Ir agrs un tumšs novembra otrdienas rīts, ielās tikpat kā neviena gājēja un autobraucēja. Taču uz Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas vecās ēkas Mātera ielā lieveņa, slēpdamies no lietus, cits pie cita spiežas jaunieši ar čemodāniem un somām rokās. Tie ir divu Jelgavas skolu – Spīdolas Valsts ģimnāzijas un Valsts ģimnāzijas – un Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kuri gatavojas ceļam uz Eiropas Parlamentu (EP) Strasbūrā, Francijā. Viņi, piedaloties konkursā “Euroscola” un vēl iepriekšējā mācību gadā izzinot Eiropas Savienības (ES) un EP darbību, ir nopelnījuši iespēju viesoties EP Strasbūrā un iejusties EP deputātu ādā. Veselu dienu jaunieši pavadīja, debatējot un noslēgumā balsojot par kolēģu piedāvātājiem risinājumiem.
Izzina Eiropas Savienību
Ceļā uz Strasbūru ar autobusu devās 24 jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem un divas viņu skolotājas – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību pedagoģe Inese Koha un Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotāja Aija Prokopova, kura māca vēsturi, filozofiju, politiku un tiesības. Lai piedalītos “Euroscola” konkursā, skolas aicinātas iesaistīties EP Vēstnieku skolu programmā 9.–12. klašu audzēkņiem. Jau ceturto mācību gadu, kopš Latvijā darbojas EP Vēstnieku skolu programma, skolotāji un skolēni brīvprātīgi izglīto un iesaista vienaudžus un sabiedrību diskusijās par Latvijai būtiskiem ES jautājumiem, vairo zināšanas, mazina aizspriedumus un pilnveido jauniešu pilsonisko kompetenci, stiprinot eiropeisko identitāti.
Šis ir jau 30. gads, kopš darbojas “Euroscola”. Konkursa misija ir sniegt iespēju jauniešiem no dažādām ES valstīm pieredzēt, kā tiek pieņemti ES lēmumi, pašiem imitējot EP darbību. Katru gadu notiek ap 20 “Euroscola” sesiju, ik gadu piesaistot apmēram desmit tūkstošus jauniešu. 7. novembra sesijā piedalījās 522 skolēni no 22 valstīm, viņus pavadīja 44 skolotāji.
Latvijā EP Vēstnieku skolu kustībā iesaistījušās vairāk nekā 70 izglītības iestāžu, tostarp Zemgalē četras – trīs jau pieminētās un vēl Bauskas Valsts ģimnāzija. Šīs skolas mērķis ir pilnveidot jauniešu izpratni par ES, integrējot viņus formālajā un neformālajā mācību procesā; stiprināt apziņu par sevi kā nozīmīgu Eiropas sabiedrības daļu un motivēt īstenot pilsonisko līdzdalību. EP Vēstnieku skolas veido pastāvīgi augošu skolu tīklu, kurā sadarbojas skolēni, skolotāji, dažādu jomu eksperti un EP deputāti. Tiek īstenoti informatīvi, izglītojoši un radoši pasākumi (atklātās stundas, konkursi, izstādes, diskusijas un tamlīdzīgi), lai stiprinātu izpratni par Eiropas parlamentāro demokrātiju un ikviena lomu tajā. Piemēram, iepriekšējā mācību gadā nozīmīgs uzdevums bija jauniešu aktivitātes veicināšana EP vēlēšanās 2019. gada 25. maijā.
EP Vēstnieku skolu pedagogi organizē atklātās stundas par ES aktualitātēm, aicinot ciemos gan citu skolu kolēģus, gan vietējo sabiedrību. Jaunieši izstrādā nodarbības par ES mazāko klašu skolēniem, mācoties uzņemties atbildību, izkopjot uzstāšanās prasmes un novērtējot pedagogu ikdienas darbu. Tāpat jaunieši veido digitālus vēstījumus, organizē aktivitātes skolā vai vietējā kopienā, lai izglītotu, ieinteresētu, ieklausītos un mudinātu līdzdarboties. Sarunās ar EP deputātiem jaunieši konsultē deputātus par tēmām, kas skar jauniešu intereses, pirms tam aptaujājot vienaudžus, analizējot iegūtos datus un izstrādājot infografikas. Ikvienā EP Vēstnieku skolā 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. Mācību procesā tiek izmantoti mūsdienīgi materiāli un interaktīvas metodes, Vēstnieku skolu skolotāji dalās pašu radītos mācību materiālos. Pedagogi un jaunieši regulāri tiekas ar ekspertiem, kas iedvesmo domāt un darīt, kā arī piedalās izglītojošās vizītēs Briselē un Strasbūrā.
Pieņem lēmumus
Visi 522 jaunieši, kas 7. novembrī apmeklēja EP Strasbūrā, sešās komitejās diskutēja par tādām tēmām kā vide un atjaunojamie enerģijas resursi, drošība un cilvēktiesības, alkohola un narkotiku lietošana jauniešu vidū, Eiropas nākotne, migrācija un integrācija, jauniešu bezdarbs. Noslēgumā pieņemtie lēmumi tika prezentēti arī pārējiem un gluži kā īstajā EP katrs ar savu balsi varēja tos atbalstīt, noraidīt vai balsojumā atturēties.
Piemēram, vides komiteja, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, rosināja ieguldīt līdzekļus videi draudzīgākā sabiedriskajā transportā un pat piedāvāja samazināt biļešu cenas vai vispār tās atcelt, lai rosinātu cilvēkus izmantot sabiedrisko, nevis privāto transportu. Tāpat šī komiteja piedāvāja mazināt plastmasas izmantošanu un tā vietā, lai celtu jaunas ēkas, renovēt vecās. Lai arī citiem “deputātiem” radās jautājumi, kopumā idejas tika atbalstītas.
Runājot par drošību un cilvēktiesībām, komitejas pārstāvis minēja nepieciešamību izglītot sabiedrību par datu publicēšanu internetā un riskiem, kas pastāv, lietojot internetu. Šīs idejas gan līdz galam nepārliecināja, un vairums balsojumā vai nu atturējās, vai balsoja pret. Tās bija vienīgās, ko jaunieši neatbalstīja.
Prezentējot priekšlikumus attiecībā uz alkohola un narkotiku lietošanu jauniešu vidū, jaunieši nāca ar piedāvājumu vājākās narkotikas, kā marihuānu, ne vien legalizēt, bet arī atļaut lietot no 16 gadu vecuma. Tajā pašā laikā tika izteikts priekšlikums skolās stāstīt par narkotiku kaitīgumu un to ietekmi uz veselību ilgtermiņā. Savukārt tiem, kam izveidojusies atkarība, piedāvāt psiholoģisku un medicīnisku palīdzību, lai pēc nostāšanās uz kājām cilvēks būtu spējīgs dot sabiedrībai labumu.
Komiteja, kurā tika apspriesta Eiropas nākotne, piedāvāja balsošanas tiesības piešķirt jau no 16 gadu vecuma. “Dažādām vecuma grupām ir dažādas vajadzības. Mums ir svarīgi, lai arī jaunieši būtu pārstāvēti Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā,” sacīja spīkere. Tāpat jaunieši uzskata, ka nepieciešams pilsoņus vairāk iesaistīt likumu izstrādē un izveidot vienotu izglītības sistēmu visā ES. “Vairumu ekonomisko un sociālo kvalitāšu ietekmē dažādie valstu piedāvātie izglītības līmeņi,” uzsver jauniete.
Prezentējot priekšlikumus par migrāciju, daudz tika runāts par maksimālu migrantu bērnu pasargāšanu no psiholoģiskām un emocionālām traumām. Tika uzsvērta nepieciešamība migrantu jaunajai paaudzei nodrošināt iespēju turpināt izglītoties, taču arī izvirzīta prasība migrantiem apgūt valsts valodu.
Runājot par jauniešu nodarbinātību, tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt iespēju ņemt studiju aizņēmumu, ko varētu sākt atdot tad, kad jaunietis ir ieguvis stabilu darbu. Jelgavniece Simona Strīķe gan izteica piezīmi, ka ir valstis, kurās šāda sistēma jau pastāv.
Jaunieši arī varēja piedalīties konkursā “Eurogame”. Tā ir spēle, kurā jāatbild uz dažādiem jautājumiem, taču, tā kā katrs no jautājumiem uzdots citā valodā, jaunieši ir mudināti sarunāties ar skolēniem no dažādām dalībvalstīm, lai izveidotu komandu.
Veicina politisko aktivitāti
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas pedagoģei I.Kohai sācies otrais mācību gads, kopš viņa iesaistījusies EP Vēstnieku skolu programmā, kaut skola tajā piedalījusies jau iepriekš. Lai nopelnītu iespēju doties uz Strasbūru, kopā ar skolēniem iepriekšējā mācību gadā raženi strādāts. Skolēni gatavoja prezentācijas un vadīja stundas par ES, pētīja ES dalībvalstis, organizēja viktorīnu, veidoja spēles, puzles, bija arī 8. marta pasākums, veltīts sieviešu tiesībām. Tā kā daudzi I.Kohas audzēkņi pavasarī jau bija pilngadīgi, viņiem sevišķi aktuāls bija jautājums, par ko balsot EP vēlēšanās. Kopā analizētas partijas, to līderi – solītais un paveiktais. Jaunieši apsprieda arī brīvības un demokrātijas jēdzienus, kā tos Eiropā īstenot.
Tāpat jaunieši veidoja anketas, aptaujāja skolasbiedrus, un galā tapa infografikas. Piemēram, apkopojot anketu datus, jaunie EP vēstnieki izveidoja savas skolas audzēkņa portretu, kurš uzrādīja, kādu zīmolu apģērbu un apavus “spīdolieši” izvēlas. Mācoties par ES un EP, tika iesaistīti arī citi mācību priekšmeti – uzsverot klimata pārmaiņas un ekoloģijas tēmu, vizuālajā mākslā tapa zīmējumi par zaļu Latviju, savukārt angļu valodas stundā ar EP klausītāji tika iepazīstināti attiecīgajā svešvalodā.
“Pa gadu esmu sapratusi, ka “Euroscola” audzina jaunos politiķus un EP deputātus. Nav teikts, ka visi jaunieši simtprocentīgi kļūs par EP deputātiem, varbūt no vienas grupas neviens nekļūs, bet no kādas citas šo ceļu aizies pat vairāki, taču projekts motivē skolēnus būt politiski aktīviem. Ja jaunietis nekļūs par deputātu, viņš noteikti piedalīsies EP vēlēšanās, kas Latvijā ir ārkārtīgi būtiski,” vērtē I.Koha, piebilstot – tikt izraudzītiem pārstāvēt Latviju Strasbūrā visai grupai bijis liels gods. Viņu pašu iedvesmo EP Vēstnieku skolu programmas pasākumi, kas vienmēr esot pārdomāti.
“Balsot ir katra pienākums”
Īpaši aktīvas ES izzināšanā iepriekšējā mācību gadā bija “spīdolietes” vienpadsmitklasnieces Aija Sjanīte un Keita Krūmiņa, kuras I.Koha nodomājusi iesaistīt programmas aktivitātēs arī šajā mācību gadā. “Esam guvušas pieredzi, iepazinušas jaunus cilvēkus. Sadarbojāmies ar dažādu Latvijas pilsētu skolu audzēkņiem, līdz ar to esam ieguvušas arī jaunus kontaktus. Noteikti esam nostiprinājušas zināšanas, kā strādā EP, ir raisījusies interese par EP,” stāsta meitenes. Par vērtīgu pieredzi viņas sauc iespēju tikties ar politiķiem Robertu Zīli un Krišjāni Kariņu un citiem Latvijā pazīstamiem cilvēkiem.
Aija un Keita arī aicina būt politiski aktīviem un doties uz vēlēšanām. “Tas ir katra pienākums. Ja cilvēkam šķiet, ka viņa balsij nav nozīmes, tā nav. Jo vairāk cilvēku domās, ka viņa balss neko nemaina, jo mazāka iespēja, ka varēsim kaut ko mainīt. Lai arī Latvijai EP ir tikai astoņas vietas, mēs tāpat kopā varam ietekmēt procesus.” Aija pieļauj, ka savu nākotni varētu saistīt ar politiku, savukārt Keita nolēmusi studēt medicīnu un politiku atstāt hobija līmenī.
Savukārt Ievai Pētersonei, kura mācās 11. klasē un apsver studēt sabiedriskās attiecības vai politiku, vērtīgākais ieguvums no brauciena uz Strasbūru šķiet debatēšanas prasmes, kas spodrinātas diskusijās ar dažādu valstu pārstāvjiem.
“Eiropas nākotne ir arī Latvijas nākotne”
EP Vēstnieku skolu programmā jau ceturto gadu piedalās arī Dobeles Valsts ģimnāzija. “Skolēniem tā pirmkārt ir pieredze – viņi mācās plānot, mācās mācīties, apgūst, kā noorganizēt pasākumu savas skolas mērogā vai citā skolā. Jaunieši paši sazinās, noskaidro, vai un kad drīkst – skolotājs šajā gadījumā tikai parāda ceļu. Skolēni brauciena laikā ļoti daudz ko ir redzējuši un arī mācījušies izdzīvošanas prasmes,” teic A.Prokopova, kura EP Vēstnieku skolu kustībā darbojas jau ceturto gadu. Viņa stāsta, ka dalība projektā sniedz iespēju būt notikumu centrā, daudz mācīties un pilnveidoties. Turklāt gadu gaitā arī nostiprinājušies kontakti ar citām EP Vēstnieku skolu programmas izglītības iestādēm un pedagogiem.
Uz Strasbūru devās arī Dobeles Valsts ģimnāzijas divpadsmitklasnieks Kristaps Ridus. Viņam gatavošanās ceļš līdz EP bijis garš – papildinātas zināšanas par ES, vadītas stundas par ES tēmām skolasbiedriem un arī Dobeles 1. vidusskolas audzēkņiem. “Šī ir iespēja uzzināt daudz jauna par dažādām kultūrām. Visiem tas bija izaicinājums pārbaudīt savas angļu valodas un komunikācijas spējas, izvēlēties tēmu, par kuru būs ko pateikt,” spriež Kristaps.
Kristaps izvēlējās debatēt par Eiropas nākotni. Jaunietis ir pilngadīgs un šopavasar piedalījās savās pirmajās EP vēlēšanās. “Eiropas nākotne ir arī Latvijas nākotne. Visus radiniekus mudināju doties balsot, lai kā negribas. Tas tiešām ir ļoti svarīgi,” saka Kristaps, piebilstot, ka vēlēšanu laikā jābūt arī kritiskam, vērtējot pieejamo informāciju. Pats gan drīzāk nākotni saista ar programmēšanu, politikā, viņaprāt, ir pārāk daudz stresa un atbildības.
“Varēju uz savas ādas izbaudīt, kā notiek EP procesi, un simboliski būt šajā vietā, satikties ar jauniešiem no daudzām valstīm un iepazīt Eiropu caur jauniešiem un politiku,” par braucienu stāsta Dobeles Valsts ģimnāzijas desmitklasnieks Kristers Vaits, kurš Strasbūrā tika pie vārda, piesakot savas komitejas spīkeri. Viņš darbojās grupā, kas apskatīja migrācijas jautājumus. “Man ļoti patīk runāt ar cilvēkiem, uzstāties, pārvarēt sevi, loģiski domāt, analizēt, veidot savu un citu nākotni,” teic Kristers, kurš uzskata – uz vēlēšanām noteikti ir jāiet. “Es arī esmu no tiem, kas nākotni veido caur vēlēšanām. Ja man ir ietekme, lai cik maza, kāpēc gan to neizmantot?” tā jaunietis.
Tie paši jautājumi, citas atbildes
Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece spriež – dalība EP Vēstnieku skolu programmā jau ceturto gadu skolas jauniešiem dod plašāku redzējumu, iespēju praktiski darboties, izzināt, sniedz jaunas prasmes un iemaņas. “Notiek dažādas tikšanās, simulācijas spēles, jauniešiem ir iespēja darboties, paust, aizstāvēt un popularizēt savu viedokli,” vērtē direktore, piebilstot, ka vairāki audzēkņi ir politiski aktīvi un savu nākotni varētu izvēlēties saistīt ar politiku. To veicina arī skolas politikas klubs, kuram ir jau senas tradīcijas. Skola nesen saņēmusi apstiprinājumu “Erasmus” projektam, kas vērsts uz jauniešu politiskās aktivitātes veicināšanu.
Skolas politikas kluba dalībnieki arī bija tie, kas Valsts ģimnāziju pārstāvēja Strasbūrā. Devītklasnieks Kaspars Zborovskis atzīst – tagad labāk izprot EP darbu. Debatēs bijis grūti vienoties, jo katrā valstī ir cita situācija: kas vienā aktuāls, citā tāds nav. Jaunietis teic – “Euroscola” konkurss un brauciens uz Strasbūru stiprinājis latvisko sajūtu, un tagad viņš Latviju novērtē vairāk.
Savukārt desmitklasnieces Simonas brauciens uz Strasbūru vainagojies jauniem draugiem. “Iepazīstot citas kultūras, saprotam, ka mūsu skatpunkti ir dažādi – citās valstīs varam uzdot tos pašus jautājumus, bet saņemt atšķirīgas atbildes,” viņa secinājusi.
Bet Rolands Račinskis spriež: “Atšķirībā no īstā parlamenta mums nav pietiekamas dzīves pieredzes. Saprotu, ka uz pasākumu no visas Eiropas sabraukuši gudri cilvēki, kuri te arī gribēja būt, taču mums ir ļoti limitēts pasaules skatījums. Mēs vairāk redzam to, ko gribētu redzēt, nevis reālo situāciju. Tāpēc man šķiet – jauniešu parlaments ir ļoti laba ideja, bet cik efektīva? Kad tika apspriesta ideja, kas uz mums attiecas tieši – alkoholisms un narkotikas jauniešu vidū – , varēja redzēt, ka mums tas bija ļoti aktuāli.”
Jelgavas Valsts ģimnāzijas jaunieši atzīst, ka brauciena laikā saliedējušies. Kaspars piemetina – tagad viņš labi saprot tos deputātus, kuri medijos un internetā bildēs piefiksēti snaužam. Debates un lēmumu pieņemšana izsūc spēkus, teic jaunietis. Kaspars un Simona spriež – iespējams, savu nākotni varētu saistīt ar šovbiznesu un politiku vienlaikus, veidojot izklaidējošu politisku raidījumu.
No trim Baltijas valstīm šajā “Euroscola” braucienā piedalījās arī lietuviešu jaunieši un viņu skolotājas. Regina Baroniene, Sandrija Donskiene un Daļa Zibaliene Strasbūrā bija ieradušās kopā ar 24 jauniešiem no Klaipēdas un Krētingas. Pedagoģes vērtē, ka pasākums dienas garumā bijis ne tikai vērtīgs, bet arī emocijām bagāts. “Redzams, ka jaunieši ir strādājuši, mācījušies un viņiem tie jautājumi rūp,” vērojot jaunos parlamentāriešus, teic skolotājas. “Mūsu jauniešiem tā ir bagāta pieredze, kas sniedz perspektīvu, brīvību. Tā ir iespēja pārkāpt sev pāri, lai komunicētu ar citu valstu vienaudžiem. Ja jaunietis bijis šeit, piedalījies diskusijās, viņš kļuvis drošāks. Mani bērni atzina, ka tagad nekā nebaidās – viņi ir pārvarējuši sevī šo kompleksu,” atklāj S.Donskiene.
“Mums ir vajadzīgas jauniešu svaigās idejas un kriticisms”
Strasbūras rīta sesijā interneta konferences veidā jauniešiem bija iespēja uzdot savus jautājumus EP viceprezidentam Dimitrijam Papadimulim (Dimitrios Papadimoulis). Lai arī sākumā bikli pacēlās vien retā roka, drīz gribētāju uzdot savu jautājumu netrūka.
Pirmajai laimējās Nīderlandes pārstāvei, kura interesējās, kādu viceprezidents saskata ES nākotni. “Esmu stipri proeiropeisks un ES vēlos redzēt daudz vienotāku. Vairāk jāstrādā pie klimata pārmaiņu novēršanas. Jāveicina demokrātija ne tikai ES iekšienē, bet arī ārpusē. Jāatbalsta dzīves un dzimumu līdztiesība, cienot dažādību. Jācīnās par caurspīdīgumu un taisnīgumu. Lai to sasniegtu, mums jādara vairāk, jāinvestē mūsu galvenajās interesēs. Vairāk naudas jāiegulda jaunajā paaudzē – darbavietās, izglītībā, “Erasmus+” projektos… Jāmazina arvien augošā sprauga starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Jāveido labāka Eiropa, balstīta demokrātijā,” tā D.Papadimulis.
Savukārt Francijas pārstāvi interesēja, vai Lielbritānijas izstāšanās no ES pēdējai nesīs pozitīvas vai negatīvas sekas. “Lai gan jāciena cilvēku demokrātiskā ceļā veiktā izvēle, “Brexit” ir slikts lēmums abām pusēm – gan Lielbritānijai, gan ES. Tagad prioritāte ir starp Lielbritāniju un ES panākt vienošanos, kas stāsies spēkā “Brexit” gadījumā. Vairums cilvēku, kas pieņēma lēmumu balsot par Lielbritānijas izstāšanos no ES, to bija balstījuši ilūzijās, viltus ziņās un populistiskā propagandā.”
“Vai otrs referendums attiecībā uz Lielbritānijas izstāšanos no ES būtu nedemokrātisks?” jautāja puisis no Kipras. “Otrs referendums ir atkarīgs tikai no britu iekšpolitikas. Mēs to nevaram uzspiest,” sacīja D.Papadimulis. Viņš arī neuzskata, ka citas valstis gribētu sekot Lielbritānijas piemēram, jo tas paredz daudz izaicinājumu un negatīvu seku.
Savukārt Filipu no Slovēnijas interesēja, kāpēc populisms ir negatīva parādība. “Populisms ir slikts, jo bāzēts uz viltus ziņām. Dažās valstīs tās ir ļoti izplatītas. Ir cilvēki, kas sevi prezentē kā demokrātus, kaut grib kaitēt ES. Vienīgais veids, kā vairot drošību, ir apvienot tos spēkus, kas atbalsta cilvēka tiesības uz drošību. Šobrīd problēma ir populāru, bet ne populistisku spēku trūkums, kas balstīti uz argumentiem un demokrātiju, nevis viltus ziņās, naidā un populismā.”
Kā cīnīties ar viltus ziņām, vēlējās noskaidrot Viktors no Francijas. “Viltus ziņas un personas datu publicēšana internetā ir drauds demokrātijai. Pēdējās ASV prezidenta vēlēšanās vairums sociālo mediju publicēto ziņu bija viltus. Lai sevi pasargātu, ES jāstrādā vairāk un jābūt vienotākai. Tikai vienoti spēsim cīnīties pret propagandas un viltus ziņu iejaukšanos mūsu politikā. Taču ir kāds liels trūkums – visi interneta milži pieder citām valstīm citos kontinentos: ASV, Ķīnai, Krievijai. Mums ir jāiegulda vairāk ne tikai likumu izstrādāšanā, bet arī jaunās tehnoloģijās Eiropas mērogā.”
Savukārt Nils no Spānijas noraizējies, ka mūsdienās visa centrā ir personīgās peļņas gūšana, tai skaitā no naftas produktiem, un ka dažu cilvēku intereses nostājas sabiedrības interešu vietā. Vai arī viceprezidents to saskata kā problēmu? “Straujās klimata pārmaiņas parāda, ka mums ir jāmaina veids, kā ražojam. Tāpēc pirmajā vietā jāliek vairākuma vajadzības, nevis daži uzņēmēji. ES un EP ir vadošā loma dažos pozitīvos sasniegumos, kā Parīzes līgums. Bet tam ir arī šķēršļi – piemēram, Trampa administrācijas lēmums atlikt parakstu un cīnīties pret līgumu. Mums ir jādara vairāk, un esmu laimīgs, ka šajās pūlēs jaunā paaudze ir pirmajās rindās. Šo kustību sāka slavenā zviedriete Grēta Tūnberga, un tagad uz mums ir spēcīgs spiediens. Piederu tai politiskās sistēmas daļai, kas aktualizē nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām. Laika nav daudz. Ja gribam, lai jūsu, jūsu bērnu un mazbērnu dzīves kvalitāte būtu laba, tuvākajos desmit gados ir jārīkojas strauji. Pēc tam būs daudz par vēlu.” D.Papadimulis norāda, ka iespējamā klimata krīze izraisīs ekonomisko un arī demokrātijas krīzi, tāpēc ir jārīkojas, lai tā neiestātos.
Jelgavnieks Kaspars, kurš darbojās komisijā, kas apsprieda alkohola un narkotiku lietošanu jauniešu vidū, vēlējās uzzināt viceprezidenta domas par marihuānas legalizēšanu. Viceprezidentam gan šajā ziņā nav personīgās pieredzes, jo savā dzīvē nav izsmēķējis pat cigareti. Viņš norādīja, ka katrā valstī ir dažādi uzskati un ES nav vienota viedokļa. Politiķiem šajā jautājumā būtu jāuzklausa zinātnieku viedoklis.
Savukārt Polijas pārstāvi interesēja, vai atkarība no narkotikām, alkohola un cigaretēm ir problēma jauniešu vidū. Uz to viceprezidents norādīja, ka tā ir visu paaudžu problēma, kas negatīvi ietekmē sabiedrības veselību. Viņa uzskats – vairāk jāiegulda izglītībā, lai cilvēki būtu veselāki un laimīgāki bez atkarības vielām.
Jauniešus interesēja vēl dažādi jautājumi – gan attiecināmi uz ES kopumā, gan konkrētām valstīm. Piemēram, taujāts par ES armijas spēku stiprināšanu, viceprezidents uzskata, ka tai nevajadzētu būt prioritātei. Viņaprāt, vairāk jāiegulda miera uzturēšanā un ES saliedētības stiprināšanā. Savukārt par bēgļu jautājumu viņš teic – ES valstīm ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un nav godīgi pret citām dalībvalstīm atteikties uzņemt bēgļus savā zemē un tajā pašā laikā lūgt naudu, piemēram, lauksaimnieku atbalstam.
D.Papadimulis arī piekrīt, ka EP jāienāk gados jauniem cilvēkiem. “Mums ir vajadzīgas jūsu svaigās idejas, jūsu kriticisms. Jaunajā parlamentā vairāk nekā 60 procenti deputātu ievēlēti pirmo reizi. Starp tiem daudzi ir jaunāki par 30 un 40 gadiem. Katrai paaudzei ir vienādas tiesības piedalīties politikā,” tā EP viceprezidents, minot, ka viņa valstī Grieķijā pašvaldību un nacionālajās vēlēšanās var piedalīties no 17 gadu vecuma, savukārt Austrijā – no 16.
