Pagājušās Saeimas vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ieguva nepilnus 20 procentus balsu un 22 deputātu vietas. Šajās vēlēšanās «Latvijas faktu» augustā veiktā aptauja tai sola ievērojami zemāku rezultātu un lielu iespēju, ka nepilnus desmit gadus valdībā strādājusī partija paliks opozīcijā.
Lai gan Valsts prezidentam Valdim Zatleram pēc rosinājuma atlaist Saeimu tika pārmesti savtīgi nolūki, viņš šo nopietno soli pamatoja ar šaura personu loka patvaļu, netieši norādot uz Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš ietekmē valdības lēmumus. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka uz Ventspili aiziet divas līdz trīs reizes vairāk ES līdzekļu nekā uz citām lielajām pilsētām, turklāt nav noslēpums, ka A.Lembergam tuvi cilvēki regulāri piedalījās koalīcijas partiju sanāksmēs un spēja ietekmēt tās lēmumus par labu Ventspilij. Saeimas atlaišana nav kavējusi ZZS par premjera kandidātu atkal izvirzīt smagos finanšu noziegumos apsūdzēto A.Lembergu, kurš gan ir arī viens no populārākajiem šā amata kandidātiem iedzīvotāju aptaujās.Būtu balsojuši citādiVairāk nekā 50 gadījumos ZZS Saeimā nebalsoja kopā ar koalīcijas partneri «Vienotību», bet gan vienojās ar opozīcijas pārstāvjiem, tostarp par oligarhu apvienību dēvēto «Par labu Latviju», ko izveidoja Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Šādi, par spīti profesionāļu ieteikumiem un citām priekšrocībām, ZZS virzīja un panāca sava, iepriekš sabiedrībā nezināma tiesībsarga kandidāta iecelšanu amatā un nobloķēja krimināltiesību eksperta Andreja Judina apstiprināšanu amatā. Visbeidzot ZZS pasargāja A.Šleseru, kurš, kā noprotams no KNAB informācijas, saistīts ar vērienīgu kriminālprocesu par koruptīviem noziegumiem vairākos valsts uzņēmumos. ZZS balsojumā par A.Šlesera izdošanu kratīšanai atturējās, un tikai tad, kad V.Zatlers bija rosinājis atlaist Saeimu, partijas līderis Augusts Brigmanis pieļāva, ka partijai vajadzēja rīkoties citādi.Pensiju aizstāvjiZZS vairāk par citām partijām jau tradicionāli vēlētāju atbalstu cenšas gūt, solot nepieļaut pensiju samazināšanu un palielināt tās atbilstoši inflācijai. Īpaši sparīgi ZZS pensijas centās aizstāvēt, kad pēc Valsts prezidenta ierosinājuma atlaist Saeimu kļuva skaidrs, ka rudenī būs jaunas parlamenta vēlēšanas. Labklājības ministre Ilona Jurševska pretēji ekspertiem apgalvoja, ka pensiju indeksēšana nav pretrunā ar ilgtspējīga un sabalansēta budžeta veidošanu, taču no pašas ZZS rindām nākušais Valsts prezidents Andris Bērziņš solīja nepieļaut priekšvēlēšanu populismu un neatbalstīt lēmumus, kas negatīvi ietekmē budžeta konsolidāciju. Ienesīgos un ietekmīgos amatos savējieZZS pārvaldītajos valsts uzņēmumos 10. Saeimas darbības laikā tika nomainīta virkne amatpersonu. Tikai satiksmes ministra Ulda Auguļa pārraudzītajā nozarē vien vismaz 11 uzņēmumos nomainīti valdes locekļi. Konkursi rīkoti netika, jo, kā norādīja ministrs, likums to darīt neprasa. Šī partijas rīcība pat nodēvēta par ZZS astoņkāja veidošanu. NO ZZS priekšvēlēšanu programmasMums Saeimā un valdībā risināmi šādi galvenie uzdevumi: augot inflācijai, palielināt pensijas un sociālos pabalstus; pilnveidot un attīstīt valsts sociālā atbalsta sistēmu, rūpēties par ģimenēm ar bērniem; nodrošināt efektīvu bezmaksas neatliekamo palīdzību un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visos reģionos neatkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa; īstenot uzņēmējdarbībai un privātai iniciatīvai labvēlīgu valsts politiku; veidot uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru; Latvijas novadus, pilsētas un apdzīvotas vietas savienot ar kvalitatīviem autoceļiem; ES līmenī panākt godīgu konkurenci un līdztiesīgu tiešo maksājumu sistēmu Latvijas zemniekiem; nepieļaut nodokļu palielināšanu svarīgākajām precēm un produktiem – pārtikai, komunālajiem pakalpojumiem, transportam, grāmatām un medikamentiem; pilnveidot nodokļu iekasēšanas sistēmu un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru; izveidot apriņķu pašvaldības; piešķirt pašvaldībām likumprojektu iesniegšanas tiesības; ļaut pašvaldībām pašām lemt par ES finanšu līdzekļu izlietošanu; nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās; gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos; veidot Latviju par zaļāko valsti pasaulē, lai Latvijas daba un tās daudzveidība ir tās bagātība, nevis apgrūtinājums; pasargāt Latviju no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas; veidot aktīvu ārpolitiku, stiprinot valsts drošību un sadarbību ar citām valstīm, ciešāk integrējoties starptautiskās organizācijās; pastiprināt policijas un Zemessardzes sadarbību sabiedriskās kārtības uzturēšanā Latvijas laukos.
