Pavasaris ir brīnišķīgs gadalaiks, bet gribas ātrāk ielēkt vasarā. Tāpēc ceļojumam izvēlamies Āfrikas kontinentu – Ēģipti, kur pavadām divpadsmit brīnišķīgas dienas. Šoreiz ceļojam grupā, jo vieni neriskējam turp doties. Tā ir pavisam cita, mums gandrīz sveša pasaule, islāma valsts, kur nāksies iepazīties ar citu kultūru. Tā ir noslēpumu un kontrastu zeme, kur saglabājušies antīkās pasaules brīnumi – piramīdas, faraonu kapenes –, pārsteidz smilšainie tuksneši, varenā Nīla. Līdz šim par senās civilizācijas brīnumiem bijām lasījuši tikai grāmatās.
Kaira – arābu pasaules sirds
Ēģiptes galvaspilsēta Kaira ar apmēram 20 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā pilsēta Āfrikas kontinentā, to sauc arī par Āfrikas Austrumu vārtiem, un tā ir arābu pasaules sirds. Kaira – ekonomiskais, politiskais, kultūras centrs un viena no lielākajām metropolēm pasaulē. Kontrastu pilsēta, kurā sadzīvo gan vecās, gan jaunās Ēģiptes vēsture.
Mūs ļoti pārsteidza pilsētas nabadzīgie rajoni. Visapkārt vērojama lielākās iedzīvotāju daļas nabadzība. Daudz ēģiptiešu mitinās kapenēs, jo par to nav jāmaksā. Kur vien veries – neiedomājama netīrība, haotiska transportlīdzekļu, autorikšu (saukti arī par tuk-tukiem), ēzeļu un pat kamieļu kustība. Gājēju pāreju nav – ielas jāšķērso automobiļu ielenkumā. Lielākā daļa mašīnu apdauzītas un apskrāpētas, jo nav manāmas ne ceļa zīmes, ne luksofori. Ja arī kāds parādās, gaismas signālus tāpat neviens neievēro. Nemitīgi skan automašīnu signālu taures. Ielas bedrainas un nelīdzenas, celtnes nepabeigtas, kas atgādina lielu būvlaukumu, kanāli piegružoti ar atkritumiem.
Pēc aviokatastrofas 2015. gada 31. oktobrī, kad pēc pacelšanās no Šarmelšeihas (Sharm El Sheikh) lidostas virs Sīnājas pussalas avarēja Krievijas aviokompānijas «Kogalimavia» pasažieru lidmašīna, ik uz soļa redzami bruņoti policijas posteņi. Šis traģiskais notikums ievērojami samazinājis arī tūristu pieplūdumu, kas bija viens no galvenajiem ienākuma avotiem valstī. Situētākie ir policijā un valsts iestādēs strādājošie, vidējā alga Ēģiptē ir no 150 līdz 200 ASV dolāru.
Kaira piedāvā ļoti daudz muzeju un apskates objektu. Lai to visu novērtētu, vajadzētu ļoti daudz laika. Populārākie ir Muhameda Ali mošeja, Ēģiptes muzejs, Parfimērijas muzejs un daudzi citi. Apmeklējam Saladina citadeli (Salah Al–Din) – viduslaiku nocietinājuma kompleksu, kas atrodas netālu no pilsētas centra Mokatamas kalnā. No tā paveras lielisks skats uz pilsētu. Iepazīstam arī papirusa darbnīcu, kur dota lieliska iespēja ieskatīties papirusa iegūšanas procesā, kā arī Smaržu un rokdarbu muzeju, kur var iegādāties dažādus augu ekstraktus (lotosa, jasmīna, lavandas, vaniļas u.c.), parfimērijas izstrādājumus un aromātiskās eļļas.
Protams, vēl jāredz Austrumu krāšņums – Khan el Khalili tirgus. Tūristu drošībai turp mūs pavada policijas darbinieks, un ne velti. Iepirkties arābu tirgū tiešām ir viens liels piedzīvojums. Mūs nekavējoties ielenc tirgotāju bariņš un piedāvā nopirkt jebko, sākot no suvenīriem, rotaslietām, audumiem, apģērbiem, garšvielām, tējām, augļiem un citiem nieciņiem. Uzmācīgo tirgotāju dēļ jūtamies ne pārāk omulīgi. Populārākais tirgotāju teiciens: «One dollar» (viens dolārs). Jāuzmanās, lai Ēģiptes mārciņas vietā neizdotu Ēģiptes piastrus. Iepērkoties kaulēšanās kļūst par sava veida mākslu.
Nobaudām arī vienu no ēģiptiešu iecienītākajām maltītēm – ceptu balodi, kas pildīts ar rīsiem un zaļiem kviešiem. Neatņemama katras ēdienreizes piedeva ir pitas maize «Aish Baladi» (plakani plāceņi 15–20 centimetru diametrā), ko gatavo no rupja maluma miltiem un cep uz atklātas uguns. Saka, ja neesi nogaršojis koftu (tiek pagatavota no maltas liellopu gaļas ar garšvielām), tad neesi bijis Ēģiptē. Iecienītākais dzēriens – karkadē tēja.
Vakara noslēgumā baudām brīnišķīgu skaņas un gaismas mūzikas uzvedumu par Ēģiptes vēsturi. Nākamo dienu veltām Sakāras (Saqqara), plašu ēģiptiešu senkapu un Gizas piramīdu (Giza Pyramids) apmeklējumam. Sakārā atrodas faraonu apbedījumu vietas, tomēr vislielāko apbrīnu izraisa iespaidīgais Gizas piramīdu komplekss, kur līdz mūsdienām saglabājušās desmit akmens piramīdas. Apmēri ir iespaidīgi, platība – 50 kvadrātkilometru. Trīs lielākās un varenākās Gizas piramīdas – Khufu (pazīstama arī kā Heopsa), Khafre un Menkaure – kļuvušas par neatņemamu Ēģiptes simbolu un pazīstamākajām celtnēm pasaulē. Tās uzcēlusi viena faraonu dinastija: vectēvs Heops, tēvs Hefrens un dēls Mikerins. Pati lielākā – Heopsa piramīda – ir 146 metrus augsta, un tās pamats aizņem piecus hektārus lielu laukumu. Visas trīs piramīdas celtas tā, lai nākamā būtu zemāka par iepriekšējo. Senajā Ēģiptē svēti godāja vecākus, tādēļ dēls neatļāvās savu piramīdu būvēt augstāku par tēva piramīdu. Nostājoties tām blakus, cilvēks jūtas tik niecīgs. Piramīdas sargā varenā Sfinksas statuja, pati lielākā statuja pasaulē – 73 metrus gara, 20 metrus augsta un 19 metrus plata.
Ekonomikai svarīgais Asuānas aizsargdambis
No Kairas ar nakts vilcienu dodamies uz Asuānu (Aswan), kas ir saulainākā dienvidu pierobežas pilsēta ar Sudānu. Gandrīz 900 kilometru garais ceļa posms tiek veikts apmēram 13 stundās.
Sešus kilometrus no pilsētas atrodas Asuānas dambis – aizsprosts. Tā projekta attīstība aizsākās tālajā 1952. gadā, bet celtniecības darbi ar PSRS tehnisko un finansiālo atbalstu tikai 1960. gadā. Pilnībā aizsprosts pabeigts 1970. gadā. Tā garums ir 3830 metru, platums – 980 metru. Dambis ir ļoti nozīmīgs Ēģiptes ekonomikai, jo nodrošina lauksaimniecības zemju apūdeņošanu. Uz dambja izvietoti 12 ģeneratori, kas saražo aptuveni pusi no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Dambja būvniecības gaitā tika izveidots pasaulē lielākais mākslīgais ezers – rezervuārs, kas nosaukts viena no 1952. gada Ēģiptes revolūcijas līdera un otrā prezidenta Gāmala Abdela Nāsera (Gamal Abdel Nasser) vārdā. Ezers ir apmēram 69 kilometru garš un 35 kilometru plats tā platākajā vietā. Rezervuārā uz salas izvietots Fīlas templis (Philae temple).
Ar laivu pārceļamies uz El Nabatat salu, kas pazīstama arī kā Kičenera sala (Kitchener Island), lai aplūkotu Asuānas botānisko dārzu. Tā agrāk piederēja britu feldmaršalam un politiķim lordam Herbertam Kičeneram, kad viņš Ēģiptē kalpoja par ģenerālkonsulu. Lords Hičeners īsā laikā salu pārvērta par eksotisko koku, tai skaitā palmu, un augu paradīzi.
Vakarā uzsākam trīs diennaktis garu ceļojumu ar kruīza kuģi pa Nīlu uz Luksoru (Luxor). Šāds ceļojums esot pats ērtākais, lai apskatītu Ēģipti. Tūristu kuģis atgādina lielu peldošu viesnīcu. Nīla – upe, ko uzskata par garāko pasaulē, – savā tecējumā uz Vidusjūru šķērso septiņu valstu teritorijas, tās garums ir 6853 kilometri. Pa ceļam piestājam, lai apskatītu Komombo templi, krokodilu muzeju un Edfu templi.
Luksora – grandiozākais muzejs zem klajas debess
Senās Ēģiptes galvaspilsēta Luksora ir septītā lielākā valsts pilsēta. Nīla to sadala divās daļās – austrumkrasts ir apdzīvots, bet rietumkrastu sauc par mirušo pilsētu, jo tur atrodas tempļi un pazemes kapenes. Luksora ir iecienīts tūristu galamērķis. Apkārtnē atrodas vieni no lielākajiem arheoloģiskajiem atradumiem visā Ēģiptē, un to dēvē par grandiozāko muzeju zem klajas debess. Skatot Luksoras un Karnakas majestātiskos tempļus, no šī varenuma aizraujas elpa. Vislielāko apbrīnu izraisa Hatšepsutas (Hatshepsut) templis, kas izcirsts klintī par godu vienīgajai Ēģiptes faraonei. Ievērības cienīgs apskates objekts ir Karaļu ieleja (The Walley of the Kings), kas izvietojusies starp kalnu grēdām un ietver vairāk nekā 64 faraonu atdusas vietas (kapenes). Zināmākās no tām – Ramzesu dinastijai un Tutanhamonam. Laika gaitā kapenes izlaupītas, taču sniedz nojausmu par faraonu bagātību un diženumu. Karaļu ieleja iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Bet, lai to visu apjaustu, tas vienreiz katram jāredz paša acīm.
El Gouna – vieta atpūtai
Pēc bagātajiem iespaidiem veltām laiku arī atpūtai. El Gouna atrodas 25 kilometrus no Hurgadas, netālu no Sarkanās jūras. To var saukt arī par luksusa viesnīcu pilsētu ar nelielām privātām pludmalēm. El Gouna sastāv no saliņām, kas atdalītas ar kanāliem, ko savieno tilti. Šeit nav daudzstāvu viesnīcu. Pilsētas arhitektūrā mūsdienu elementi savijušies ar tradicionālo. Daudz izklaides iespēju – bāri, restorāni, naktsklubi, ūdenssporta veidu piedāvājums un plašs ekskursiju klāsts.
Brīnišķīga vieta tuksnešainajā zemē ir Hurgada. Apskatām Ēģiptē lielāko Aleksandrijas koptu pareizticīgo baznīcu un zivju tirgu. Baudām garšīgu maltīti zivju restorānā. Dzirdēts, ka Hurgada ir vissaulainākā vieta, jo saule ziemā spīdot deviņas stundas, bet vasarā vēl ilgāk. Sarkanajā jūrā izbaudām aizraujošu zemūdens ekskursiju ar «Sindbad» zemūdeni apmēram 20 metru dziļumā. Skatienam pavērās fantastiski koraļļu rifi un eksotisko zivju daudzveidība.
Pirms aizbraukšanas no saulainās Ēģiptes izmantojam piedāvājumu ar džipiem doties uz beduīnu ciematu tuksnesī, kur kāpjam arī kamieļu mugurā. Apmeklējam vietējo aptieku un tiekam iepazīstināti ar tuksneša augiem, ko beduīni izmanto medicīnā. Pēc tam ļaujamies aizraujošam braucienam pa tuksnesi ar kvadracikliem un bagijiem.
