«Nepirksim viņu dzīvības!» – ar šādu devīzi kopš aprīļa pa visu Latviju ceļo konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām informējošā izstāde.
«Nepirksim viņu dzīvības!» – ar šādu devīzi kopš aprīļa pa visu Latviju ceļo konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) informējošā izstāde. Kā «Ziņas» jau rakstīja, ekspozīcija jau otro nedēļu
ir apskatāma Jelgavā.
Šajā konvencijā iesaistījušās 157 pasaules valstis, tā pieņemta 1973. gadā, bet Latvija tai pievienojusies 1997. gadā. Šogad mūsu valstī ir sākts nopietns CITES ieviešanas projekts, kas tiek realizēts par Dānijas kompānijas «Scanagri Denmark» līdzekļiem.
Ko sargā CITES konvencija?
CITES konvencijas galvenais uzdevums ir ierobežot apdraudēto dzīvnieku un augu tirdzniecību, stāsta CITES ieviešanas projekta koordinatore Latvijā Laura Siliņa. Katrs tūrists, braucot mājās no eksotiskajām valstīm, cenšas atvest kādu suvenīru, nemaz neiedomājoties, ka šis zvērādas izstrādājums, koraļļa gabaliņš vai ziloņkaula izstrādājums ir iegūts, nogalinot dzīvnieku vai augu un tādējādi apdraudot visas sugas eksistenci. Vēl joprojām daudzi cilvēki ir gatavi maksāt lielas naudas summas par apģērbiem, apaviem un galantēriju, kas izgatavota no retu dzīvnieku, čūsku vai krokodilu ādas. Ne mazums dzirdēts par eksotisku mājdzīvnieku un augu kolekcionāriem – arī Latvijā pēdējos gados ir parādījušies reti kaktusi, kukaiņēdāji augi, mājas pērtiķīši un būrī iesprostoti retu sugu papagaiļi.
Legāli retos dzīvniekus un izstrādājumus no to ādas, ilkņiem vai kauliem nopirkt nevar, taču eksotisko valstu melnā tirgus darboņiem dzīvnieku aizsardzība nerūp. Daba joprojām tiek postīta, lai gan liela daļa CITES konvencijā ietverto apdraudēto īpatņu tiek konfiscēti valstu muitās un nogādāti zooloģiskajos dārzos vai dabas muzejos.
Kā «Ziņām» atzina L.Siliņa, CITES konvencijas mērķis ir radīt situāciju, kad pāri robežām nav iespējams pārvest retos dzīvniekus un izstrādājumus no tiem. Savukārt sabiedrības izglītošanas kampaņa liks cilvēkiem padomāt par to, ka, pērkot daudzas lietas, viņi netieši iesaistās reto dzīvnieku un augu iznīcināšanā. Tādējādi pastāv iespēja, ka pieprasījuma trūkums liks pārtraukt dabas postīšanu.
Situācija Latvijā
CITES projekta ietvaros notikušās muitnieku apmācības programmas Latvijā jau devušas pirmos rezultātus – Rīgas lidostā aizturētas retu krokodilu ādas, kas paredzētas izbāžņu izgatavošanai. Drīzumā uz Latvijas robežām muitniekiem būs pieejami arī visu CITES konvencijā ietverto dzīvnieku un augu apraksti un attēli, kā arī speciāla datorprogramma dzīvnieku atpazīšanai.
CITES konvencijā iekļauti arī daudzi Latvijā sastopamie dzīvnieki un augi: ūdrs, medicīnas dēle, melnais stārķis, dzērve, visi pūčveidīgie un piekūnveidīgie putni – ērgļi, piekūni, vanagi, klijas, lijas –, kā arī dažas Latvijā medījamu dzīvnieku sugas. Uz jautājumu, kam gan varētu interesēt šie Latvijas dzīvnieki, atbildēt iespējams ar vienkāršu piemēru – Vācijas ģerbonī redzams ērglis, un daudzu turīgu vāciešu sapnis ir iegūt savā īpašumā dzīvu ērgli vai vismaz šā putna izbāzni.
No Latvijas augiem CITES konvencijā ierakstīti visi orhideju dzimtas augi, kurus visvairāk noposta vietējie ziedu tirgoņi. Nākamreiz, kad vāzē liksiet naktsvijoli vai dzegužpirkstīti, lai jums prieku par trauslā ziediņa burvīgo smaržu aptumšo apziņa, ka esat palīdzējis iznīcināt retu sugu!
Ja dodaties uz ārzemēm, pārdomājiet labi, pirms pērkat sev nepatikšanas! Ja iegādāsieties lietas, kas izgatavotas no jebkura veida dzīvniekiem vai augiem, veicināsit to izzušanu. Tirdzniecībai aizliegtos dzīvniekus un priekšmetus no dabas izejvielām muitā var konfiscēt, bet jums piemērot naudas sodu vai pat apcietinājumu.
Izstādi «Nepirksim viņu dzīvības!» līdz 17. jūnijam vēl var apskatīt VID Zemgales reģionālās iestādes zālē Mātera ielā 57.
