Studiju gadi bez kopmītnēm? Ak, vai! Tad jūs neesat studējis…
Studiju gadi bez kopmītnēm? Ak, vai! Tad jūs neesat studējis… Kas tik kopmītnēs netiek sastrādāts, tur arī izpaužas studentu dotumi, talanti un «ķērieni». Latvijas Lauksaimniecības universitātē mācās un kopmītnēs dzīvo jaunieši, kam ļoti mīļa ir mūzika. Par to liecina kaut vai lielais dalībnieku skaits folkfestivālos.
Bet viens no mūzikas mīļiem ir Rihards Vītols. Viņš mācās Meža fakultātē, dzied, spēlē ģitāru un pats sacer dziesmas.
Šī pasaule griežas tik ātri
Un skriet tai līdzi mums
jāpaspēj
Nav pieturu uz ielas šīs nekādu
Tu gribi to vai nē…
Varbūt tieši šī Riharda (vairāk gan saukta mīļvārdā Ričs) dziesma vakarā skan no Meža fakultātes kopmītņu 23. istabiņas. Tur ne reizi vien draugi sanāk kopā padziedāt. Kā atzīst pats Rihards, «ar istabiņas biedriem paveicies – viņiem nekas nav pret mūziku, ģitāras spēlēšanu un dziedāšanu. Arī viņi labprāt uzdzied».
Ar mūziku nodarboties Ričs sācis jau bērnībā – divus gadus mācījies Mūzikas skolā, tomēr tas ļoti nav paticis. Vairāk prieka sagādājusi dauzīšanās laukā ar draugiem. Skolotāji nav varējuši arī piedabūt viņu dziedāt korī.
Vairāk interesēties par mūziku Rihards atsācis universitātē. Otrajā kursā nav varējis nokārtot ieskaiti kādā priekšmetā un aiz spīta nodomājis: ja nevarēšu pabeigt mācības augstskolā, vismaz ģitāru iemācīšos spēlēt.
Nu jau gan mācības ir tuvu noslēgumam – Rihards studē 4. kursā –, un māka spēlēt ģitāru arī apgūta, lielākoties pateicoties kursabiedram Guntaram, kurš atradis laiku draugu pamācīt. Sākumā gan kopmītnē dzīvojošie draugi nav bijuši diez ko priecīgi, ka neskaitāmas reizes jāklausās dzirdēti akordi, tāpēc Ričs staigājis pa istabiņām – meklējis tukšu, lai varētu mēģināt. Pirmā dziesma, ko iemācījies spēlēt, bijusi «Čikāgas piecīšu» dziedātā «Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies». Kopā ar Guntaru un divām meitenēm gūti pirmie panākumi mūzikā – 1. vieta Studentu folkfestivālā.
Rihards gan sevi neuzskata par īpaši labu ģitāristu, jo spēlē instrumentu tikai trešo gadu, tomēr pašlaik esot īpaši aizrāvis ar mūziku, pat sācis sacerēt dziesmas – nu jau to ir 15. Pašu pirmo Ričs nospēlējis savai māsai, ar kuru kopā reizēm arī mēdz muzicēt.
Rihardam ir arī kāds, viņaprāt, mazliet pārdrošs mērķis – izdot savu kaseti. Protams, lai to izdarītu, jāatrod sponsori, kas atbalstītu ierakstīšanu.
– Būtībā jau es metos iekšā nezināmajā, jo nekad neesmu pārvaldījis mūzikas ierakstu lietas. Pašlaik ierakstu dziesmas studijā pie Gunta Šveicara, viņš mani arī iedrošināja uz savu kaseti,– stāsta Ričs.
Puisis ir priecīgs par apkārtējo atbalstu. Studenti atzinīgi vērtē viņa dziedāšanu un sacerētās melodijas – tas dod stimulu turpināt.
Ar dziedāšanu saistās arī dažādi interesanti notikumi. Piemēram, jautrā kompānijā braucot uz Rīgu, mikroautobusā sākuši spēlēt ģitāru. šoferītis pat izslēdzis radioaparātu, lai var klausīties.
