Lielākās rūpes pazudušo meklēšanā iesaistītajiem policijas darbiniekiem sagādā pusaudži, kuri mēdz klaiņot. Savukārt citu pazušanas iemesls bieži vien ir veselības stāvoklis.
Valsts policijas (VP) Jelgavas iecirkņa statistika liecina, ka ik gadu Jelgavā pazūd ap 25 personām, lielākā daļa tiek atrastas. 2008. gadā meklēšanā bija 27 cilvēki, joprojām nav ziņu par astoņu atrašanās vietu, 2009. gadā meklēšanā bija izsludinātas 23 personas, nav ziņu par vienu. Pērn pazuda 23, joprojām nav zināma sešu atrašanās vieta. «Šogad saņemti iesniegumi par septiņiem pazudušajiem, trīs joprojām nav atrasti,» informē VP Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) Jelgavas iecirkņa inspektors Normunds Afanasjevs.Liela daļa pazudušo ir nepilngadīgie – gan no ģimenēm, gan no Jelgavas un novada bērnu sociālās aprūpes centriem. «Jauniešiem ir tendence klaiņot, taču pēc laika viņi atgriežas dzīvesvietā,» skaidro N.Afanasjevs. Ir gadījumi, kad pazudušos atrod pēc mēnešiem, arī gadiem. «Šīs personas tiek atrastas mirušas. Viņu nāves cēlonis nav vardarbīga rakstura, bet gan veselības problēma,» piebilst policijas pārstāvis. Viens no pēdējiem gadījumiem bija pavasarī, kad dīķī depo mikrorajonā atrasts sievietes līķis, – radinieki sievieti meklējuši pērn rudenī. N.Afanasjevs nepiekrīt uzskatam, ka daudzi pieaugušie, kas izsludināti meklēšanā, slēpjas no ģimenes.Policija, lai gan meklēšanā cenšas iesaistīt sabiedrību, informāciju un pazudušo fotogrāfijas nododot masu medijiem, atzīst, ka sabiedrības līdzdalība ir maza. «Bet nevaram arī pārmest iedzīvotājiem. Ja cilvēku nepazīsti, diez vai vari «salikt vienu bildi», salīdzinot fotogrāfijā esošo un satikto personu. Foto meitene var būt izlaistiem matiem, bet uz ielas – ar bizi,» teic VP ZRP Jelgavas iecirkņa priekšnieces pienākumu izpildītāja Tatjana Flandere. Pazudušo meklēšanai radinieki izmanto arī ekstrasensus, taču, kā atzīst N.Afanasjevs, līdz šim nav bijuši gadījumi, ka tas cilvēku sekmētu atrašanu.
