6. maijā Saeimas vairākums ar 59 deputātu balsīm noraidīja PCTVL frakcijas likumprojektu par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju.
6. maijā Saeimas vairākums ar 59 deputātu balsīm noraidīja PCTVL frakcijas likumprojektu par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju. To atbalstīja tikai 20 PCTVL, Tautas saskaņas partijas un Sociālistiskās partijas deputātu, atturējās 9 Pirmās partijas pārstāvji un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Pirms četriem gadiem notika līdzīgs balsojums. Toreiz PCTVL priekšlikumu atbalstīja 15 deputātu, 25 balsoja pret un 52 atturējās. Tātad ratifikācijas pretinieku skaits Saeimā pēdējos četros gados palielinājies. Krievvalodīgo prese jau raksta, ka Latvija faktiski atsakoties no ratifikācijas. Tāds esot pirmais jaunās ES valsts “izgājiens” Eiropas tiesību jomā. No latviešu valodā iznākošās preses tikai “Latvijas Avīze” devusi balsojumam savu vērtējumu, akcentējot TB/LNNK galveno noraidošo argumentu: kamēr okupācijas sekas nebūs pārvarētas, ratifikācijai nebūt. Praktiski tas nozīmē, ka risinājums jāatliek uz nezināmu laiku. Bet varbūt šī konvencija tad vairs nebūs spēkā, varbūt tiks pieņemts jauns ES valstis saistošs minoritāšu tiesību dokuments. Ja taps ES konstitūcija, tās minoritāšu tiesību sadaļa, iespējams, orientēs uz šādu virzību. Nav izslēgts, ka tā prasīs no visām ES dalībvalstīm vēl lielāku piekāpību nacionālo minoritāšu tiesību jomā. Pirmām kārtām tas skars valsti, kas nav ratificējusi 1994. gada konvenciju.
Balsojums Konvenciju nenoraidīja, tikai atlika ratifikāciju, prasot rūpīgāk sagatavoties. Balsojuma pēkšņā izvirzīšana un ātrā apspriešana rādīja, ka tas notiek, “starp citu”, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas kontekstā. PCTVL centās parādīt, ka tieši tā viskonsekventāk aizstāvēs Latvijas etnisko minoritāšu tiesības ES sadraudzībā. Tāda pozīcija pievilina daudzu Latvijas pilsoņu simpātijas gan no vēsturiskajām, gan jaunajām minoritātēm. Uz to pašu cer “saskaņas” un sociālistu politiķi. Ar skaļo “nē” atbalstītāju pieplūdi cer panākt TB/LNNK. “Jaunais laiks”, Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība ar savu “nē” balsojumu diezin vai gūs daudz jaunus balsotājus 12. jūnija izvēlē. Šīs partijas saprot, ka ratifikācijai jānotiek. Šobrīd ietekmēja bailes, ka balsojot par viņi var pazaudēt savus nacionālistiski noskaņotos atbalstītājus. Balsojumu neapšaubāmi ietekmēja mazākumtautību izglītības reformas gaisotne. Paradoksāli, bet fakts – krievu skolu aizstāvēšanas štāba darbības nostiprinājušas ratifikācijas pretinieku pozīcijas. 6. maija balsojums Saeimā parādīja arī, ka deputātu emocijas vēl ir stiprākas par viņu viedokļa argumentāciju.
Saeimā šoreiz no labējā flanga esot īpaši akcentēta Latvijas negatavība tradicionālo vietvārdu, ielu nosaukumu un citu topogrāfisko zīmju izvietošanai sabiedrības informācijas nolūkā tajās vietās, kur dzīvo ievērojams daudzums nacionālām minoritātēm piederīgu personu. Taču konvencija to neprasa obligāti īstenot, bet tikai tad, ja ir “pietiekams iemesls” (ja to prasa vismaz 20% attiecīgās vietas iedzīvotāju, kas ir valsts pilsoņi un ilgi dzīvo konkrētajā vietā). Latvijā šāda vajadzība varētu rasties tikai Latgalē, kur ir daudz vietu nosaukumu krievu, dažkārt poļu, baltkrievu un lietuviešu valodā. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē varētu būt runa par dažām vietām Lietuvas un Igaunijas pierobežā. Rīgai kā valsts galvaspilsētai ir cits statuss. Konvencijas prasība nekādi nav attiecināma uz agrāko vācu nosaukumu lietošanas atjaunošanu, tā nedod arī nekādu iemeslu prasīt atjaunot padomju okupācijas laikā nodēvēto ielu nosaukumus. Esmu pārliecināts, ka konvenciju vēl šogad varētu ratificēt. 6. maija “priekšvēlēšanu balsojumam” nav izšķirošas un paliekošas nozīmes.
Saīsināti no www.politika.lv.
