Īpašu uzmanību pievēršot klimata pārmaiņām, kūlas un meža ugunsgrēkiem, Jelgavā norisinājās starptautiskas ugunsdzēsības mācības, kurās piedalījās ap pusotrs simts Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta, Valsts meža dienesta, Valsts vides dienesta un Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāvju.
Kvadricikli uzpildās ugunsgrēka vietā
Praktisko mācību scenārijs paredzēja, ka Jelgavas lidlauka teritorijā izceļas plašs sausās zāles, krūmāju un meža zemsedzes ugunsgrēks, kura dzēšanā jāiesaista apjomīgi ugunsdzēsēju glābēju, tehnikas un aprīkojuma resursi. VUGD pārstāve Viktorija Gribuste paskaidro, ka šajās mācībās pirmo reizi izmēģināti ar ES atbalstu iegādātie kvadricikli ar dzēšanas iekārtām. Mācību gaitā pie degošajām platībām tika izveidots mākslīgs ūdens rezervuārs, kur ugunsdzēsēji varēja ātri papildināt dzēšanai nepieciešamo ūdeni. “Ja nebūtu šāda rezervuāra, ūdens piegādē būtu jāiesaista vairākas autocisternas. Tas savukārt mazinātu spēkus, kas dežurē dzīvojamās zonas dzēšanai,” teica V.Gribuste.
Praktiskās mācības notika arī Pils salā, kur tika izspēlēts scenārijs, ka kūlas ugunsgrēks izceļas dabas liegumā, kurā nav iespējams iebraukt ar autocisternu. Ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradās ar laivām. Pavisam kopā mācībās bija iesaistītas piecpadsmit tehnikas vienības.
Lietuvieši palīgā atsteidzās pirmie
Pirms praktiskajām mācībām notika seminārs. VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis sarunā ar “Ziņām” teica, ka pērn Latvijā lielākajā mežu ugunsgrēkā Kurzemē pie Stikliem Lietuvas helikopters bija pirmais, kas ieradās palīgā. Turklāt lietuvieši maksu par palīdzību neprasīja, tikai par helikoptera degvielu. “Pērn lieli mežu ugunsgrēki bija arī Grieķijā, Portugālē un Zviedrijā, tādēļ ES valstu iespējas palīdzēt bija ierobežotas. Vienīgie, kas piedāvāja palīdzību, bija kāda vācu privātfirma, taču tā pieprasīja samaksu – 90 tūkstoši eiro par diennakti. No šīs palīdzības nācās atteikties. Piesaistījām helikopteru no Baltkrievijas, ar ko mums ir divpusējs palīdzības līgums,” stāsta M. Baltmanis. Šogad meža ugunsgrēka dzēšanā Lietuvā bijuši iesaistīti Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Tur sadarbību nosaka atsevišķs NATO regulējums.
VUGD operatīvās vadības pārstāvis Agris Šūmanis, kas seminārā informēja par lielākajiem kūlas un meža ugunsgrēkiem 2018. gadā, minēja gadījumu Rīgas nomalē, Rumbulā, kur kūlas ugunsgrēks pārņēma autoservisa teritoriju un sadega divdesmit tur esošās automašīnas. Kūlas ugunsgrēkos eksperimentāli veiksmīgi izmantots no lauksaimniecības tehnikas aizgūts miglotājs, kas, taupīgi tērējot ūdeni, uguni apstādina un dzēš ar spēcīgu mitra gaisa plūsmu.
Patiesībā vasara nebija auksta
Par klimata pārmaiņām saistībā ar ugunsdzēsību seminārā runāja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra analītiķe Dace Gaile. Viņa aktualizēja to, ka līdz ar globālo sasilšanu mainās arī nokrišņi un ir konstatējamas citas dabas novirzes. 2019. gada novērojām lielas temperatūras svārstības starp mēnešiem. “Lai gan jūnijs bija ļoti karsts, nereti cilvēki runā, ka šogad tādas īstas vasaras nav bijis. Vairāk atmiņā paliek jūlijs, kas Latvijā bija aukstākais 21. gadsimtā,” teica D.Gaile.
