Šodien vārda svētkos sumināmas Maldas un Melitas. Melitas kundze uz interviju atnāca kopā ar savu mazmeitu Laimu.
Šodien vārda svētkos sumināmas Maldas un Melitas.
Melitas kundze uz interviju atnāca kopā ar savu mazmeitu Laimu. Tā sagadījies, ka vārdadienas abām ir ar vienas dienas atstarpi, un, kopš viņas ir kopā, kopīgi ir arī svētki.
Melitas Panovas dzīvē bijis daudz pārdzīvojumu un likstu, taču par tiem nolēmām šoreiz nerunāt – pārāk skaudras ir atmiņas.
Nu jau vairāk nekā gadu vecmāmiņa ir Laimas likumīgā aizbildne, vistuvākais cilvēks, taču ceļš līdz šādam tiesas spriedumam bijis smags. Gan Melitas kundze, gan Laima apgalvo – nu beidzot viņas ir laimīgas.
Laimai ir 13 gadu. No Daugavpils Jelgavā viņa atgriezusies pirms nepilniem diviem gadiem. Pašlaik meitene mācās Jelgavas Valsts ģimnāzijas 7. klasē. Vecmāmiņas mūžs ir ar gadiem un pieredzi bagātāks – 42 gadus Melitas kundze bijusi skolotāja Jelgavas 2. ģimnāzijā, 1. pamatskolā, Sprīdīšu skolā, Sesavas pamatskolā. Par mūziku un izglītību arī raisījās mūsu saruna.
“Lai gan esmu ieguvusi matemātikas un fizikas skolotāja specialitāti, dzīve iegrozījās tā, ka kļuvu par mājturības un mūzikas skolotāju. Un tas nav nekas neparasts. Visi matemātiķi ir mūziķi un otrādi, jo tiek darbinātas vienas un tās pašas smadzeņu krokas. Daudziem jo daudziem bērniem esmu iemācījusi dziedāt. Nav cilvēka, kuram to nevarētu iemācīt. Kļūst skumji, raugoties, cik maz uzmanības skolās tiek pievērsts mūzikai tās klasiskajā izpratnē. Arī bērnu attieksme bieži vien pret to ir nievājoša. Bet mūzika ir tā, kas cilvēkā audzina emocijas, veido jūtu pasauli. Un tas ir jādara pēc iespējas agrāk, lai bērnam neliegtu iespēju dzīvē iepazīt skaisto. Ja tas ir iekavēts, vēlāk grūti šīs mūzikas pasauli uztvert. Pašreiz modernā popmūzika bieži vien “strādā” uz jaunā cilvēka zemapziņu, notrulina.
Pašlaik gudrie prāti spriež par ētikas un kristīgās mācības ieviešanu skolās. Uzskatu, ka skolā ir jāmāca gan ētika, gan reliģijas vēsture, taču, manuprāt, šo mācību priekšmetu nevajadzētu nodot kādas konkrētas konfesijas pārstāvju pārziņā, jo kalpošana Dievam nebūt nenozīmē kalpošanu baznīcai.
Bieži vien rodas iespaids, ka mūsu valsts pilnīgi atstājusi novārtā rūpes par bērnu vērtību sistēmas veidošanu, par cilvēkiem vispār.
Jocīgi šķiet arī mūsu valsts likumi. Dažos gadījumos tie liedz mātei dzimšanas apliecībā ierakstīt tēva vārdu, piemēram, nesaņemot atļauju no precēta vīrieša sievas. Vai tāds ir īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās uzdevums – atņemt atbildību vīrietim un pilnībā uzkraut to uz mātes pleciem? Diemžēl ir jūtama milzīga valstsvīru divkosība.”
Melitas kundzei un viņas mazmeitai ir vienādi sapņi – Laimai iegūt labu izglītību un strādāt darbu, kas ir tuvs sirdij. Iespējams, skolotājas specialitātē.
“Ar nepacietību gaidu skolēnu dziesmu svētkus. Tie būs pirmie, kuros pati piedalīšos. Un vēl – ļoti vēlos dziedāt “Skaliņos” un vēlāk “Skalos”. Mūzika man nozīmē daudz,” teic Laima un mīļi smaida.
