Kanādas fermeris grūti strādā. Taču, salīdzinot ar Latvijas kolēģi, kas raujas tikpat cītīgi, viņš pelna labāk, daudz labāk.
Kanādas fermeris grūti strādā. Taču, salīdzinot ar Latvijas kolēģi, kas raujas tikpat cītīgi, viņš pelna labāk, daudz labāk. Bet zemnieks nemaz nav apmierināts ar sasniegto un dara neparastas lietas, lai nopelnītu vairāk.
Roberts un Barbara Hanteri savā lielfermā 30 jūdzes no Toronto audzē strausus un emu. Nodarbojoties ar šo netradicionālo putnkopību, viņi desmit gados ir uzturējuši 1000 emu, apguvuši šo putnu audzēšanu, novērtējuši iegūstamo produktu tirgus īpašības. Nopietni ir strādāts tirgus izveidē – visu veidu reklāma, sadarbība ar restorāniem, lielveikaliem, juvelieriem un pat farmaceitiem.
Taču, kā atzīst saimnieki, emu gaļas pieprasījums diemžēl ir ierobežots, jo Kanādas patērētājs labprātāk ēd pierastāko lopu un putnu gaļu. Toties liels pieprasījums ir pēc emu taukiem, kas, nedaudz pārstrādāti, ir vērtīgs ādas slimību ārstēšanas līdzeklis. Arī šo milzu putnu olas ir pieprasīta prece. Lūk, ko un par kādām cenām (Kanādas dolāros) savā reklāmas žurnāliņā piedāvā ferma: emu gaļa – 20 dolāru; 35 ml flakons emu eļļas – 15; apgleznota emu ola – 50; svaiga emu ola – 15; T krekliņš ar emu – 20; golfa cepurīte ar emu – 6 dolārus. Piedāvāts tiek arī emu putnu pāris, un tas maksā 500 – 700 dolāru; emu fermera rokasgrāmatu var nopirkt par 70 dolāriem.
No viena putna iegūst apmēram 50 kilogramu gaļas ar ļoti zemu holesterīna saturu (kas apaļīgajiem hamburgeru cienītājiem varētu būt svarīgi), 15 kilogramu tauku un 60 līdz 80 olu. Savā piefermas veikaliņā Barbara pārdod arī suvenīrus un rotaslietas, kas gatavotas no emu spalvām un ādas. Roberts fermas iekšējos ceļus ir «izrotājis» ar atjaunotu senāko laiku traktoru un lauksaimniecības mašīnu kolekciju. Apmeklētāju priekam viņš audzē arī lamas, ēzelīšus, ponijus, zebras, gulbjus un bizonam līdzīgus zālēdājus, kādus man nekur nebija gadījies redzēt. Ekskursantu viņiem netrūkst, bet par visa aplūkošanu un aptaustīšanu arī ir jāmaksā…
Lielajiem putniem vajadzīgo barību fermeris izaudzē savos laukos pats. Ziemā putni pāros mitinās speciāli izbūvētā un aprīkotā kūtī, salmu pakaišos dēj olas un, ja ienāk prātā, arī perē, lai gan lielākoties jauno paaudzi perina inkubators. Šajā lietā ir daudzi «knifi», bet nav noslēpumu.
Izrādās, ka strausi konkurencē ar emu zaudē, ja salīdzina audzēšanas apstākļus, barības un veselības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus. Žēl, ka to nezināja mūsu Latgales kolēģis, kurš nesen par lielu naudu iegādājās strausus.
Hanteru ģimene sadarbojas ar kolēģiem savā nozarē, ir nodibinājuši kooperatīvu produkcijas pārdošanas veicināšanai, reklāmai, recepšu izstrādāšanai. Kolēģiem Latvijā viņi vēl jaunas idejas, enerģiju un veiksmi!
Modris Jansons, Jelgavas rajona Zemnieku apvienības priekšsēdētājs, Līču saimnieks
