Izlasīju abus avīzē publicētos rakstus, kas skar dārzkopības sabiedrību «Ziedonis». Gaita Grūtupa rakstu «Dzeguzes balss dārgāka par āboliem un zaptēm» uzskatu par objektīvu (viņš acīmredzot visu redzēja dabā), bet, izlasot Vizmas Šķiņķes vēstuli «Muļķība svarīgāka par zināšanām?», nevarēju palikt vienaldzīga – tad jau jebkurš var nomelnot jebkuru un pārvērst avīzi par tenku lapeli.Pazīstu Andri Bērziņu, jo kopā ar viņu strādāju Lauksaimniecības fakultātē 35 gadus un esam arī dārza kaimiņi. A.Bērziņš ir cienījams profesors, un šis raksts nekādi nemainīs kolēģu un dārza kaimiņu attieksmi pret viņu. A.Bērziņš savu dārzu ir sakopis, grāvja malu ieskaitot. Ja cienījamā Šķiņķes kundze nezina, ka dārzu robeža iet pa grāvja vidu, tad tā ir viņas problēma. Otra grāvja puse ir jau cita saimnieka neaizskarams privātīpašums. Grāvis kopumā nav ne piesārņots, ne aizaudzis un iespēju robežās ir sakopts. Kāpēc Šķiņķes kundzi interesē šī grāvja daļa, kura pat neatrodas viņas dārzam blakus?Paskaidroju – tas grāvis šādā veidā pastāv jau kopš seniem laikiem. Viss sākās ar to, ka, cienījamā Šķiņķe ar savu automašīnu, nebraucot pa ceļu, bet pa A.Bērziņa dārzu, tajā iegrima. Starp citu, ceļu, pa kuru brauc visi, viņu ieskaitot, par saviem līdzekļiem jau vairakkārt ir uzlabojuši, uzvedot granti, gan A.Bērziņš, gan citi kaimiņi. Uz ceļa viņa nav uzvedusi nevienu ķerru grants. Toties lepojas, ka uzvedusi neskaitāmas kravas un uzbērusi savu dārzu augstāk par citu dārziem, bet varbūt tieši tāpēc pārējiem jāslīkst (kā zināms, ūdens tek no kalna lejā)? Varētu teikt tā, ka Šķiņķes kundzes «skaistais dārzs» ir uz citu kaimiņu rēķina, jo viņa regulāri izbraukā citu dārzus, savu mašīnu novieto kaimiņu dārziem piegulošajās teritorijās, lasa gliemežus un spaida uz ceļa pretim citu dārziem, saliek akmeņus zaļajā zonā, lai aizsargātu savu dārzu. Ar kādām tiesībām cienījamā Šķiņķes kundze fotografē kaimiņu dārzus?Runājot par pagrabu, jāteic, ka visu ziemu tā lietotājiem bija jāraugās uz viņas sapūdētajiem āboliem, jo Šķiņķes kundze laikam nezina, ka tie regulāri jāpārlasa un sapuvušie jāizmet.Pretēji Šķiņķes kundzei esam strādājošie un nevaram dārzā būt no rīta līdz vakaram, bet tomēr cenšamies savus dārzus sakopt. Šķiņķes kundzei novēlam: «Kopiet savu dārzu un lieciet mums visiem mieru kā mēs Jums.» Taisnība izteikta senā latviešu tautas sakāmvārdā: «Miers baro, nemiers posta.» Visu manis teikto var apliecināt jebkurš no kaimiņiem. Ja Jums tas liekas apšaubāmi, tad varat atbraukt un apskatīties dabā.
