Tikai dažas minūtes pirms «Ziņu» norunātās tikšanās ar zemnieku kooperatīva «Latraps» izpilddirektoru Edgaru Ružu viņš bija iepazinies ar ASV Lauksaimniecības departamenta ziņojumu par sojas ražas prognozēm.
Tikai dažas minūtes pirms «Ziņu» norunātās tikšanās ar zemnieku kooperatīva «Latraps» izpilddirektoru Edgaru Ružu viņš bija iepazinies ar ASV Lauksaimniecības departamenta ziņojumu par sojas ražas prognozēm. Tās šogad rādās bēdīgas. Taču šis apstāklis ir labvēlīgs rapšu audzētājiem, jo šīs kultūras cena pasaules tirgū strauji ceļas. Uzreiz pēc minētās prognozes publiskošanas rapša cena kāpusi par pieciem eiro tonnā, paredzams vēl tālāks cenas pieaugums. Latvijas zemniekiem tas ir izdevīgi.
Par zemnieku kooperācijas tēmu «Ziņas» rakstījušas vairākkārt. Diemžēl nedaudzajiem aprakstītajiem zemnieku kooperatīviem nebija īpaši jaušamu panākumu. Kopsaimniekošanas ideja pārsvarā zemniekos vieš, maigi sakot, atturību. Savukārt retajiem mēģinājumiem tomēr izveidot kooperatīvu vairumā gadījumu nebija gaidīto sekmju. Vaina meklējama dažādos neparedzētos apstākļos, pieredzes trūkumā vai organizatoriskās nepilnībās. Taču pirms pāris gadiem nodibinātā zemnieku kooperatīva «Latraps» pieredze, šķiet, beidzot var kļūt par pārliecinošu piemēru tam, ka, zemniekiem apvienojoties, iespējams nevis vilkt dzīvību, bet arī pelnīt.
Edgars Ruža jau deviņdesmito gadu sākumā strādāja par firmas BASF pārstāvi Latvijā, braukāja pa valsti, organizēja seminārus. Kopš 1992. gada, kad viņš darbojās firmā «Dobele Agra», par viņa iecienītāko tēmu kļuva rapsis. BASF ražo augu aizsardzības līdzekļus, turklāt lielā mērā tieši rapša plantācijām, tādēļ firma ir vienmēr bijusi tāda kā šīs kultūras aizgādne. Tāpēc ir saprotama Edgara Ružas konsekvence attiecībā uz rapsi un moderno lauksaimniecību vispār. Viņa iemīļotā frāze semināru noslēgumā gandrīz vienmēr bijusi: «Kamēr zemnieki nekooperēsies, tikmēr Latvijas lauksaimniecībai klāsies grūti.» Un, protams, vienmēr tika uzsvērts, cik perspektīvi ir pie mums audzēt rapsi.
«Aģitācija» atrada dzirdīgas ausis. Kādu reizi Jelgavas rajonā labi pazīstamais zemnieks Juris Cīrulis Edgaru Ružu uzaicināja uz savu domubiedru klubiņu un ierosināja: «Pietiek tukšus salmus kult, ķeramies pie darba! Pierādīsim ar’, ka mēs varam izveidot kooperatīvu un sakārtot graudu un rapša tirgu tā, lai tiešām zemniekiem tiktu reāls labums.»
2000. gada ziemas beigās 12 zemnieki pāris mēnešu pulcējās pa vakariem, sprieda un rēķināja, kā rīkoties, lai izveidotu stabilu kooperatīvu, kas pastāvētu, attīstītos un nenogrimtu. Jaunās ieceres autori nedrīkstēja pieļaut kļūdas un paviršības, jo bija nolēmuši spert platu soli, sākot perspektīvā ļoti nopietnu biznesu.
Veiksmīgu piemēru kooperatīvu veidošanā Latvijā maz, nebija īsti, no kā mācīties. Zemnieki pētīja Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, Francijas, arī ASV pieredzi. Pēc ilgstošām diskusijām un rēķināšanas 2000. gada 22. aprīlī tika nodibināts kooperatīvs.
Tā biedri savu galveno mērķi definēja šādi: organizēt biedru apgādi ar ražošanas izejvielām – sēklu, augu aizsardzības līdzekļiem un minerālmēsliem –, galveno vērību pievēršot rapsim, vienlaikus neaizmirstot arī graudaugus. Šīs kultūras nav nošķiramas, jo veido daļu no augu sekas, un nedrīkst rapsi izolēti pacelt kādā atsevišķā, augstākā «plauktiņā». Taču rapsis ir Latvijā perspektīvākā kultūra. Tas ir gandrīz vienīgais kultūraugs, kas arvien vairāk ienes stabilu valūtu. Diemžēl līdz šim mūsu zemnieku vidū tas nebija pietiekami iemantojis uzticību, tādēļ, domājot par kooperatīva izaugsmi nākotnē, «Latraps» dibinātāji par otru svarīgāko uzdevumu izvirzīja rapša popularizēšanu, pierādot un panākot, lai zemniekiem kļūtu izdevīgi to audzēt.
Kooperatīva svarīga funkcija ir zemnieku konsultācijas un viņu apgādes nodrošinājums, kā arī saražotās produkcijas pieņemšana, pirmapstrāde un tālāka realizācija. «Latraps» veidotāji uzskatīja, ka svarīgi to visu izdarīt bez starpniekiem. Tā kā šajā procesā Edgaram Ružam bija liela pieredze, kontakti un plašas zināšanas par rapša tirgu un tā darbības likumsakarībām pasaulē, tad jau kopš dibināšanas brīža «Latraps» gājis kalnup.
Pirmajā gadā «cieši savilktas jostas» režīmā kooperatīvā nebija neviena algota darbinieka. Vienīgi ražas laikā augustā uz trīs mēnešiem tika noalgots labs menedžeris un uz pusslodzi grāmatvedis: bija svarīgi perfekti organizēt rapša savākšanu un tālāku realizāciju, kā arī zemnieku apgādi rudens periodā. Pirmajā gadā tika realizētas 700 tonnas rapša. Kopš 2001. gada 1. janvāra kooperatīvs algo pirmo štata darbinieku – izpilddirektoru Edgaru Ružu.
Pagājušajā gadā visi kooperatīva biedri kopā izaudzēja jau vairāk nekā 4000 tonnu rapša. To realizēja pašu spēkiem, iztiekot bez starpniekiem. Līdz ar to tika parādīta rapša patiesā cena: kooperatīvs saviem biedriem varēja samaksāt 130 latu par tonnu plus pievienotās vērtības nodokli, lai gan valstī vidējā iepirkuma cena svārstījās starp 106 un 110 latiem. Tas pierādīja, ka kooperatīvā forma ir zemniekiem daudz izdevīgāka. Turklāt pērn no saviem biedriem iepirkts arī ap 7000 tonnu kviešu, no tiem lielākā daļa – eksportēta. Arī kviešiem «Latraps» varēja nodrošināt samērā labu cenu – vidēji 64 latus par tonnu. Par graudiem tika maksāts bez atskaitījumiem: faktiski iepirka tos kviešus, kurus bija izbrāķējuši citi Latvijas graudu pārstrādātāji; taču kooperatīvs tos iepirka pat par augstāku cenu un turklāt izdevīgi pārdeva uz ārzemēm. Eiropā tie ļoti labi patika! Latvijā par šiem kviešiem varēja dabūt varbūt labi ja 54 latus par tonnu…
Šogad ir laba raža, «Latraps» jau pieņēmis pāri par 9000 tonnām ražas. Vēl tiek plānots iepirkt ap 6000 tonnām – arī šogad par 130 latiem tonnā.
«Latraps» jau no paša sākuma nelielā daudzumā iepērk rapsi un graudus arī «no malas», lai gan lauvas tiesu (vismaz 95%) piegādā kooperatīva biedri. Nevienam netiek atteikts, taču biedriem samaksa vienmēr ir nedaudz augstāka. Tajā pašā laikā jebkurš zemnieks, kas atzīst un ir gatavs iesaistīties kopējo mērķu īstenošanā, var kļūt par kooperatīva biedru, jo «Latraps» ir atvērta tipa uzņēmums: pašlaik tajā ir jau vairāk nekā 170 biedru.
Kooperatīvs «Latraps» jau stabili ieņēmis nozīmīgu vietu vietējā rapša un labības tirgū. Protams, sākums nebija viegls, jo bija nepieciešami naudas resursi, ražošanas bāze. Privātajos uzņēmumos daudzos gadījumos veiksmīgu biznesa startu nodrošina Rietumu nauda, «Latraps» veidotāji «sameta pa latam»: biedriem tika noteikta 250 latu iestāšanās maksa. Tieši tā tika veidots kooperatīva pamatkapitāls. Tagad iestāšanās maksas vien jau veido brangu summu, kas tiek ieskaitīta pamatkapitālā. Ražošanas bāzi rasta iespēja par izdevīgiem noteikumiem iegādāties Elejā, ar atlikto maksājumu to nopērkot no «Jelgavas dzirnavām». Tas ļāva sākt strādāt ar apgrozījumu, veidojot kapitālu.
Runājot par nākotnes iecerēm, «Latraps» biedri tās dēvē nevis par sapņiem, bet gan par reālām prognozēm. Paredzēts, ka kooperatīva biedru skaits arī turpmāk augs, jo jau no pirmajiem brīžiem nolemts neieciklēties tikai šaurās pagasta robežās. Tātad drīz ar Elejas ražošanas bāzi vien kļūs par maz, tiks veidotas vēl piecas sešas citas… Jo pasaules tirgus analīze rapsim Latvijas zemkopībā paredz ļoti nozīmīgu lomu.
