Vajadzīga savstarpēja uzticēšanās Šāds kooperatīvs apvieno visus zemniekus, kuri ražo, piemēram, ekoloģiski tīrus dārzeņus.
Vajadzīga savstarpēja uzticēšanās
Šāds kooperatīvs apvieno visus zemniekus, kuri ražo, piemēram, ekoloģiski tīrus dārzeņus. Kopražotāji ne tikai kopīgi pārdod saražoto, bet arī aktivizē pircējus, lai viņi izvēlētos tieši šos, veselīgos produktus. Kooperatīva pienākumos ietilpst arī tā biedru saražotās produkcijas pieņemšana, lai pārdotu to tirgū par iespējami augstāko cenu.
Savi pienākumi ir arī zemniekam viņš jau laikus informē kooperatīvu par gaidāmās ražas lielumu, ievēro visas kvalitātes prasības, piegādā izaudzēto ražu. Taču visa saražotā produkcija nebūt nav jāpiegādā kooperatīvam. Daļu ražotājs var pārdot gan tieši patērētājam, gan arī atsevišķiem veikaliem.
Katrā tirdznieciskā darījumā ir speciāli noteikumi. Puses uzņemas saistības, un tās ir abpusējas. Zemniekam ir jābūt drošam, ka viņa kooperatīvs tur vārdu, un kooperatīvam jābūt drošam, ka arī zemnieks izpildīs tās saistības, ko ir uzņēmies.
Veikals prasa, zemnieks – ved
Pircējs parasti ir vai nu pārtikas veikalu ķēde, vai arī liels veikals. Tas vēršas pie kooperatīva tirdzniecības pārstāvja un pasūta preci. Pārstāvis caurskata dokumentus, kuros zemnieki katru nedēļu ziņo par iespējamiem produkcijas piegādes apjomiem cik daudz produkcijas nākamajā nedēļā iespēs sašķirot, iesaiņot un piegādāt klientam. Tūliņ arī produkti tiek pasūtīti zemniekiem. Ja pasūtījums ir liels, tad produktus savāc no vairākiem ražotājiem. Šajā sistēmā atrodas vieta arī sīkzemniekiem, kas nelielās platībās audzē, piemēram, burkānus, jo kooperatīvs vienkopus pulcē kā lielas saimniecības, tā arī sīkas burkānu audzētājas saimniecības un tā spēj nodrošināt regulāras piegādes veikaliem un vairumtirdzniecībai.
Labo preci pazīst pēc maisiņa
Dārzeņi tiek glabāti katras atsevišķas zemnieku saimniecības noliktavā. Ja vairumtirdzniecības bāze kooperatīvam ir pasūtījusi, piemēram, 1000 kilogramu burkānu, tad var gadīties, ka tos bāzei piegādās desmit dažādi ražotāji. Zviedrijā viena kooperatīva zemnieki savus dārzeņus saiņo vienādos maisiņos un kartona kastēs. Tā pircēji ir droši, ka iegādājušies jau pazīstamo ekoloģiski tīro produkciju.
Zemniekam naudiņa bankā
Pēc tam, kad saražotā produkcija ir piegādāta klientam, zemnieks nosūta savu rēķinu kooperatīvam, norādot piegādātos apjomus. Pēc 20 dienām priekšsēdētājs ieskaita attiecīgo samaksu zemnieka bankas kontā neatkarīgi no tā, kad iepircējs samaksā par iegādāto preci. Kooperatīvs pēc tam nosūta klientiem kopīgu rēķinu par visu piegādāto produkcijas daudzumu. Visbriesmīgākajā gadījumā ja klients par to nesamaksā, zemnieks savu naudu tomēr saņem. Zaudējumus kopražotāji sadala savā starpā līdzīgi. Risks zaudēt vai iespēja tikt apkrāptam tiek sadalīta visiem vienlīdzīgi. Nevienam nav jācieš vientulībā.
Cik maksā līdzdalība?
Pirms kopražotājs uzsāk savas piegādes, viņam ir jāsamaksā vietējai apvienībai dalības maksa. Jo vairāk kapitāla nepieciešams ieguldīt kooperatīvā, jo lielāka ir dalības maksa. Ja tam pieder noliktavas un ēkas ar iekārtām ražas šķirošanai, tad nepieciešami lielāki investējumi. Taču dalības nauda nav jāsamaksā visa uzreiz. Pirmajā gadā var iemaksāt daļu, vēlāk procentus no katras pārdotās piegādes.
Kooperatīvam ir raksturīga atklātība. Katrs tā zemnieks var vienmēr pārbaudīt, par kādu cenu viņa piegādātās preces ir pārdotas un kāda nodeva par to iekasēta. Jo vairāk produkcijas zemnieks pārdod ar kooperatīva palīdzību, jo zemākas ir starpniecības izmaksas.
Labs padoms – zelta vērts
Kooperatīvs saviem biedriem piedāvā gan konsultācijas preču ražošanas intensifikācijas lietās, gan padomus mārketinga un kvalitātes jomā. Kopīgi ar konsultantu var rūpīgi izvērtēt, vai tirgū gaidāms sīpolu iztrūkums, vai galviņkāpostu pārprodukcija, kādas cenas dominē šodien un kādas būs tuvākā nākotnē.
Nav liela māksla saražot produkciju, ko nepērk. Tā sapūst noliktavās. Bet kooperatīva konsultanti māca, kā novērst dārzeņu bojājumus, skaidro, cik svarīga ir produkcijas kvalitāte. Zemnieki nāk pie atziņas, ka daudz labāk ir vispār nepiegādāt produkciju, ja tā ir slikta, nevis mānīties un kooperatīva pazīstamajos maisiņos iesaiņot puvušus kartupeļus. Vienreiz tādus nopircis, pircējs nekad vairs neņems rokās maisiņu ar šā kooperatīva firmas zīmi. Zemnieks būs kaitējis ne tikai sev, bet visam kooperatīvam. Tāpēc kooperatīva labā slava ir atkarīga no katra tā biedra.
Materiāls sagatavots Latvijas Zemnieku federācijā sadarbībā ar zviedru zemnieku organizāciju.
