Korupcija Latvijā ir apkarojama – uzskata ES PHARE Korupcijas novēršanas, izglītošanas un sabiedrības informēšanas projekta vadītājs Deivids Volliss no Lielbritānijas.
Korupcija Latvijā ir apkarojama – uzskata ES PHARE Korupcijas novēršanas, izglītošanas
un sabiedrības informēšanas projekta vadītājs Deivids Volliss no Lielbritānijas, kas iepriekš vadījis Honkongas pretkorupcijas vienību, un latviešu izcelsmes advokāte no Vācijas Dace Lutere-Timmele. Šis ir pirmais šāda veida ES projekts, un to realizē starptautiska auditorfirma KPMG sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu un Korupcijas novēršanas padomi.
Par to – sarunā ar Daci Luteri-Timmeli.
Eiropas olekts Latvijas morālei
Ko saprast ar korupciju?
Īsākā definīcija ir šāda: «Publiskās varas izmantošana personīgos nolūkos», bet, tā kā korupcija un negodīgums izplatīti arī privātajā sektorā, tā būtu jāsaprot plašāk. Jāvēršas ne tikai pret kukuļņemšanu valsts sektorā vien, bet pret korumpētību kā parādību. Atšķirīgi ir tikai pretkorupcijas likumdošanas uzdevumi privātajā un valsts sektorā. Publiskajā sektorā likumdošanai būtu jānodrošina pilsoņu tiesības uz tiesisku, taisnīgu un lietderīgu lēmumu pieņemšanu, bet privātajā – taisnīgu konkurenci. Nevar būt divi dažādi standarti: godīga pretendentu atlase valsts izsludinātā konkursā un «komisijas procentu maksājumi» izdevīgam pasūtījumam privātā konkursā.
Mani pārsteidza, ka vēl pirms pāris gadiem Eiropas Komisijas ierēdņus par kukuļņemšanu pie atbildības varēja saukt tikai tad, ja viņi darbojušies pretēji ES finansiālajām interesēm. Tas nozīmē, ka bija iespējams saņemt kukuli par savu tiešo darba pienākumu veikšanu! Kādus Eiropas standartus tagad piemērojat Latvijā?
Tagad šī norma pēc Itālijas iniciatīvas ir labota. ES likumdošana attīstās. Latvijas likumdošanu cenšamies piemērot rindai konvenciju, kas valstij tuvākā vai tālākā nākotnē kļūs saistošas. Bet galvenā, kurai jau Latvija pievienojusies, ir Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija. Tajā nav teikts, ka kukuļņēmējam pašam jābūt tieši saņēmušam materiālu labumu: viņš ir sodāms par netaisnīgu izvēli vai lēmumu.
Arī par kukuļa piedāvāšanu vien varēs sodīt
Nupat ierosināti grozījumi Kriminālkodeksā, kurus akceptējusi Ministru kabineta komiteja. Kāda ir to būtība?
Pašlaik kriminālsodāma ir kukuļa došana un ņemšana. Tas nozīmē, ka tikai naudas došana vai ņemšana ir pierādījums. Mūsu projekts ierosināja arī kukuļa piedāvāšanu un pieprasīšanu kvalificēt kā krimināli sodāmu rīcību. Man radīja neizpratni tas, ka pašlaik apstiprinātajā variantā nav ietverts formulējums par kukuļa pieprasīšanu. Projekta ieteikums nepieļāva nesodāmu iespēju ierēdņiem prasīt kukuli. Arī pieprasīšanai ir kriminālā enerģija!
Kā varētu pierādīt, ka kāds ierēdnis devis mājienu par kukuli vai ka kāds apmeklētājs solījis nepalikt parādā?
Esmu pamanījusi, ka Latvijas tiesu praksē lieciniekus tik ļoti neņem vērā kā lietiskos pierādījumus. Daudz svarīgāka minētā norma ir cilvēku apziņā. Tas ir signāls iedzīvotājiem, ka arī kukuļa piedāvājums vai pieprasīšana ir sabiedrībai nepieļaujama un tādēļ sodāma rīcība.
Vai tas nozīmē, ka ceļu policistam solītais «piecītis», otram policistam (tātad lieciniekam) dzirdot, var «pavērsties» pret pašu solītāju tikai par runāšanu vien?
Jā! Un arī ceļa policists nevarēs būt drošs, ka pārkāpējs likumā pieļautās robežās nav sarīkojis lamatas ar piestiprinātu raidītāju. Nevarēs arī uzdāvināt ceļazīmi uz Āfriku, bet pēc gada atprasīt amatpersonai parādu pakalpojumu veidā. Jo, pierādot cēloņsakarību, var pierādīt korupcijas faktu. Par kukuļa pieņemšanu, tas ir, citēju mūsu piedāvāto 320. panta redakciju, «par materiālu vērtību, mantisku vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesisku pieprasīšanu vai pieņemšanu, vai par kukuļa piedāvājuma un piesolījuma akceptēšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona personiski vai ar starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem ar mantas konfiskāciju vai bez tās.»
Latvijā valda priekšstats par korupcijas lielu izplatību. Vai tāpēc, ka cilvēki ar to saskaras sadzīvē, varbūt tāpēc, ka tā visi runā?
Nav lielās korupcijas bez mazās, un nav mazās – bez lielās. Pēc SKDS jūlijā veiktās socioloģiskās aptaujas, četri no katriem pieciem Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka korupcija ir nopietna problēma.
Korupcijas skandāli Eiropā
Tomēr arī ES nav bez grēka. Vairāku valstu pirmās personas tiek sauktas pie atbildības. Īrijas bijušais premjerministrs Čarlzs Hogejs tiek saukts pie kriminālatbildības par 8 miljonu īru mārciņu pieņemšanu slepenajos maksājumos savas 17 gadu ilgās politiskās karjeras laikā. Bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni ilgi tiesājās un tika atzīts par vainīgu (beigās gan attaisnots) kukuļdošanā nodokļu policijai. Šķiet, vēl nav pabeigta Vācijas kanclera Helmūta Kola lieta par neskaidru finansējumu pieņemšanu partijas vajadzībām.
Vācijā nav īpaša korupcijas novēršanas likuma, kā tas ir Latvijā. Attiecīgie pretkorupcijas panti iestrādāti kriminālkodeksā un citos likumos. Bet to Helmūts Kols pašlaik zināmajā gadījumā nav pārkāpis. Viņš tiek vainots partiju likuma pārkāpšanā, neatklājot partijas labvēļa maksājumus. Šo lietu izmeklē parlamentārā izmeklēšanas komisijā, un tai ir pavisam citāds svars nekā Latvijā: liecinieku uz parlamenta komisiju var atvest piespiedu kārtā, komisijā dotajām liecībām ir juridisks spēks arī tiesā.
Kāda tomēr ir atšķirība starp jūsu mītnes zemi Vāciju un Latviju? Kāpēc par Vāciju tik daudz nerunā kā par korumpētu valsti?
Atšķirības ir zemākajā līmenī – sadzīves korupcijā. Vācijā grūti iedomāties, ka kāds mēģinātu piekukuļot ierēdni, policistu vai pašvaldību vai ierēdņi to sagaidītu. Protams, ir atsevišķi gadījumi, bet valsts un pašvaldību pārstāvji nemēģina izdzīvot vai mākslīgi paaugstināt savu dzīves līmeni uz šāda veida maksājumu pamata. Rietumos iesakņojušās principiālākas morāles normas, ko pamazām vajadzētu iedzīvināt arī Latvijā. Arī nabags var būt godīgs un izpildīt savus uzdevumus, kā to no viņa gaida.
FAKTI:
1999. gadā reģistrēti 43 kukuļņemšanas, 15 kukuļdošanas, 38 dienesta pilnvaras pārsniegšanas un 46 dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Pavisam uzskaitīti 185 amatnoziegumi.
No 23 par kukuļņemšanu notiesātām personām 11 tika piemērots nosacīts sods, 4 – naudas sods un tikai 8 piemērota brīvības atņemšana no viena līdz trim gadiem.
SKDS pētījumā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret korupciju populārākais (32,8%) izrādījies viedoklis, ka valdība ne tikai necīnās ar korupciju, bet pat to veicina.
