«Ideja par kopēju vēstures stundu bija laba, taču pavirši īstenota. Filma «Dūmu deja debesīs», manuprāt, ir viena no sliktākajām dokumentālajām filmām, kas redzēta par barikāžu notikumiem. Īpaši skolēnu auditorijai. Tas bija kompilēts materiāls bez skaidrojuma par notiekošo,» teic Ozolnieku vidusskolas vēstures skolotājs Arnis Kleinbergs. Skolām vilšanos sagādājis arī fakts, ka sākumā pretēji solītajam televīzija nepārraidīja Valsts prezidenta uzrunu, kas vēl vairāk pastiprina izjūtu, ka iecere visās skolās vienlaikus pieminēt barikādes ir izgāzusies.
«No Izglītības un zinātnes ministrijas jau savlaicīgi tika atsūtīta oficiāla vēstule, ka 20. janvārī būs vēstures stunda ar Valsts prezidenta uzrunu un dokumentālās filmas demonstrēšanu, taču no tā visa sanāca vājš un skolēnu auditorijai nepiemērots izpildījums,» turpina A.Kleinbergs. Ozolnieku vidusskolā to tomēr spēja kompensēt pašu organizētie barikāžu piemiņas pasākumi, kas vairojis patriotisku noskaņojumu un izpratni par Latvijas vēsturē tik būtiskajiem notikumiem. Pēc filmas noskatīšanās skolā uzstājās grupas «Prāta vētra» dalībnieks Jānis Jubalts, vecāko klašu audzēkņi tikās ar barikāžu dalībniekiem, diskutēja par tā laika notikumiem. Līdzīgi kā pirms 20 gadiem Vecrīgā, kurināja ugunskuru un cienājās ar tēju un pīrādziņiem. Runas vietā pārraida reklāmuVilšanos piedzīvojusi arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā Marita Asarīte. «Pulksten 9.25 gaidīju, kad būs prezidenta uzruna, bet tā vietā raidīja kaut kādu reklāmu un uzreiz sākās filma. Biju vīlusies,» teic M.Asarīte. Viņasprāt, uzruna jauniešiem bija nepieciešama, jo «Dūmu deja debesīs» ir 1991. gada filma, kas nebija īsti saprotama šai auditorijai, kas barikādes nav piedzīvojuši. Skaidrojumu par nozīmīgajiem notikumiem pirms filmas noskatīšanās uzņēmušies skolotāji. Taču ideja par kopēju vēstures stundu bijusi laba. «Bērniem ir jāmāca un jāzina šīs lietas. Es apbrīnoju, ar kādu interesi un pietāti viņi klausījās par barikāžu notikumiem,» atzīst M.Asarīte.Televīzija noliedz vainuIniciatīva organizēt kopēju vēstures stundu Latvijas skolēniem pieder Kultūras ministrijai (KM). Tās sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule «Ziņām» stāsta, ka pērn 3. decembrī sanākusi barikāžu piemiņas pasākumu īstenošanas darba grupa, kurā piedalījušies gan KM, gan Valsts prezidenta kancelejas un Barikāžu muzeja pārstāvji. Arī informatīvi dokumentālo raidījumu satura redaktore Sarmīte Plūme no Latvijas Televīzijas. Viņi vienojušies par vēstures stundas translēšanu 20. janvāra rītā – tajā būtu dokumentālā filma un Valsts prezidenta uzruna, kas apstiprināts protokolā. «Vienošanās tika izsūtīta visām iesaistītajām pusēm, tāpēc bijām ļoti nepatīkami pārsteigti, ka tā netika īstenota. Žēl! Kopā ar darba grupu spriedīsim, kāpēc tā notika un ko darīt, lai tas neatkārtotos,» teic D.Vizule. Izvēlēto filmu viņa slavē: «Tas ir barikāžu ugunskuru dūmu ieskauts stāsts par darbos un rīcībā iedzīvinātu Latvijas patriotismu.» Savukārt Latvijas Televīzija noliedz, ka būtu vainojama prezidenta uzrunas nepārraidīšanā. «Programmā bija ideja iekļaut tikai īsfilmu. Nevienu brīdi nebija runas par prezidenta uzrunu. Tas nebija līdz galam saskaņots ar mums, tāpēc bijām ne mazāk šokēti kā skolotāji, kad uzzinājām, ka bijusi iecerēta vēstures stunda,» pauž LTV pašreklāmas redaktore Ieviņa Ancena, norādīdama uz acīmredzamu komunikācijas kļūdu pasākuma organizēšanā.
