Šis ir pārmaiņu laiks ne tikai valstī kopumā, bet arī katra cilvēka dzīvē. Cits zaudējis darbu un cerību, ļāvies izmisumam.
Šis ir pārmaiņu laiks ne tikai valstī kopumā, bet arī katra cilvēka dzīvē. Cits zaudējis darbu un cerību, ļāvies izmisumam. Cits pieņēmis jaunos noteikumus un, par spīti gadiem, mācās.
Dace Cabe strādā Ozolnieku bērnudārzā «Zīlīte» par muzikālo audzinātāju un mācās 2. kursā Daugavpils Pedagoģiskās universitātes mācību centra Jelgavas filiālē.
Dacei ir 41 gads, un viņa uzskata, ka šis ir vecums, kad atklājas dažādi agrāk nepamanīti talanti. Tāpēc Dace, tāpat kā viņas deviņpadsmit gadu vecais dēls un piecpadsmitgadīgā meita, tagad mācās. Dace smejas, ka viņi esot vienā līmenī, jo visiem ir vienādi uztraukumi par kārtojamiem eksāmeniem un ieskaitēm. Dace atzīstas, ka stimuls mācībām bijis tas, ka viņai neesot pedagoģiskās izglītības, bet, lai strādātu, tā ir vajadzīga. Jebkurā brīdī var atnākt jaunie, kuriem šī izglītība ir.
Konkurence darba tirgū piespiež mācīties, saka Dace.
Tagad gan esot rūpīgāk jāplāno laiks, lai visu paspētu, toties pret mācībām Dacei esot daudz nopietnāka attieksme nekā jaunībā. Pagaidām viņa neizjūtot, ka mācīšanās sagādātu grūtības, tieši otrādi tagad viņa spējot uzņemt daudz vairāk zināšanu. Uztraukums pirms ieskaitēm un eksāmeniem gan esot tāds pats kā jaunībā.
Mācības Dace jau bija iecerējusi sākt gadu agrāk, bet naudas trūkuma dēļ tas nav izdevies, jo mācību maksa mēnesī ir 20 latu. Šogad palīdzējis pagasts, samaksājis desmit latu.
Lai izskolotu bērnus un pati skolotos, Dace strādā ļoti daudz. Ar vīra algu vien viņi galā netiktu. Līdztekus darbam bērnudārzā Dace spēlē pavadījumu deju kopai «Ozolnieki». Viņa ir autore arī divām dziesmu grāmatiņām «Zīlītes dziesmas» un «Daces dziesmas». Savas muzikālās dotības Dace izkopusi, spēlējot pēc dzirdes.
Brigita Kļavkalne kopš augusta ir kļuvusi par sertificētu ģimenes ārsti, nokārtojot eksāmenu. Bijis jāsagatavo atbildes uz 3000 jautājumu. Viņa atceras, ka pirms eksāmena grupiņa kursantu rīkojuši konsultāciju, lai cits citam palīdzētu. Brigita grupā bijusi vecākā.
Jautāta par to, vai viņas vecumā vēl būtu tā jāmācās, Brigita Kļavkalne atbild, ka, viņasprāt, 60 gadu vecumā cilvēks vēl ir jauns pensionārs. Viņa nemaz nejūtoties, ka būtu laiks noiet no skatuves, jo spēks vēl esot un arī materiālā puse nav mazsvarīga. Vecums neesot šķērslis mācībām. Ārste Kļavkalne bilst, ka taisni žēl, ka neesot jaunāka, jo tagad esot tikdaudz iespēju. Mediķi var apmeklēt interesantus kursus, klausīties izcilus ārzemju un pašmāju lektorus. Arī tagad viņa bieži vien sestdienās dodoties uz Rīgu, lai kaut ko jaunu iemācītos. Ārstu izglītošanos atbalstot arī poliklīnikas galvenā ārste Rūta Poikāne. Liels atbalsts esot vīrs, kas paveicot lielu daļu mājas darbu.
Brigita Kļavkalne atzīst, ka esot iemācījusies nenoliegt jaunās teorijas, bet gan pieņemt, ja tās ir labas un derīgas. Viņa nemēdzot par pārmaiņām gausties, jo tās notiks tik un tā.
Brigita Kļavkalne Medicīnas institūtu beigusi 1970. gadā un trīs gadus ārstējusi slimniekus Jaunsvirlaukā. Vēl pirms augstskolas studijām viņa beigusi medicīnas māsu kursus un astoņus gadus strādājusi par medicīnas māsu.
