«Ziņu» lasītāji noteikti daudz dzirdējuši par ES Konstitucionālo līgumu. Tāpat būs dzirdēts, ka joprojām par tā tekstu un pieņemšanu ES dalībvalstīs lauzts daudz šķēpu.
“Ziņu” lasītāji noteikti daudz dzirdējuši par ES Konstitucionālo līgumu. Tāpat būs dzirdēts, ka joprojām par tā tekstu un pieņemšanu ES dalībvalstīs lauzts daudz šķēpu.
Pašlaik ES nozīme un ietekme ir noteikta vairākos pamatlīgumos, par kuriem savstarpēji vienojušās visas dalībvalstis. 2001. gada decembrī ES vadītāji nolēma izveidot tā saukto Eiropas Konventu, kura uzdevums bija panākt savstarpēju izpratni par nepieciešamajiem pamatlīguma grozījumiem. Tā uzdevums bija sagatavot tādu Eiropas Konstitūcijas projektu, kas saprotami paskaidrotu ES vērtības un mērķus, tās ietekmi un lēmumu pieņemšanas struktūras. Kopš paša sākuma Konventā strādāja EP, Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī 15 ES dalībvalstu un 13 kandidātvalstu parlamentu un valdību pārstāvji. Konventā kā pilntiesīgi dalībnieki piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Pirms gada Konvents beidza darbu pie Konstitūcijas projekta. Līguma svinīgā parakstīšana paredzēta šī gada 29. oktobrī Romā. Tas vēl jāratificē ES dalībvalstu parlamentiem.
Līguma sagatavošanas priekšvēsture
Pēdējo 20 gadu laikā veikta virkne grozījumu ES pamatlīgumos, piemēram, Romas un Māstrihtas līgumos. 2000. gada decembrī ES valstu un valdību vadītāji tiekoties Nicā, vienojās par grozījumiem pamatlīgumos, lai veiktu institucionālas reformas, kas nepieciešamas paplašinātajai ES. Pēc Nicas līguma parakstīšanas Eiropas Padome (EP) sāka plašākas debates par ES nākotni. Pēc gada EP Lākenā (Beļģija) pieņēma deklarāciju par ES nākotni un izveidoja Konventu, kurā piedalījās arī jauno dalībvalstu pārstāvji. Sākot ar 2002. gada 28. februāri, Konvents apsprieda ar ES nākotni saistītus jautājumus, tajā skaitā ES pamatlīguma pārveidi par ES Konstitūciju. Izstrādāto Konstitūcijas projektu Konvents prezentēja EP tikšanās laikā Salonikos (Grieķija) 2003. gada 20. jūnijā.
Iesniegtais konstitūcijas projekts bija pamats starpvaldību konferences darbam, kurā no 2003. gada 4. oktobra ES esošo un jauno dalībvalstu, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvji uzsāka sarunas, lai pieņemtu ES konstitūciju. Vēlāk 25 Eiropas valstu un valdību vadītāji 2003. gada decembrī starpvaldību konferences sanāksmē nespēja vienoties par jaunās ES konstitūcijas tekstu. Valstu un valdību vadītāji nespēja panākt vienprātību par diviem galvenajiem jautājumiem: kvalificētās balsošanas paplašināšanu uz sociālo politiku un nodokļiem, kā arī balsu sadalījums ES Padomē. Piemēram, Polija un Spānija nevēlējās attiekties no Nicas līgumā piešķirtā balsu sadalījuma.
Konstitucionālā līguma struktūra
Līguma teksts sastāv no preambulas un 4 daļām. Pirmā ietver Konstitūcijas pamatnoteikumus: nosacījumus par ES, tās mērķiem, varas sadalījumu, lēmumu pieņemšanas procedūru un institūcijām. Otrā: ES pamattiesību hartu, kas pamatā ir vairākus gadus atpakaļ pieņemts dokuments un kurā noteiktas ES pilsoņu tiesības un brīvības. Trešā daļa satur ES politikas nostādnes un paredz juridisko pamatu ES likumdošanai un citām darbībām kopienas kompetenču īstenošanai. Bet noslēguma daļā izklāstīti vispārīgie un tiesiskie nosacījumi, ieskaitot procedūras šīs konstitūcijas pieņemšanai un pārskatīšanai.
Panāktie kompromisi
2004. gada 18. jūnijā, ES valstu un valdību vadītāji Starpvaldību konferencē vienojās par ES Konstitucionālo līgumu. Pagaidām vienošanās paredz saglabāt katrai valstij savu komisāru Eiropas Komisijā vēl uz desmit gadiem, kā arī iespēju atgriezties pie šī jautājuma apspriešanas 2014. gadā. Pirms tam Nicas līgums noteica, ka 2009. gadā Eiropas Komisija tiek samazināta un katrai valstij vairs tajā nav sava komisāra.
Bez tam vienošanās paredz no 2009. gada vienkāršot lēmumu pieņemšanu ES lēmējinstitūcijā – Padomē – , atsakoties no svērto balsu sistēmas, kāda bija noteikta Nicas līgumā. Piemēram, līgumā vietā, kur Latvijai bija 4 balsis no 345, 2009. gadā stāsies jaunā ES Konstitucionālā līgumā iekļautā balsošanas metode, kas aizstāj līdzšinējo svērto balsu sistēmu. ES Konstitucionālais līgums arī paredz, ka lēmumi Padomē ir pieņemti, ja tos atbalsta vairākums – vismaz 55 procenti ES dalībvalstu – un ja šīs dalībvalstis kopīgi pārstāv vismaz 65 procentus ES iedzīvotāju. Arī šī balsošanas sistēma Latvijai un citām mazākajām valstīm nodrošina lielāku pārstāvniecību ES Padomē nekā paredzēts Nicas līgumā, vienlaikus padarot efektīvāku ES lēmumu pieņemšanas procesu.
Jautājumā par EP, ES dalībvalstu un valdību vadītāji vienojās palielināt minimālo katras valsts ievēlēto deputātu skaitu no līdzšinējā projektā iekļautajiem 4 deputātiem līdz 6 deputātu vietām, bet par lēmumu pieņemšanu dažās jūtīgākajās politikas jomās, piemēram, nodokļu politikā saglabājas vienbalsības princips. Paredzēts, ka ES daudzgadu budžets arī turpmāk tiks pieņemts vienbalsīgi.
