Nu jau par klaunādi izvērtusies iekšējā cīņa Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur jau ilgstoši starp biroja vadītāju un virkni padoto vērojamas nesaskaņas, kas ir pāraugušas bezgalīgās un bezjēdzīgās juridiskās peripetijās. Cilvēka atlaišana no darba. Lēmuma atcelšana. Atkal atlaišana. Atkal atjaunošana darbā. Disciplinārlietas ierosināšana te pret vienu, te pret citu KNAB darbinieku. Skandāli, publiskas izskaidrošanās utt. Nav jēgas tagad moralizēt par to, cik pamatoti vai nepamatoti ir visi šie lēmumi un lēmumu atcelšanas rīkojumi. Tas lai paliek uz katra lēmuma pieņēmēja sirdsapziņas. Jo ne velti ir teiciens – viena pagale nedeg. Būtiski – vai visā šajā iekšējā cīņā necieš KNAB pamata uzdevums – korumpantu un korumpētāju izķeršana un «neitralizēšana»? Protams, ik pa laikam jau parādās informācija par kārtējo valsts pārvaldes «šeptmani», kurš pieķerts aiz krāgas brīdī, kad kabatās stūķē kādu ne visai likumīgā ceļā iegūtu naudas žūksnīti. Tas ir labi! Kārtībai jābūt. Tomēr – KNAB emblēmā ir ierakstīti būtiski un skaļi vārdi – «Gods pār varu!». Tikai paskatoties uz šo trādi-rīdi valsts mērogā, gribas pajautāt KNAB cīņās iesaistītajiem – vai jums vispār nav ne kauna, ne goda? Kur paliek KNAB gods, prestižs un beigu beigās vara atrast, noķert un izskaust tos, kuri grauj sabiedrības vērtības? Cik ilgi vēl notiks šī dīvainā plosīšanās pašu starpā un vai kāds nav aizdomājies, ka šīs «milžu cīņas» radītā trokšņa un haosa rezultātā kādi kārtējie šeptmaņi pa to laiku izkārto savas «štelles» un atkal pēc gadiem atjēgsimies – noticis valsts nozagšanas fakts… Nu izbeigsim šīs bērnu spēlītes un uzvedīsimies kā pieauguši cilvēki – ja ir problēma, apsēdieties un izrunājiet. Nevarat sastrādāties, domājiet risinājumu. Kāda starpība – priekšnieks vai pieci padotie aiziet prom. Svarīgākais tomēr ir spēja KNAB strādāt klusi, bet efektīvi. Taču šobrīd ir sajūta, ka KNAB notiek nevis profesionāls un efektīvs blēžu izķeršanas process, bet gan jandāliņš kā vistu kūtī – viena vienīga kladzināšana. Bet – lapsa Kūmiņš tikmēr nesnauž. Viņš klusiņām zogas…
