Visu mācību gadu Izglītības pārvaldes speciālisti saskaņā ar plānu apmeklē mācību iestādes. Janvārī pirmā semestra rezultāti un nākamā pusgada galvenos darba virzieni tika apspriesti sešās skolās.
Visu mācību gadu Izglītības pārvaldes speciālisti saskaņā ar plānu apmeklē mācību iestādes. Janvārī pirmā semestra rezultāti un nākamā pusgada galvenos darba virzieni tika apspriesti sešās skolās. Par prioritātēm izglītībā šajā un nākamajā mācību gadā “Ziņām” pastāstīja Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Skolu apmeklējumi ir ar mērķi kopīgi apspriest jautājumus, kas saistīti ar mācību procesa realizāciju, vērtēt, kas ir izdevies un ko vajadzētu izdarīt labāk, meklēt problēmu risinājumu.
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem šogad ir sniegt metodisko atbalstu skolām mācību satura integrācijas jautājumā. Tas saistīts ar jaunā pamatizglītības mācību standarta ieviešanu.
Joprojām aktuāls ir jautājums par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, jo, kā zināms, pastāv Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums piemērot desmit ballu vērtēšanas skalu sākumskolā. Vērtēšanas kritēriji ir jāskaidro pedagogiem, skolēnu vecākiem.
Pie pašreizējā darba pamatjautājumiem, protams, pieder 2004. gada 1. septembrī plānotā pāreja 10. klasē uz mācībām valsts valodā. Ir jāizvērtē katras skolas izstrādātā mācību programma, mācību materiālās bāzes nodrošinājums un tas, vai pārejai uz mācībām valsts valodā gatavi ir pedagogi. Jāpiebilst, ka kopumā krievu skolas ir gatavas šim procesam un pāreja problēmas nesagādās. Vairāk jāpievēršas mācību materiālajai bāzei, tāpēc arī budžetā tā ir prioritāte – nodrošināt skolas ar mācību grāmatām, mācību metodisko literatūru un izziņas literatūru (dažādām vārdnīcām, enciklopēdiskajiem izdevumiem).
Šogad īpaša uzmanība jāpievērš skolēnu multikulturālajai izglītībai. Kā pozitīva, manuprāt, jāmin pašreizējā situācija, kad katra skola nenoslēdzas sevī, bet ir atvērta dažādām sadarbības formām. Mācībspēki gan no latviešu, gan mazākumtautību skolām savstarpēji sadarbojas, piedaloties kopīgos semināros pedagogiem, skolu vadītājiem, organizē radošās darbnīcas un citus pasākumus. Līdz ar to kolektīvs veidojas atvērts. Skolās realizēti dažādi pasākumi un projekti, kas saistīti ar Latvijas iekļaušanos ES.
Mūsu mērķis ir arī sekmēt kvalitatīvu vides izglītību, kas pašlaik kļūst jo svarīga. Īpaši veiksmīgs šajā mācību gadā bija projekts, kas saistīts ar tēmu, ko darīt ar izlietoto iepakojumu. Visās skolās ir konteineri, un skolēniem ir lieliska iespēja apgūt atkritumu šķirošanas pamatus. Zināšanas un pieredze no skolas aiziet uz ģimeni, aktualizējot šo tēmu sabiedrībā. Arī nākotnē paredzēti dažādi konkursi, radošie darbi, semināri.
Skolās vienmēr aktuāls būs profilakses darbs. Tas ir jāveic skolotājiem ciešā sadarbībā ar vecākiem – par atkarības problēmām jāzina kā vieniem, tā otriem. Un, protams, arī skolēniem. Ja šāda problēma pastāv, svarīgi ir mācīties to risināt, meklēt palīdzību un nenoslēgties sevī.
Īpašu sarunu tēma ir sporta stundas skolās. Par to runājam visās mācību iestādēs. Lielākās raizes pašlaik saistītas ar mācību materiālo bāzi, skolēnu attieksmi, mācību stundas kvalitāti. Bērni ar katru gadu kļūst mazāk kustīgi. Pedagogiem jāmeklē risinājumi, kā motivēt skolēnu sportot, kā mudināt viņu aktīvam dzīvesveidam, piemēram, organizējot ekskursijas, pārgājienus, tūrisma dienas. Prieks par obligātās peldēšanas ieviešanu skolu programmās 2. klasēs. Par to gandarījumu izteikuši arī bērnu vecāki. Veiksmīgi strādā specializētās sporta klases 3. pamatskolā.
Pie mācību gada prioritātēm jāmin interešu izglītība. Pašlaik izveidota darba grupa, kas, balstoties uz rūpīgu analīzi, izstrādā pilsētas interešu izglītības programmu. Svarīgākais – lai piedāvājums un pieprasījums būtu savstarpēji saskaņots.
Apmeklējot skolas, runājām arī par problēmām. Vairākās mācību iestādēs tās ir līdzīgas. Sākot ar šo mācību gadu, stājušies spēkā noteikumi, kas attiecas uz devītklasniekiem: ja skolēns vairāk nekā trijos mācību priekšmetos būs vērtēts ar atzīmi, kas ir mazāka par četri, tad, beidzot devīto klasi, viņš saņems liecību, bet nesaņems skolas beigšanas dokumentu. Bez šā dokumenta jaunietis nevarēs iestāties arodskolā vai kādā citā profesionālās izglītības iestādē. Domājot par nākotni, viena no iespējām ir devīto klasi atkārtoti pabeigt savā skolā. Tas, protams, rada problēmas. Ņemot vērā pirmā semestra rezultātus, pilsētā varētu būt apmēram 50 šādu skolēnu. Taču tie ir tikai provizoriskie dati, un vēl ir laiks saņemties. Plānotas sarunas ar Amatniecības vidusskolu un Amatu skolu par iespēju izveidot profesionālās izglītības programmu kopā ar devītās klases mācību programmu. Uzmanību prasa arī sestā klase, pēc kuras beigšanas skolēnam jāpāriet uz citu mācību iestādi, jāiedzīvojas jaunā vidē.
Vēl viena problēma, kas parādās īpaši septītajā un astotajā klasē, ir skolu apmeklētība. Bērni bieži vien māna vecākus. Tāpēc arī ir svarīga skolotāju un vecāku sadarbība. Ir daļa ļoti aktīvu vecāku. Bet parasti tie ir sekmīgo bērnu tēti un mammas. Varbūt viena daļa kautrējas meklēt risinājumu. Visciešākais sadarbības partneris ir klases audzinātājs. Jāatrod iespēja sarunām ar viņu. Dažādu problēmu risināšanā palīgā varētu nākt skolu sociālie pedagogi, kas ir pieejami katrā mācību iestādē.
