Akciju sabiedrību «Jelgavas Konservu fabrika» Zemgales Apgabaltiesa par maksātnespējīgu atzina šā gada februārī. Taču uzņēmuma pirmā kreditoru sapulce notika tikai novembra nogalē.
Akciju sabiedrību «Jelgavas Konservu fabrika» Zemgales Apgabaltiesa par maksātnespējīgu atzina šā gada februārī. Taču uzņēmuma pirmā kreditoru sapulce notika
tikai novembra nogalē.
Konservu fabrikas administrators Inguss Strautmanis skaidro, ka vasarā kreditoru sapulci rīkot būtu nelietderīgi, jo atvaļinājumu dēļ daudzi uz to neierastos. Aizkavēšanās iemesli ir arī līdzekļu trūkums un administratora vēlēšanās izmēģināt uzņēmuma sanācijas iespējas.
– Šajā laikā meklējām reanimēšanas iespējas, jo, uzsākot bankrota procedūru, kreditori neko neiegūs. Arī nodrošinātais kreditors – Pareksa banka – savus ieguldījumus pilnībā neatgūs, – saka I.Strautmanis.
Jelgavas Konservu fabrikas kreditoru kopējā summa sasniedz 275 tūkstošus latu. Savas prasības uzņēmumam pieteikuši 64 kādreizējie fabrikas darbinieki, 26 no viņiem kreditoru sapulcēs pārstāv Dagnija Bērziņa. Strādājošajiem darba algu parāds ir 23,5 tūkstošus latu. Pie lielākajiem kreditoriem ar 22 tūkstošu latu nodokļu parādu pieder Valsts ieņēmumu dienests, «Latvenergo» (10 tūkstošu latu), korporācija «Sin-Tech IIC» (11 tūkstošu latu), uzņēmuma ražošanas ēku īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Svare (22 tūkstoši latu nomas ienākumi, astoņi tūkstoši latu darba alga).
Uz jautājumu, kā administrators vērtē to, ka valdes priekšsēdētājs A.Svare, būdams darba devējs, vienlaikus par maksu iznomājis ražošanas telpas, I.Strautmanis norādīja, ka šāda prakse biznesā ir samērā izplatīta. A.Svare kā īpašnieks iznomājis telpas un iekārtas ražošanas vajadzībām vēl kopš firmas «Pako» rašanās – vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Darījums esot arī attiecīgi noformēts.
Kopumā administratoram pieteikušies 80 nenodrošinātie kreditori, neskaitot nodrošināto kreditoru Pareksa banku, kam fabrika ir parādā 162 tūkstošus latu. Bankas aizdevums izmantots dažādiem mērķiem – daļēji iekārtu iegādei, daļēji algas parāda mazināšanai un citiem nolūkiem. Lai to saņemtu, uzņēmums ieķīlājis visus pamatlīdzekļus un apgrozāmos līdzekļus. Bez parāda nastas atstātas vienīgi atsevišķas produkcijas izejvielas.
Pirmajā sapulcē Jelgavas Konservu fabrikas kreditori, pamatojoties uz līdzšinējo administratora veikumu, ar balsu vairākumu pieņēmuši arī lēmumu par uzņēmuma sanāciju. Pēc administratora domām, lai uzsāktu ražošanu, fabrikā nav jāiegulda lieli līdzekļi. Svarīgākais darbības atsākšanas nosacījums ir produkcijas noiets. Pēc I.Strautnieka vārdiem, lielu atbalstu klientu meklējumos sniedzis A.Svare. Ar vairākiem Krievijas klientiem, kuru intereses mūsu valstī pārstāv citi uzņēmumi, noslēgti nodomu protokoli par fabrikas produkcijas realizāciju. Naudas izteiksmē apgrozījums pārsniedz 100 tūkstošu latu.
– Ja vien potenciālie klienti nepārdomās un pasūtījumus neatteiks, Konservu fabrika varētu darboties, – saka I.Strautmanis.
Nākamos divus mēnešus kreditori atvēlēja sanācijas plāna izstrādei. To izskatīt kreditoru sapulcē varētu nākamā gada februāra nogalē.
