Bijusī jelgavniece Ilze Šmēdiņa-Biezā dzīvo 40 minūšu braucienā no Barselonas, Vilanovā i la Geltru. Ilze kopā ar ģimeni trešo gadu apmetusies Katalonijas reģionā, bet pirms tam divus dzīvoja netālu no Alikantes Valensijas reģionā.
«Man ļoti patīk spāņu tradīcijas un viņu prasme svinēt svētkus, piemēram, tādus karameļu svētkus nekur citur neesmu redzējusi,» atzīst Ilze. Saskaņā ar leģendu šie svētki radās viduslaikos, kad ielu mākslinieki, žonglieri centās pievērst publikas uzmanību un tādējādi nopelnīt nedaudz vairāk.
Pievilina ar vīģēm
Trīs draugi apbraukājuši gadatirgus Penedes ielejā un Taragonas provinces pilsētiņās un ciemos. Katrs no viņiem attēloja kādu noteiktu personāžu, simbolu. Divi atradās teatralizētā būrī – viens bija noklāts ar žāvētām vīģēm (spāniski – «figuataire»), otrs, apsmērējies ar medu un pārklāts ar putnu spalvām, attēloja putnu (spāniski – «moixo foguer»). Savukārt trešais, kurš atradās ārpusē, bija pārģērbies par sievieti un aicināja ļaudis pirkt žāvētās vīģes. Cilvēks-putns skaļi klaigādams, rāva no drauga vīģes un svieda cilvēkiem, kuri vēlējās tās nogaršot, lai vēlāk nopirktu, tādējādi ar katru pirkumu atsedzot kolēģa kailumu. Šāds priekšnesums ar laiku pārvērtās par veselu procesiju pilsētas ielās un noslēgumu piedzīvoja galvenajā laukumā pie pašpārvaldes (mērijas) ēkas.
Šo svētku vēsture daudziem ir aizmirsusies, krātiņā vairs nevienu neliek un pa pilsētu apkārt nevadā. Tā vietā mūsdienās ļaudis krāsainos, ķermeni trūcīgi sedzošos karnevāla tērpos, putnu spalvām rotāti, pārvietojas, atrazdamies uz mobilajām skatuvēm, un apmētā skatītāju pūli ar karameļu konfektēm (vīģu vietā).
Nedēļa saldumu zīmē
Spānijā šie Karnevāla svētki norisinās februāra vidū un ilgst veselu nedēļu. Katru dienu paredzēti savi, atšķirīgi pasākumi. Piemēram, ceturtdienā cilvēki iziet centrālajā gājēju ielā («la rambla»), lai piedalītos «Merengadas» svētkos. «Merengadas» fiestas (svētku) sākums ievada arī karnevāla nedēļas sākumu. Pats vārds «merengada» nozīmē olu baltumus, kas sajaukti ar pūdercukuru, šī masa tiek izmantota bezē kūku gatavošanai un dekorēšanai.
«Merengadas» iekļaušana karnevāla obligātajā programmā esot saistīta ar kuriozu notikumu 1972. gadā. Žaume Blanšs, Vilanovas i la Geltru pilsētas konditorejas tēvs, saņēmis pasūtījumu karnevālam par godu izgatavot milzīgu bezē kūku. Tā kā konditorejā tik lielas kūkas pagatavošanai vietas nepietika, tad izmanīgais senjors Blanšs nolēma darīt to tieši uz ielas. Un sarunāja blakus esošās skolas puikas, lai tie pieskatītu gan pašu rūgstošo mīklas sagatavi, gan vērtīgo, lielo «merengadas» kuļamo aparātu. Kā jau delveriem piedien, puikas, ieslēdzot šo aparātu, sāka šķaidīties, svaidīties ar «merengadas» sastāvdaļām, notriepjot cits citu līdz nepazīšanai.
Mūsdienās konditorejas kopā ar pilsētas domi un karnevāla asociāciju rīko grandiozas «merenges» kaujas pilsētas laukumos.
Ilze stāsta, ka karnevālu nedēļā ik diena pārsteidz ar dažādiem pasākumiem, piemēram, piektdienā noticis karnevāla gājiens, kas sācies vēlu vakarā un beidzies ap pusnakti. Gājienā tradicionāli piedalās pašdarbnieku ansambļi, arī skolu un uzņēmumu darba kolektīvi. «Katra grupa ietērpjas maskās un kopā veido košu gājienu, ko pavada muzikāli priekšnesumi. Savukārt svētdien ir speciāls bērnu karnevāls – visas skolas sapulcējas laukumā, kur skan mūzika un tiek rādīti priekšnesumi, dzerta karstā šokolāde. Visi – vecāki, skolotāji un bērni – ir košās maskās,» svētku norisi skaidro Ilze.
Svētdien jau no paša agra rīta sākas karameļu diena. Ļaužu grupas ar orķestriem staigā pa pilsētiņas ielām un met konfektes malā stāvošajiem, cits citam, to visu pavada jautras dejas un dziesmas. Sievietes svētkos piedalās, ietinušās skaistos spāņu lakatos, vīrieši tradicionālajās kataloņu cepurēs un stilizētos tautiskos tērpos. Ielas noklātas ar konfektēm, un bērni ir sajūsmā.» ◆
