Pirmdien sākās sadursmes pie Gazas joslas un Izraēlas robežas. Dzīvību zaudējuši vairāk nekā 60 cilvēki, taču ievainoto skaits, kuri cietuši no lodēm un asaru gāzes, sniedzas pāri divarpus tūkstošiem. Šīs sadursmes bija asiņainākās kopš 2014. gada, kad norisinājās karš starp Izraēlu un palestīniešu radikālo islāmistu kustību “Hamas”, kas kontrolē Gazas joslu.
Telaviva vai Jeruzaleme?
Konflikts ir starp divām tautām – izraēliešiem un palestīniešiem. Konflikta būtība nemainās – viņi dzīvo uz vienas zemesgabala, taču nevar sadzīvot. Un, kamēr viņi neatradīs veidu, kā to izdarīt, viņi cietīs.
Sadursmes pie Gazas joslas un Izraēlas robežas notika pēc tam, kad tur sapulcējās apmēram 35 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret ASV lēmumu savu vēstniecību pārvietot no Telavivas uz Jeruzalemi.
ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārcelt uz turieni vēstniecību izraisījis palestīniešu sašutumu, kā arī nosodījumu arābu un islāma pasaulē. D.Trampam kategoriski nepiekrīt arī Rietumvalstis.
Otrdien palestīnieši atzīmēja Katastrofas dienu (arābu valodā “Nakba”), pieminot pirms 70 gadiem notikušo Izraēlas dibināšanu, kas daudziem palestīniešiem nozīmē māju zaudēšanu un padzīšanu no dzimtenes. Toreiz bez mājām palika vairāk nekā 700 tūkstoši palestīniešu.
Mūsdienās Gazas joslā dzīvo aptuveni divi miljoni palestīniešu. To lielākā daļa ir palestīniešu bēgļi, kuri 1948. gadā devās bēgļu gaitās no teritorijām, kas mūsdienās atrodas Izraēlas sastāvā. Šajā teritorijā turpina mitināties viņu pēcteči.
Jeruzalemes statuss ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem izraēliešu un palestīniešu miera sarunās. Izraēla okupēja Austrumjeruzalemi un Rietumkrastu 1967. gadā un uzskata, ka visa pilsēta ir tās galvaspilsēta. Palestīnieši vēlas, lai Austrumjeruzaleme kļūtu par viņu nākotnes valsts galvaspilsētu. Starptautiskā sabiedrība Austrumjeruzalemes aneksiju nav atzinusi. Teju visām valstīm, kurām ir diplomātiskās misijas Izraēlā, vēstniecības atrodas Telavivā.
Viena sarunu tēma – nāve
Tieši otrdien, “Nakba” dienā, Gazas joslas iedzīvotājiem bija jāpulcējas uz bērēm – tika apglabāti dienu iepriekš pie robežas ar Izraēlu nogalinātie palestīnieši. Upuru vidū bija arī astoņus mēnešus veca meitenīte Laila. Pēc mediķu teiktā, meitenei trāpīts ar asaru gāzi. Laila nomirusi klēpī savai mātei. “Viņas sēdēja malā. Izraēliešu kaujinieki nejauši izšāva asaru gāzi. Mazā meitenīte to nepārcieta un nomira,” telekanāla CNN reportierim stāstīja Lailas tētis.
“Mūsu dzīves ir gandrīz beigušās, bet šiem nabaga bērniem visa dzīve vēl priekšā. Ko viņi ir izdarījuši nepareizi?” asarām acīs retoriski vaicāja kāda sieviete, kura vēroja bēru procesiju.
Bēru dienā Gazas joslā veikali tika slēgti, vienīgā sarunu tēma – nāve. Mirušo un ievainoto fotogrāfijas pārpludināja palestīniešu sociālos medijus.
Viens no protestētājiem, kurš nakti pēc sadursmēm pavadīja turpat teltī, lai teritoriju pieskatītu, sacīja: “Pietiek nāvju. Tie, kuri nomira – ar tiem ir gana.” Viņš cer, ka jaunas sadursmes neizcelsies.
ASV neļauj izmeklēt
Palestīniešu līderi notikumus nosaukuši par slaktiņu, bet izraēliešu lēmums pielietot pret protestētājiem kaujas munīciju izsaucis satraukumu un nosodījumu arī citviet pasaulē. Izraēla paziņojusi, ka tā rīkojusies pašaizsardzības nolūkos, aizstāvot savas robežas un iedzīvotājus.
Izraēlai atbalstu pauda arī ASV. Savienoto Valstu sūtne Nikija Heilija ANO norādīja, ka “atbildība par vardarbību gulstas uz “Hamas” un ka ASV lēmums pārcelt vēstniecību bija pareizā rīcība”.
Bažas par notikumiem Gazas joslā paudis arī ANO Cilvēktiesību biroja pārstāvis Rūperts Kolvils. “Vienkārša pietuvošanās žogam nav letāls, dzīvību apdraudošs solis, tāpēc tas nav attaisnojums, lai šautu.” Taču “šķiet, ka visi atbilst tam, lai viņus nošautu”. Raidsabiedrība BBC ziņo, ka upuru vidū ir arī kāds invalīds, kuram bija amputētas abas kājas.
ANO cilvēktiesību augstais komisārs Zeids Raads al Huseins paziņojis: “Tie, kuri ir atbildīgi par šausminošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ir jāsauc pie atbildības.”
Lielāko daļu no Gazas joslas iedzīvotājiem, kuri pirmdien zaudēja dzīvību, nošāvuši Izraēlas snaiperi.
ANO Drošības padome izstrādāja paziņojumu, kurā aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par asiņaino vardarbību. Taču ASV aicinājumu nobloķēja.
