Divdesmit piecu Jelgavas pilsētas un rajona skolu devīto klašu audzēkņi aizvadītajā piektdienā piedalījās laikraksta «Diena» organizētajā konkursā «Kas notiek?».
Divdesmit piecu Jelgavas pilsētas un rajona skolu devīto klašu audzēkņi aizvadītajā piektdienā piedalījās laikraksta «Diena» organizētajā konkursā «Kas notiek?».
Pirmo reizi Latvijas skolu devīto klašu audzēkņiem bija iespēja piedalīties konkursā, kurā viņi varēja parādīt savas zināšanas par politiskajiem, ekonomiskajiem, sabiedriskajiem, kultūras un sporta notikumiem Latvijā un pasaulē. To organizēja laikraksts «Diena» sadarbībā ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru.
Pavisam bija izsūtīts 18710 konkursa anketu. Jelgavas pilsētā un rajonā 55 devīto klašu audzēkņi saņēmuši 1126 anketas, «Ziņām» pavēstīja «Dienas» Mārketinga nodaļas speciālists Artūrs Švēde. Konkurss, viņaprāt, devītklasniekiem lielas grūtības nav sagādājis, jo «tikai retajā anketā atbildēts uz mazāk par pusi jautājumu».
Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora vietniece Rasma Cunska atzina, ka jautājumi skolēniem bijuši interesanti.
– Daži bija atbildējuši visu, taču bija tādi, kuriem konkurss pēdējā brīdī likās par grūtu un pietrūka vēlēšanās koncentrēties atbildēm, – saka skolotāja un secina, ka šis konkurss bijis arī ģimenes «spogulis». Ja par norisēm pasaulē un Latvijā interesējas ģimenē, tad interese radīsies arī bērnos. Avīzes mājās abonē kādi 40 procenti mūsu audzēkņu vecāku, spriež R.Cunska.
Skolēnu redzesloka paplašināšanā jānāk talkā skolotājiem, taču ne visu iespējams pārrunāt stundās, tāpēc nebūtu peļami atrast laiku aktuālajai informācijai. Domai, ka būtu izmantojams pozitīvais, kas kādreiz bija populārajās politinformācijās, pievienojas Spīdolas ģimnāzijas direktora vietniece Inta Jorniņa. Piemēram, krīzes situāciju valstī pārrunājam, kad tāda ir ekonomikas stundas tēma, bet nevis tad, kad tā ir Latvijas aktualitāte, stāsta skolotāja.
Zaļenieku pamatskolas direktore Ruta Karlsone atzīst, ka tiem skolēniem, kuriem ir labas sekmes mācībās, veicas arī šādā konkursā, taču daļas skolēnu izpratni par politiskajiem un sabiedriskajiem jautājumiem viņa vērtēja kā viduvēju.