Jelgavas sadraudzības pilsētas Šauļu sērijas noslēgumā «Ziņas» iepazīstina ar kaimiņvalsts tirdzniecības un rūpniecības palātas aktivitātēm, kā arī ar neausto materiālu fabriku, kas veiksmīgi pārorientējusies uz rietumu tirgu.
Jelgavas sadraudzības pilsētas Šauļu sērijas noslēgumā «Ziņas» iepazīstina ar kaimiņvalsts tirdzniecības un rūpniecības palātas aktivitātēm, kā arī ar neausto materiālu fabriku, kas veiksmīgi pārorientējusies uz rietumu tirgu.
Atšķirībā no Latvijas Lietuvā Tirdzniecības un rūpniecības palāta darbojas pēc atšķirīgas sistēmas. Proti, lielākajās pilsētās strādā piecas patstāvīgas un viena no otras neatkarīgas palātas. Darbības koordinācija notiek izveidotās palātu asociācijas ietvaros. Palātu darbu finansē valdība, bet vietējās pašvaldības nodrošina ar telpām.
Šauļu palātā, kas janvārī atzīmēja desmito pastāvēšanas gadadienu, pēc brīvprātības principiem iekļāvušies 200 biedri. 70 procentu no tiem pieder mazo un vidējo uzņēmumu kategorijai. Komercrakstura informācija un ārvalstu sadarbības piedāvājums ir galvenais, ko saviem biedriem piedāvā vadība. Tiesa, kā atzīst palātas direktors Rimunds Domarks (Rimundas Domarkas), pagaidām ar uzņēmējiem nav nodrošināta atgriezeniskā saikne un nav precīzas informācijas par to, cik gadījumos palātai izdevies veicināt sadarbību vai vietējo uzņēmumu attīstību. Nav arī precīzas informācijas par to, cik īsti uzņēmumu no reģistrētajiem veic reālu darbību. Šogad palāta iecerējusi situāciju noskaidrot un sākt ar tirgotāju reģistra izveidi.
Savukārt, lai veicinātu savu uzņēmēju produkcijas noietu un ieinteresētu ārvalstu investorus, ar ko Šauļi īpaši nevar lepoties (arī Lietuvā lielākā daļa investīciju nonāk galvaspilsētā un ostas pilsētās), palāta izdod ikgadējos uzņēmumu katalogus. Atzinīgi tiek vērtētas pašvaldības aktivitātes, apkopojot informāciju par uzņēmējdarbības iespējām pilsētā. Tiesa, investīciju efektivitāte pagaidām nav pietiekama. Šauļos līdz ar energoresursu cenu atšķirībām Eiropas tirgū prognozē Skandināvijas uzņēmumu ražošanas pārvietošanu uz Baltiju un tostarp Lietuvu.
R.Domarks domā, ka uzņēmējiem, jo sevišķi tiem, kas tikai nupat sākuši strādāt, pietrūkst sabiedriskās aktivitātes un sadarbības. Kooperācija būtu izdevīga radniecīgas nozares uzņēmumiem, kas tādējādi varētu pieņemt lielāka apjoma pasūtījumus. Līdzšinējā kooperācijas prakse nav bijusi bez sarežģījumiem. Gadījies piedzīvot, ka viens uzņēmums savu pasūtījumu izpilda laikā, bet otrs aizkavējas, taču ciest iznāk abiem, jo klientu blakusapstākļi neinteresē. «Tas, protams, ir risināms jautājums. Un tirgus nosacījumi tomēr piespiedīs visus ievērot galvenos nosacījumus – pasūtījuma termiņus un kvalitāti,» uzskata palātas direktors.
Šauļu Tirdzniecības un rūpniecības kamera arī izsniedz NVS tirgum domātus preču atbilstības sertifikātus un piešķir svītrkodus, atbilstoši Vācijas sistēmai novērtē arodskolu audzēkņu profesionālās apmācības līmeni.
