Noteikti par vienu no aktuālākajiem pagājušās nedēļas notikumiem jāatzīst mistērija ap multifunkcionālās ledus halles būvēšanu Rīgā 2006. gada pasaules hokeja čempionātam.
Noteikti par vienu no aktuālākajiem pagājušās nedēļas notikumiem jāatzīst mistērija ap multifunkcionālās ledus halles būvēšanu Rīgā 2006. gada pasaules hokeja čempionātam, kas, domājams, tā arī nenotiks, ja amatpersonas tik dedzīgi turpinās skaitīt tos investīciju miljonus, kas pat uz papīra vēl nav apstiprināti. Līdz šim saimnieciskais halles celtniecības jautājums nepamatoti ticis politizēts, aizejot līdz tādam absurdam, ka allaž aktīvie deputāti jau ir gatavi veidot kārtējo parlamentārās izmeklēšanas komiteju, kaut arī vēl nemaz nav ko izmeklēt. Pašlaik gan atkal nav skaidrs, kas cels halli, jo Šveices apšaubāmas reputācijas investoru grupas «IMS Studio 6» labākā piedāvājuma akcepts ir atcelts. Tomēr tas nenozīmē, ka sadarbība ar šo kompāniju tiks pārtraukta, jo tagad šis jautājums ir nodots Hokeja federācijas kompetencē. Atliek vienīgi cerēt, ka federācija ar Kirovu Lipmanu priekšgalā spēs atrast kādu, kas Latvijā vēl gribēs kaut ko celt, un čempionāts 2006. gadā nebūs jāpārceļ uz Kanādu, kurā ledus arēnu netrūkst.
Monopolisti kārtējo reizi apliecinājuši, ka viņi ir gatavi ķerties arī pie neētiskiem paņēmieniem, lai tikai saviem akcionāriem varētu ieskaitīt maciņos summas ar pēc iespējas lielāku nullīšu skaitu. Šoreiz izcēlusies dabasgāzes tirdzniecības kompānija «Latvijas gāze» («LG»), kas iecerējusi no 1. jūlija ieviest jaunu gāzes piegādes kārtību rūpnieciskajiem klientiem. Proti, tiks atcelta līdzšinējā atlaižu sistēma, jo gāze tiks piegādāta katram rūpnieciskā klienta objektam atsevišķi, nevis klientam kā juridiskai personai kopumā. No tā izriet, ka līgums par gāzes piegādi būs jāslēdz katrai katlumājai vai termoenergocentrālei atsevišķi, kas rūpnieciskajiem klientiem gāzes tarifu sadārdzinās vidēji par 10 līdz 12%. Tātad celsies arī siltumenerģijas ražošanas izmaksas, un tas būtiski var ietekmēt cenu paaugstināšanos daudzās nozarēs. Te gan jāpiebilst, ka «LG» atbilstoši likumdošanai patvaļīgi nav tiesīga noteikt augstākus tarifus, nekā tos apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Uzņēmums nav tiesīgs mainīt apstiprināto tarifu atlaižu metodiku, taču patur tiesības grozīt līguma slēgšanas nosacījumus. Šo likumdošanas robu arī «LG» centīsies izmantot. Tieši tādēļ būtu jāstrādā, lai likvidētu «LG» monopolu Latvijas tirgū.
Trešdien kārtējo reizi atklājās gaļas kontrabanda. Kontrabandas apkarošanas centrs (KAC) sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) Rīgā kādā noliktavā atklāja aptuveni 200 tonnu gaļas produktu, kas Latvijā ievesti kontrabandas ceļā. Aptuvenā kravas vērtība ir 200 tūkstoši ASV dolāru. Šī gaļa nāk no Francijas, Ķīnas, Brazīlijas, Vācijas un Lielbritānijas. Jāatzīmē, ka gaļas ievešana no visām minētajām valstīm ir aizliegta. Turklāt lielākā kravas daļa sastāv no maltās gaļas, kas ir visaugstākā riska produkts. To ievest Latvijā vispār aizliegts. Kā jau tas parasti mēdz būt, arī šoreiz nav īsti skaidrs, kam pieder minētā gaļas krava. Ir tikai zināms, kura firma īrējusi noliktavas telpas, taču varam būt absolūti droši, ka arī šoreiz tā izrādīsies fiktīva un nevienam tā arī nevajadzēs stāties tiesas priekšā par kontrabandas gaļas ievešanu Latvijā. Kontrabandas sistēma ir pārāk noslīpēta, un ierēdņi pārāk uzpērkami, lai tik izdevīgs «rūpals» Latvijā tiktu iznīdēts.
Nīderlande kļuvusi par kārtējo Eiropas valsti, kurā panākumus vēlēšanās gūst labējie spēki. Nogalinātā Nīderlandes galēji labējā politiķa Pima Fortoina partija parlamenta vēlēšanās ieņēmusi otro vietu, piekāpjoties vien kristīgajiem demokrātiem. Fortoina partija parlamentā no 150 mandātiem ieguvusi 24, bet kristīgie demokrāti – 41 mandātu. Šāds pavērsiens vēlēšanās norāda, ka Nīderlandē tiks veidota labēja koalīcijas valdība. Labējo spēku panākumi, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, skaidrojami ar pārspīlēto demokrātiskumu, kāds valda Eiropā, jo līdz šim liela daļa Eiropas valstu ir devušas patvērumu ļoti daudz imigrantiem, līdz ar to uzņemoties risināt arī viņu problēmas.
Izraēla kārtējo reizi norādījusi, ka nevēlas nodibināt mieru Tuvajos Austrumos, jo valdošā nacionālistiskā partija «Lukid» pieņēmusi lēmumu nepieļaut Palestīnas valsts izveidi. Par šo lēmumu Izraēlas politiķu vidū nav vienprātības, par to liecina arī balsojums parlamentā, kas procentuāli sadalījās 59% «par», bet 41% «pret». Lielā mērā šis balsojums norāda, ka atsevišķi Izraēlas politiķi ar premjeru Arielu Šāronu priekšgalā cenšas saglabāt nacionāli orientēto pozīciju, cerot uz vēlētāju atbalstu nākamajās vēlēšanās. Izraēlas ārlietu ministrs Šimons Peress jau paziņojis, ka šāds lēmums ir «traģisks Izraēlas valstij». Viņam var piekrist, jo pret Izraēlu var nostāties ne tikai arābu pasaule un Rietumeiropa, bet arī Izraēlas galvenais sabiedrotais ASV.
Pasaule turpinās atbruņoties. Tā var saprast ASV rezidenta Džordža Buša izteikumus sakarā ar līgumu, ko ASV gatavojas parakstīt ar Krieviju. Līgums paredz samazināt kodolbruņojuma vienības. Šāds līgums norāda, ka kopš traģiskajiem teroraktiem ASV 11. septembrī abu valstu attiecības ir būtiski uzlabojušās. Kā nekā iegūst jau abas: Krievija atbalsta ASV karu pret terorismu, bet ASV nejaucas Čečenijas jautājumā.
