Vakar Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā zinātniskā konferencē «Ā.Alunānam 150» ievērojamais jubilārs tika skatīts gan kā aktieris, gan dramaturgs un latviešu teātra tēva tēlā varēja saskatīt vienkārša, talantīga cilvēka dažādās īpašības.
Vakar Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā zinātniskā konferencē «Ā.Alunānam 150» ievērojamais jubilārs tika skatīts gan kā aktieris, gan dramaturgs un latviešu teātra tēva tēlā varēja saskatīt vienkārša, talantīga cilvēka dažādās īpašības.
Ādolfs Alunāns viens no ievērojamākajiem jelgavniekiem, pirmais profesionālais latviešu aktieris un dramaturgs bijis plaši atzīts un respektēts jau savos jaunības gados. Alunāns uz skatuves mīlējis «spīdēt», būt centrā, ātri radis kontaktu ar publiku, tādēļ vienmēr uzņemts ar īpašiem aplausiem. Līdz ar panākumiem un savas misijas apziņu viņam netrūcis arī lielības piedevas, taču izrādēs Alunāns nekad uz skatuves nav rādījis savu paštēlu. Katra izrāde viņam personīgi bijuši kā svētki.
Pētījumus, analīzi un secinājumus konferencē gan par Alunānu, gan par viņa līdzgaitniekiem, teātri, dramaturģiju un vēsturisko situāciju sniedza muzeja direktore Gita Grase, Latvijas Zinātņu akadēmijas valdes loceklis un humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdis Viktors Hausmanis, filoloģijas doktore Ieva Kalniņa un citi. Konferenci vadīja Ā.Alunāna Memoriālā muzeja vadītāja Maija Matīsa.
Starp citu, Alunānu par latviešu teātra tēvu pirmā it kā esot nodēvējusi Aspazija.
