Nereti jāmaina vai jāremontē kanalizācijas, aukstā vai karstā ūdens stāvvads, kas, šahtā iebūvēts, stiepjas cauri daudzstāvu nama dzīvokļiem.
Nereti jāmaina vai jāremontē kanalizācijas, aukstā vai karstā ūdens stāvvads, kas, šahtā iebūvēts, stiepjas cauri daudzstāvu nama dzīvokļiem. Vai tas nozīmē, ka šīm komunikācijām allaž jābūt pieejamām un dzīvokļa remonta laikā tās nedrīkst, piemēram, aizflīzēt, jautā kāds jelgavnieks.
Gan īres, gan apsaimniekošanas līgumā teikts, ka dzīvokļa saimniekam jāgarantē viegla piekļūšana kanalizācijas, aukstā vai karstā ūdens stāvvadam jeb koplietošanas komunikācijām. Teorētiski tas šķiet vienkārši, taču praktiski tā ir problēma visas valsts mērogā, teic Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) direktora vietnieks Uldis Lazdiņš. Bieži vien, remontējot savu dzīvokli, šahtas aizmūrē tā, ka vajadzības gadījumā glītais sienas segums jālauž vai jāplēš vaļā. Dzīvokļa iemītnieks, maigi sakot, par to nebūt nav priecīgs. Sliktākajā gadījumā – NĪP darbiniekiem tiek parādītas durvis. Sak, neiešu es savu īpašumu – privatizēto dzīvokli – jūsu dēļ postīt. Un var šo cilvēku saprast. Taču apsaimniekotājiem vienkārši nav citas izejas. «Mēs lūdzam atļauju atvērt šahtu, lai saremontētu to, kas bojāts. Ja saimnieks neļauj, informējam pārējos iedzīvotājus, ka tāda un tāda dzīvokļa īpašnieka ietiepības dēļ visai mājai nav, piemēram, karstā ūdens. Mēģinām visādi izgrozīties. Starp citu, arī patlaban Jelgavā ir divi nami, no kuriem vienā nav aukstā ūdens, bet otrā – bojāts kanalizācijas vads. Taču remontstrādniekus dzīvoklī neielaiž. Līdzīga situācija ir itin bieži,» stāsta U.Lazdiņš. Taču dzīvokļu saimnieki satraucas ne velti, jo apsaimniekotājam nav jāgarantē, ka pēc kopīgo komunikāciju remonta dzīvoklī bojātās vietas tiks arī atjaunotas. «Pēdējā laikā mēs arī apsolām atjaunot, lai tikai atļauj piekļūt stāvvadiem un tos saremontēt. Tomēr iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka koplietošanas komunikācijām jābūt pieejamām,» teic U.Lazdiņš.
