās tiks vizuāli un tehniski labiekārtotas, tajās būs gan patīkami ienākt, gan iespējams gūt plašu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem. Ieguvēji būs gan pacienti, gan pašvaldība.
